Gandrīz teika par spēkavīru

2018. gada 28. decembris 00:00

1164

Sporta pasaulē zināmais Jānis Ilgavižs dzimis 1983. gadā Rundāles novadā Aivara un Ligitas Ilgavižu ģimenē. Mācījies Pilsrundāles vidusskolā, pēc tam Rīgas Stradiņa universitātē ieguvis bakalaura grādu Starptautisko attiecību Eiropas studijās un maģistra grādu politikas zinātnēs.

Par reģionu saglabāšanu un attīstību
Ik rītu Jānis Ilgavižs no Rundāles mēro ceļu uz darbu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Rīgā, kur ir Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākais konsultants.

Viens no svarīgākajiem J. Ilgaviža ikdienas darba virzieniem ir veidot dialogu ar Eiropas institūcijām par to Latvijas reģionu saglabāšanu un mazo pilsētu attīstību, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par piecdesmit tūkstošiem. Eiropas oficiālā nostādne ir sniegt finansiālo atbalstu pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs minētā, un tādas Latvijā būtu tikai deviņas. Tāpēc Jānis ir pārliecināts, ka svarīgi ikdienā neatslābstoši aizstāvēt mūsu intereses un pierādīt Latvijas mazo pilsētu nozīmi valsts attīstībā.

Jānis Ilgavižs izstrādājis noteikumus pašvaldībām, kā aprēķināt viena bērna uzturēšanas izmaksas privātajos bērnudārzos, ko apmaksātu pašvaldība. Ministrijā Jānis strādā kopš 2007. gada, kad tur pieteicies un izturējis konkursu.

Gribasspēks, pašdisciplīna un pacietība
Ar to īso stāstu par Jāni Ilgavižu varētu beigt, bet rundālietis pieder pie tām personībām, kas spēj sevī apvienot lielus kontrastus. Viņš ir Latvijas spēkavīrs, ar kuru rēķinās gan Latvijas sporta līdzgaitnieki, gan konkurenti Eiropas valstīs. Godalgas izcīnītas Igaunijā, Ukrainā, Īrijā, Lietuvā un Polijā. Jāni sastopam viņa dzimtajā Rundāles novadā treniņa laikā. Gaisa temperatūra ap četriem grādiem mīnusos, sniegs devīgi klājis zemi, bet sportists gan plānā krekliņā, gan puskails trenējas vaļējā šķūnī... Jānis vaļsirdīgi stāsta: «Pusaudža gados par sportu vispār nedomāju, kur nu vēl par šo sporta veidu. Biju tievs, izstīdzējis, auguma ziņā drīzāk piemērots volejbolam. Vēlāk, 15 gadu vecumā, sāku trenēties basketbolā un šos treniņus turpināju studiju laikā. Vai spēka treniņi, kam pievērsos vēlāk, 19 gadu vecumā, ir kas īpašs? Nez vai! Mūsu vidū ir dažādu profesiju pārstāvji, un katram ir kaut kas savs, atšķirīgs.»

J. Ilgavižs domā – lai trenētos un sasniegtu teicamus rezultātus, spēka treniņiem nav vajadzīgs īpaši iekārtots sporta centrs, bet noteikti nepieciešams liels gribasspēks, pašdisciplīna un pacietība. Pie spēkavīru treniņu inventāra pirmo reizi viņš ķēries 2009. gadā Ogrē. Jānis smejas: «Ar šiem neparasti smagajiem priekšmetiem sporta centrā nav, kur likties, griesti ielūzīs. Re, nēši, ko sauc par «fermeru pastaigu», abās rokās nesamie koferi, kam sacensībās svars no 120 līdz 150 kilogramiem! Lūk, gigantiskās hanteles, dažādu svaru Atlanta akmeņi vai 85 kilogramus smagais baļķis, kam sacensībās ir ap 140 kilogramiem.»

Rezultatīva komanda bez «supermeniem»
Kādus spēka demonstrējumus izvēlēties, nosaka organizatori, vide, kurā pasākums norit un, protams, skatītāji. Jānis uzsver, ka ne jau viss katram padodas vienādi labi. Ir savas mīļākās «rotaļlietiņas», Jānim patīkot vilkme, mašīnu turēšana. Izklausās mazliet neparasti, bet sportists uzsver, ka ļoti svarīga ir tehnika, paņēmieni, plaukstu satvēriens, kad darīšana, piemēram, ar trapbārstieni («trap bar»). Tātad ar spēku vien nepietiek? «Ar to vien par maz. Gadās, ka augumā ne tik uztrenēts vīrs pieveic izskata ziņā daudz pārākus spēkavīrus, jo ir apgūta pareiza tehnika. Būtībā šajā sporta veidā ienākt labāk vēlāk, ap 20 gadiem, kad organisms pilnīgi nobriedis un slodzes nav bīstamas,» skaidro Jānis pauzē starp individuālajiem demonstrējumiem speciāli «Bauskas Dzīvei». «Šo varu ilgi turēt, kamēr jums fotoaparāts aukstumā nostrādās... Mēs neesam profesionāļi, trenējamies, kad varam, nevis, kad gribam, jo visiem ir kāds pamatdarbs.»
Ar īpašu lepnumu J. Ilgavižs stāsta par ekskluzīvo iespēju vilkt lidmašīnu, to paveikuši pa kārtai Jānis un kolēģis Ivars Grahoļskis. Tas bija iespējams tikai lidostas teritorijā, kur jāievēro īpaši drošības noteikumi. «Gribējām taču pārspēt Bergmani,» Jānis atzīstas, «izdevās pavilkt 42 tonnas, un šis rekords pagaidām pieder mums.»

Par savu sporta veidu Jānis stāsta, ka vidējie rezultāti ir augsti, citu valstu sportistiem piedalīties Latvijas čempionātos esot prestiži. «Mums nav «supermenu», bet ir rezultatīva komanda. Citā valstī mūsu iesācējs varētu dabūt godalgotu vietu. Kaut gan spēkavīru kustība Latvijā nav tik populāra, kā tas bija Raimonda Bergmaņa karjeras uzplaukuma laikā, taču savs sportistu pulciņš un skatītāju loks joprojām ir,» apliecina Jānis Ilgavižs.

Kaut gan sporta veids ir neikdienišķs, īpašu ēdienkarti vai diētu Jānis neievēro un kalorijas neskaita. «Ēdu to, kas garšo, un garšo tas, kas ir veselīgs: siers, biezpiens. Gaļa nav īpaši laba, uzsvaru lieku uz ogļhidrātus saturošiem produktiem. Mana ikvakara maltīte ir makaronu ēdieni,» atklāj Jānis.

Dzeja un ceļojumi
Sabiedriskus pienākumus Jānis uzņēmies Bauskas sākumskolā, kļūdams par «krusttēvu» pasākumam «Sporto visa klase». No darba un treniņiem brīvajos brīžos Jānis labprāt palīdz vecākiem zemnieku saimniecībā «Mežābeles». Jāņa tēvs Aivars Ilgavižs atzīst, ka šis sports ir nežēlīgs. Dēlam ir traumas, cietuši muskuļi. Šis sporta veids nav arī nekāds peļņas avots, bet, ja tas Jānim patīk un padodas, tad panākumi sagādā prieku arī citiem. Vēl kāds kontrasts J. Ilgaviža personībā – viņam tuva dzeja, to lasa daudz, kad vien iespējams, īpaši mīļi esot Guntara Rača dzejoļi.

Viens no jaunā gada sapņiem Jānim ir brauciens uz sacensībām Ķīnā. Varbūt izdosies. Ceļojumi ir vēl viena iespēja apgūt jaunas zināšanas par pasauli, tās kultūru un izglītoties. «Bauskas Dzīves» lasītājiem Jānis Ilgavižs novēl labu veselību, kas, viņaprāt, ir visu panākumu pamats.

JĀNIS ILGAVIŽS

dzimis 1983. gada 14. jūnijā;

dzimtā vieta – Rundāle;

augums – 183 cm;

svars – 124 kg;

dzīvesvieta – Rundāle;

iesauka – Trakais, Terminators;

mīļākais vingrinājums – vilkme, mašīnu turēšana, hanteles celšana;

pirmie sporta veidi, ar ko nodarbojies, – volejbols un basketbols;

sportiskie sasniegumi – 2012. gadā 3. vieta Latvijas spēkavīru čempionātā pāriem,

2018. gadā trīs reizes uzlabojis savu sniegumu, pasaules rekordu «trap bar» stieņa vilkmē, līdz pieveicis 407,5 kg.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gandrīz teika par spēkavīru

Kategorijas