BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceraukstes tautas nams jaunā izskatā

www.bauskasdzive.lv

2018. gada 18. decembris 10:32

1307
Ceraukstes tautas nams jaunā izskatā

Jaunu izskatu ieguvis Ceraukstes tautas nams Bauskas novadā – šeit pirms nedēļas noslēgušies administratīvās ēkas fasādes atjaunošanas darbi, kurus veica Jelgavā reģistrēts uzņēmums SIA «GS CELT».

Ceraukstes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Janševskis ir apmierināts ar būvnieku veikumu. «Celtnieki darbam piegāja pietiekami nopietni un atbildīgi, termiņos iekļāvās, kā arī kvalitāte vērtējama ļoti pozitīvi,» sacīja V. Janševskis. Atjaunots ēkas cokols, nosiltināti pamati, kā arī fasāde, uzstādītas lietusūdens notekas un vēja kastes. Atlikusi apzaļumošana, ko realizēs, tiklīdz tam būs piemēroti laikapstākļi, V. Janševskis uzskaita paveikto.

Pirms kara būvētā ēka ilgstoši no ārpuses nebija piedzīvojusi uzlabojumus. Pārvaldes vadītājs stāsta, ka iepriekšējā laika periodā nodrupušo apmetumu centušies atjaunot saviem spēkiem, taču krāsas īsto toni bijis grūti piemeklēt, tālab gadu gaitā nama ārpuse bija kļuvusi raiba kā dzeņa vēders.

«Sienas bija saplaisājušas, pamati jau uz sabrukšanas robežas. Kā toreiz bija iespējams un kādi materiāli bija pieejami, tā būvēja, mums tagad nav tiesību pārmest. Lai no laukakmeņiem stutētie pamati nesagāztos, tie bija jāatrok un jāiebetonē,» atklāj V. Janševskis un piebilst, ka no idejas līdz projekta realizācijai pagājuši divi gadi. Vispirms novērtēts darbu apjoms, sagatavota dokumentācija, un pēcāk meklēts finansējums.

Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Jolanta Kalinka precizēja, ka kopējās projekta izmaksas ir 87 280,71 eiro. Daļa finansējuma – 45 000 eiro – gūta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), bet atlikušais – 42 280,71 eiro – ir Bauskas pašvaldības līdzfinansējums.

V. Janševskis ir gandarīts, ka tāmē ir izdevies iekļauties. «Papildu naudu pajautāt jau ir vienkārši, taču mums tā nebija vajadzīga, jo varējām sabalansēt darbus un tēriņus. Intensīvajā celtniecības procesā atklājās, ka vietām sienas ir ļoti nelīdzenas. Lai tās nolīmeņotu, nepieciešams biezāks izolācijas slānis, tādēļ tur izdevumu bija vairāk, nekā plānots. Savukārt bija vietas, kur varējām rīkoties ekonomiskāk, piemēram, melnzemi tepat uz vietas dabūt, nevis vest no tālienes,» pieredzē dalās V. Janševskis.