Pārbūvē Bauskas pils torni

2018. gada 28. decembris 00:00

850

Bauskas pilī līdz 2021. gadam turpināsies vērienīgi būvniecības darbi Livonijas ordeņa cietokšņa centrālā dienvidaustrumu torņa restaurācijā, nostiprināšanā un pārbūvē, pielāgojot to efektīvai un drošai izmantošanai muzeja apmeklētājiem. Paredzēta arī visas austrumu daļas konservācija.

Akmeņus notur tikai pašu svars
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis skaidro šī projekta īstenošanas nepieciešamību. Pils apmeklētāju apziņā iesakņojies pilsdrupu tēls ar masīvo centrālo torni un atklāto skatu laukumu, no kura skatienam paveras pilsētas panorāma un ainava uz Mūsas un Mēmeles sateku. Tikai retais, apmeklējot pilsdrupas, pacēla skatienu uz augšu, kur ieraugāma draudīga aina – sienu augšpusē vairs saglabājies tikai akmeņu krāvums bez saistvielas – akmeņus notur vietā tikai pašu svars. Atjaunotās rezidences korpusu rietumgala krītošo akmeņu sasistais kārniņu jumts, akmeņi sietos pie torņa sienām, stutes torņa šaujamlūkās – viss liecināja, ka torņa apmeklējums vairs nav drošs.

Centrālais tornis iepriekš ticis nostiprināts 1938., 1939. gadā. Nokrišņu iedarbībai pakļautās sienu virsmas, javu nesaderība, ne vienmēr pareizā piemūrējumu konstruktīvā uzbūve izraisījusi pievienotās mūra masas atšķelšanos. Vērojami nobrukumi vairāku tonnu apmērā. Sniegs, lietus ūdens, kas brīvi iekļūst tornī, iesūcas aizbērtajos pagrabos un ātri nokļūst Mēmeles stāvkrastā, veicinot grunts noslīdeņu rašanos. Pēc pilsdrupu daļas slēgšanas apmeklētāju apskatei, kad tornī jau strādāja būvnieki, notika ļoti liels akmeņu nogruvums – vienlaikus pār jaunās pils jumtu nogāzās drupas veselas auto kravas apjomā, sabojājot kārniņu jumtu.

Novērsīs nokrišņu iekļūšanu sienās un pagrabos
Arhitekts Miloslavs Hanzls sadarbībā ar arhitekti Ināru Caunīti izstrādājuši Bauskas pilsdrupu centrālā torņa un tam piegulošo sienu konservācijas projektu. Tas paredz centrālā torņa apjumšanu, tādējādi izslēdzot nokrišņu ūdeņu iekļūšanu torņa sienās un pa-grabos, vienlaikus tiks atjaunots pils vēsturiskais siluets, kāds redzams labi zināmajā 18. gs. sākuma Bauskas cietokšņa zīmējumā.

Tornī netiks atjaunoti starpstāvu pārsegumi – visā torņa augstumā tā būs viena telpa, ko varēs apskatīt no koka galerijām agrāko grīdu līmenī dažādos rakursos. Lai novērstu caurvējus un sniega ieputināšanu ziemā, šaujamlūkas un logus noslēgs slēģi, durvju ailās tiks ievietotas vērtnes. Tornis nebūs apkurināms, bet to varēs apmeklēt arī ziemā. Pilsdrupu, kā arī Mūsas, Mēmeles un Lielupes ainavas apskate būs iespējama pa rekonstruētajām šaujamlūkām torņa augšdaļā un no segtiem balkoniem un galerijām pie rietumu sienas. Projektā kāpnes organizētas tā, lai augšupejošā un lejupejošā apmeklētāju plūsma nekrustotos. Tornim ierīkos elektroinstalāciju, ugunsdzēsības un apsardzes signalizāciju, videonovērošanu. Tiks izveidota lietus-ūdens aizvadīšanas sistēma, un torņa priekšpagalmu klās bruģis.

Vēsturiskie mūri izskatu nemainīs, tie tiks nostiprināti, aizpildot šuves, veicot izdrupumu piemūrējumus, atjaunojot ailu pārsedžu arkas un konservējot apmetumu apdari. Šo darbu metodika jau izstrādāta Bauskas pilsdrupu konservācijas pirmā etapa realizācijā.

Priekšrocības un iespējas
Vēl Māris Skanis min priekšrocības un iespējas, ko projekta īstenošana dos Bauskas pilī rīkoto muzikālo pasākumu cienītājiem. Daudzi Senās mūzikas festivālu apmeklētāji atceras romantiskos koncertus tornī. Koncerti atgriezīsies jaunā kvalitātē – bez caurvējiem, ar iebūvētu profesionālo apgaismojumu. Būs iespēja variēt mākslinieku uzstāšanās vietas – torņa centrā vai galerijās. Tornī tiks izvietota Bauskas pils kompleksa digitāla būvvēstures ekspozīcija.

Atjaunojot torņa jumtu, nostiprinot mūrus un izmantojot pils centrālajā tornī izveidotās ārējās galerijas, balkonus un torņa augšējās daļas šaujamlūkas, 2021. gada nogalē Bauskas pilī tiks piedāvāts jauns pakalpojums – Mūsas un Mēmeles sateces un Lielupes sākuma ainavas, kā arī pilsdrupu un tās iekļaujošo vaļņu un bastionu apskate visu gadu.

Vietējais uzņēmums ar specifiskām prasmēm
Projektā paredzētos būvdarbus izpilda vietējais būvuzņēmums SIA «Kaskāde 19», kas sevi apliecinājusi vairāku nozīmīgu kultūras mantojuma objektu restaurācijā Latvijā, kā arī tepat – Mazmežotnes muižā un Bauskas Sv. Gara baznīcā.

Uzņēmums izveidots 2013. gadā, bet tā vadītāja Ērika Pažemecka personīgās pieredzes vēsture Bauskas pils atjaunošanas, konservēšanas un restaurācijas darbos ir vairāk nekā divdesmit gadu. Zināšanas par tik ļoti specifisko būvi krātas kopš 1994. gada, kad sācis strādāt muzeja būvbrigādē. Nozīmīga bijusi iespēja darboties līdzās čehu restauratoriem, īpaši daudz smēlies zināšanas no restauratora, Bauskas novada Goda pilsoņa Miloša Gavendas.

Uzņēmuma vadītājs Ē. Pažemecks «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka paredzētie darbi kopš būvdarbu sākšanas augustā līdz gada nogalei ritējuši, kā plānots, un viņš ir gandarīts par paveikto. Šis būvniecības projekts patiesi prasa smalku izpildījumu. Projekta tehniskajā zīmējumā arhitekts ar atšķirīgiem svītrojumiem iezīmējis dažādu uzdevumu katram pavisam nelielam sienas vai mūra laukumiņam. Tas viss precīzi jāievēro, lai saglabātu vērtīgo no iepriekšējās būvvēstures mantoto, kā arī saudzīgi atbrīvotu no liekā un radītu jaunas konstrukcijas. Īpašs izaicinājums un mūsdienām neierasta ir būvmateriālu nogādāšana objektā. Tā kā pils pagalmā nav iespējams iekļūt ar lielgabarīta tehniku un transporta līdzekļiem, ir ļoti daudz roku darba un pašu vīru spēka. Liela daļa no torņa ārpuses jau ir «apausta» ar koka sastatnēm, kuras namdari darina uz vietas. Būvētāji atzīst, ka īrētas saliekamās sastatnes tik ilgstošiem būvdarbiem izmaksātu nesamērojami dārgi, un tās šeit nav īsti piemērotas. Īpašu būvniecības tempu iekšdarbiem nosaka arī nelielais torņa iekštelpas diametrs, un tas ierobežo cilvēku skaitu, kas vienlaikus tur var strādāt.

Pašlaik objektā praktisko būvēšanas darbu veic deviņi vīri – trīs namdari, trīs mūrnieki un vēl trīs palīgstrādnieki. Uzņēmuma vadītājs lepojas ar prasmīgajiem darbiniekiem, kas strādā pils torņa atjaunošanā. Īpaši viņš uzteica vadošo namdari Normundu Blūmu, raksturodams viņu ar vārdiem: «Zelta rokas un mūža pieredze.» Arī viņš pils restaurācijas un atjaunošanas darbos bijis iesaistīts kopš muzeja būvbrigādes laikiem, piedalījies pils dienvidu korpusa un jaunās pils dienvidaustrumu torņa būvēšanā. Ne mazāk atzinīgi Ēriks Pažemecks vērtē mūrnieku brigādes veikumu, izceļot Andreja Jakubenoka prasmes.

Paredzēta tehnoloģiskā pauze
Pašlaik paveikti plānotie mūrēšanas un konservācijas darbi torņa pirmā stāva līmenī – iebūvēta ķieģeļu grīda pamatnē un šaujamlūkās. Ir ieklāts ķieģeļu slānis apkārt pa torņa iekšējo perimetru, kāds tur bijis pirms pils sagraušanas un būvmateriālu izlaušanas no mūra. Zināms, ka pēc Ziemeļu kara 18. gadsimta sākumā, kad pils tika daļēji sagrauta un pamesta, baušķenieki vēl ilgstoši pili izmantoja kā būvmateriālu atradni savu namu celšanai. Tā pakāpeniski drupās pārvērtās visa pils. Pašlaik pabeigta mūra konservācija līdz otrā stāva līmenim. Ir uzbūvētas kāpnes uz otro līmeni izlauzto betona kāpņu daļas vietā un demontētas metāla konstrukciju margas. Logu nišās iemūrēti soli, kuri tiks pārklāti ar koka virsmu, kur torņa apmeklētāji varēs atpūsties un vērot ainavu aiz pils mūriem.

Tornis ir pārklāts ar pagaidu jumtu, aizklātas šaujamlūkas un logu nišas, lai varētu turpināt iekšdarbus. Ē. Pažemecks skaidro, ka mūrēšanas darbiem sakarā ar ziemas iestāšanos paredzēta tehnoloģiskā pauze. Taču, ja sals nebūs pārāk bargs, arī ziemā turpināsies iekšdarbi koka konstrukciju būvēšanā, kā arī sastatņu veidošanā ap visu torņa ārējo apjomu.

UZZIŅAI

Bauskas pils centrālā dienvidaustrumu torņa restaurācija, nostiprināšana un pārbūve rit projektā «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā» Nr. 5.5.1.0./17/I/002. Tas tiek īstenots sadarbībā ar Jelgavas un Dobeles novada pašvaldībām.

Projekta budžets: visām trim pašvaldībām kopā 1 165 075,54 eiro.

Projekta budžeta sadalījums: Eiropas Reģionālās attīstības fonds – 530 633,60 eiro; valsts budžeta dotācijas pašvaldībām – 24 931,10 eiro; pašvaldības līdzfinansējums – 575 039,44 eiro.

Projekta mērķis: saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūrvēsturisko mantojumu Zemgalē, atjaunojot valsts nozīmes kultūras pieminekļus Jelgavā, Dobelē, Bauskā, veidojot tajos jaunus, savstarpēji papildinošus tūrisma pakalpojumus, tādējādi nodrošinot to sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā atbilstīgi Jelgavas pilsētas, Bauskas un Dobeles novada attīstības programmām.

Avots: Bauskas novada pašvaldība, bauska.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārbūvē Bauskas pils torni

Kategorijas