Par pievienotās vērtības nodokļa likmi drukātās preses izdevumiem

Guntars Kļavinskis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

2018. gada 21. decembris 00:00

Par pievienotās vērtības nodokļa likmi drukātās preses izdevumiem

Vēstule adresēta: Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei; Ministru prezidentam M. Kučinskim; finanšu ministrei D. Reizniecei-Ozolai; kultūras ministrei D. Melbārdei; ekonomikas ministram A. Ašeradenam; Saeimā pārstāvētajām frakcijām; Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai; Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai.

Ir pagājuši tieši desmit gadi, kopš I. Godmaņa valdība paaugstināja PVN likmi preses izdevumiem no 5% uz 12%. Jāteic, ka tik augsta PVN likme presei nav praktiski nekur Eiropas Savienībā. Arī Lietuvā tik tikko PVN presei ir noteikts 5% līmenī.

Ar šo nodokļa paaugstinājumu tika plānots palielināt budžeta ieņēmumus, bet jau drīz bija skaidri redzams, ka ieņēmumi budžetā no preses izdevējdarbības nozares nevis palielinās, bet gan strauji samazinās.

Septiņu procentu izņemšana no jebkura biznesa apgrozījuma var būt nāvējoša, reti kurš spēj strādāt ar peļņas normu, kas
lielāka par šo skaitli. Jau tad, 2009. gadā, izdevēji prognozēja būtisku laikrakstu un žurnālu tirāžas kritumu saistībā ar šīm nodokļa izmaiņām, tomēr reti kurš spēja prognozēt, cik patiešām ievērojamas šīs sekas būs.

Jāņem vērā aspekts, ka pēdējo desmit gadu laikā reklāmas tirgū ir nostabilizējušies dažādi vietējie un starptautiskie digitālie mediji, vislielāko tirgus daļu atņemot tieši drukātajai presei. Tajā pašā laikā ir samazinājies iedzīvotāju – potenciālo preses izdevumu lasītāju – skaits. Paralēli tam arvien saasinās konkurence ar ārzemēs, jo īpaši Krievijā, izdotiem preses izdevumiem.

Minētajiem faktoriem summējoties, pēdējo desmit gadu laikā ir dramatiski kritusies preses izdošanas rentabilitāte. Precīzāk – lielākā daļa izdevēju strādā ar zaudējumiem pat laikā, kad valstī it kā ir ekonomiskais uzplaukums. Tā rezultātā pēdējo desmit gadu laikā ir kritusies žurnālistiskā darba kvalitāte, samazinājusies redakcionālās brīvības pakāpe, izdevējiem ir grūtības norēķināties ar piegādātājiem, autoriem un valsti. Veikalu plauktos un abonēšanas katalogos ar katru gadu samazinās Latvijā izdoto laikrakstu un žurnālu skaits, kamēr viņu vietu aizņem ārvalstīs, jo īpaši Krievijā, izdotie.

Lasītāju pieprasījums pēc dažāda žanra un tematikas preses izdevumiem nav mazinājies, to parāda aptaujas un redakciju veiktie pētījumi. Preses izdevējiem būtu daudz lielākas iespējas apmierināt šo pieprasījumu, paaugstināt gan Latvijā latviešu valodā izdoto preses izdevumu tirāžas, gan sortimentu, gan kvalitāti, ja darbības nosacījumi un nodokļu slogs būtu līdzīgi tiem, kādi tie ir citās ES dalībvalstīs, Lietuvā, Igaunijā.

Aicinām steidzami, vēl līdz 2018. gada beigām, veikt izmaiņas Latvijas Republikas likumdošanā, nosakot vienotu 5% PVN likmi Latvijā izdotiem drukātajiem preses izdevumiem.

Nepieciešamības gadījumā esam gatavi tikties un ievērojami detalizētāk analizēt iepriekš minētos faktus, jo uzskatām, ka šis lēmums ir ārkārtīgi svarīgs mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos un spēs būtiski pastiprināt preses izdevēju spējas saglabāt un vairot preses brīvību kā vienu no demokrātijas pamatvērtībām Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par pievienotās vērtības nodokļa likmi drukātās preses izdevumiem

Kategorijas