Vislielākais konkurents – vilks

2018. gada 28. decembris 00:00

1208

Mednieku klubs (MK) «Vecumnieki» pastāv jau no padomju laikiem. Pašlaik tajā darbojas 40 biedru, no kuriem visaktīvākie ir 17, ieskaitot vienu daiļā dzimuma pārstāvi. Apmedījamās teritorijas ir mainīgas, bet lielākoties tās ir ap Vecumnieku centru, robežojoties ar «Zvirgzdes» un «Nīzeres» mednieku kolektīvu platībām. Pašlaik apmedījamā teritorija klubam ir 7200 hektāru, stāsta MK «Vecumnieki» valdes priekšsēdētājs Juris Skuja.

Sarežģītākais – līgumu slēgšana
Kopīgie MK pasākumi ir gada noslēguma sapulces, vienu reizi gadā balle, ko rīko kaimiņu kolektīvi medību sezonas beigās – 31. martā. Senāka tradīcija ir dzinējmedību atklāšanas dienā, 1. oktobrī, kad visi nolemj sanākt kopā, lai atsvaidzinātu praktiskās zināšanas šaušanā. Kluba mednieku mājā ir arī šautuve, kur var labprātīgi trenēties, apstrādāt dzīvniekus pēc medībām un nobaudīt turpat uz vietas saimnieces pagatavoto maltīti. «Mēģinu klubā iesaistīt jaunus medniekus, jo apmēram 80 procenti biedru ir vecāka gadagājuma vīri. Pirmkārt, kolektīvā tikt priekšrocības ir mednieku pirmās pakāpes radiniekiem. Otrkārt, kandidātiem ir jāpierāda sevi, respektīvi, jānāk medībās par dzinēju, jāiepazīst mežs, kā arī jāveic dažādi saimnieciskie darbi,» atklāj J. Skuja.

Pie barotavām tiek izvietotas kameras, lai redzētu, kas mežā apgrozās. Lieto vītņstobra medību ieročus, savukārt putnu medībās – gludstobra šaujamrīkus.

Grūtākā lieta MK ir līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem, jo ne visi saprot un piekrīt medībām. Citiem liekas, ka tas ir kaut kas briesmīgs, bet, paskatoties no otras puses, mednieki par zvēriem ļoti daudz rūpējas, tērējot savus personīgos līdzekļus, vedot piebarojumu, taisot torņus un labiekārtojot teritoriju. Tāpat medības, protams, ir nepieciešamas meža zvēru populācijas regulēšanai.
J. Skuja teic, ka lielākā problēma, kas ir Latvijā, ir līgumu slēgšana ar katru zemes īpašnieku. Lietuvā tā neesot, jo apmedījamā teritorija administratīvi tiek sadalīta. Tie cilvēki, kas nevēlas, lai viņu privātīpašumā medī, paši uzraksta mežniecībā iesniegumu, ka ir pret to. Pie mums jāmeklē katrs zemes īpašnieks, lai gan varbūt viņš uz vietas tur nedzīvo. Lai MK platība veidotos, katrs zemes pleķis jāliek kopā kā puzle, nedrīkst būt pārrāvumu, jo tā teritorija neveidojas.

Veiksmīgs šāviens
Medīti tiek visi limitētie un nelimitētie meža kustoņi – aļņi, brieži un stirnas. Mežacūkas pašlaik netiek aiztiktas, jo sakarā ar cūku mēri Vecumnieku novada teritorijā to ir ļoti maz. Toties jūtams, ka cūku populācija pamazām sāk atkopties, tāpēc tās pagaidām netiek šautas.

Īpaši veiksmīgs medījums šogad, 1. decembrī, gadījies vienam no MK senioriem, kurš pirmo reizi septiņdesmit gados savā med-nieka pieredzē tika pie 42,5 kilogramus smaga vilka, vecākā bara vadoņa, spriežot pēc zobu nodiluma. Un šis nebija vienīgais klejotājs, jo mežā palika vēl četri pelēči – tas vienam mastam esot ļoti daudz.

«Vilks ir plēsējs, un viņam diennaktī vajadzīgi astoņi līdz desmit kilogrami svaigas gaļas, tādā veidā saplosot citus zvērus – stirnas, briežu un aļņu teļus. Kad barība mežā aptrūkstas, tas sāk klīst pa laukiem un cierē uz mājlopiem. Un iedomājieties, ja šiem pieciem vilkiem visiem trūkst barības, tad tie sāk kļūt bīstami cilvēkiem. Neesmu Latvijā tādus gadījumus dzirdējis, bet teorētiski tas ir iespējams. Vēl svarīgs fakts – gada griezumā tiek iznīcināti 120 – 150 meža zvēru, ja plēsoņu populācija netiek kontrolēta. Lai vispār vilki mūsu valsts teritorijā saglabātos, normāli būtu atstāt, piemēram, pa vienam Rundālē, Skaistkalnē, Vecumniekos, Iecavā utt., nevis vienā mastā veselu baru. Pagaidām nevienu plēsoņu vairs neesam nomedījuši, bet pēdas sniegā manījām,» stāsta MK valdes priekšsēdētājs
J. Skuja, piemetinot, ka lūši arī redzēti platībās, un pērn viens no tiem tika nošauts.

«Šo vilku nomedīju no 20 metru attāluma. Izjūtas ir fantastiskas – ja Eiropā to ir septiņpadsmit tūkstoši, tad tagad par vienu mazāk. Gadu garumā esmu mērķējis un šāvis pa vairākiem, bet bez panākumiem – esmu trāpījis, bet zvērs aizmucis. Domāju, ka viņi pie mums kādu laiku nenāks, jo vilki ir ļoti gudri, lai kādu laiku apdraudētajā pusē nemitinātos,» par savu veikumu stāsta MK «Vecumnieki» biedrs Jānis Bite seniors. J. Skujam tajā pašā reizē viens no vilkiem gar muguru paskrējis, sliktās redzamības dēļ bijis grūti izšaut, bet vēl kādu vīru plēsoņa vērojis no muguras, taču ātri vien arī aizskrējis.

Viens pret vienu
«Man pašam tīkamākās ir individuālās medības ar pieiešanas metodi, jo tad mēs ar dzīvnieku esam viens pret vienu. Vairāk man interesē pats process – sagaidīt, klausīties, vērot, no kurienes kustonis nāks, vai viņš tevi sajutīs vai ne. Kategoriski esmu pret to, ka zvēri tiek medīti pie viņu piebarošanas vietām. Neatbalstu arī modernās nakts ierīces, jo kustonim jādod iespēja arī izdzīvot,» savu viedokli pauž Juris Skuja.

Par aktīvu mednieku Juris uzskata cilvēku, kas medī divas līdz trīs reizes nedēļā. Kā jau dabas cilvēku, MK valdes priekšsēdētāju piesaista lauki, meži, pļavas, atzīstot, ka pilsētā ilgstoši nespētu uzturēties. Vispirms iepatikusies makšķerēšana, pēcāk medības, jo tēvs kādreiz ar to nodarbojies. Lielākoties pats visu apguvis, vērojot, kā citi kolektīva biedri darbojas. Jura īpašumā ir vairākas trofejas – aļņa, brieža, stirnu āža, mežacūkas, bet vēl nav gadījies iegūt vilku vai lūsi. Pašam iecienītākā meža gaļa ir stirnas un brieža.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vislielākais konkurents – vilks

Kategorijas