Rātslaukumā virmo Ziemassvētku gaisotne

2018. gada 18. decembris 00:00

Bauskas Rātslaukumā 15. decembra pēcpusdienā notikumu māja «Baltais briedis» sagaidīja pirmos apmeklētājus, bet vakarā tika iedegta pilsētas galvenā egle.

«Baltais briedis» jau tūliņ pēc atvēršanas pildījās ar lieliem un maziem apmeklētājiem – gan lai baudītu «Aprīļa pilienu» koncertu, gan lai sasildītos. Sanākušie bija patīkami pārsteigti par siltumu, kāds valdīja notikumu teltī. Telpa bija ļoti silta, kas zem klajas debess rīkotiem pasākumiem decembrī ir īsts atradums.

Siltums un dažādas izklaides
Lauras mamma Agnese ar sajūsmu novērtēja pasākumu, jo īpaši notikumu māju kā ļoti vērtīgu, lai šeit nāktu kopā ar bērniem. Viņa atceras iepriekšējo gadu, kad līdzīgā sarīkojumā ģimene pabijusi vien desmit minūtes, jo vēsums licis doties mājup. Baušķenieces Daina un Raita bija iepriecinātas par īstenoto notikumu mājas «Baltais briedis» ideju un atzina, ka šeit ieguldīts liels darbs. Šoreiz viss citādi nekā iepriekšējos gadus – katrs var atrast sev piemērotu izklaidi, ir silti un jauki, var pasēdēt un būt kopā.

Mazo apmeklētāju rinda veidojās pie sejas apgleznošanas mākslinieces Andas Niedras. Codiete A. Niedra piedāvā bērniem pašiem izvēlēties apgleznojuma dizainu, bet pašlaik vairāk pieprasīta esot ziemas tematika, jo īpaši – sniegpārsliņas. Rindā uz izdaiļošanu gaidīja arī Karlīna, kuras mamma Ina Pira pastāstīja, ka viņu ģimene sejiņu apgleznotāju Andu ir iecienījusi un aicina uz bērnu ballītēm, lai piešķirtu tām īpašu tematiku ar bērnu sejām.

Atbilstīgi sezonai
Tikmēr ārpus notikumu mājas – zem Rātslaukuma lielā koka – muzicēja folkloras kopas «Trej-upe», «Laukam pāri». Vēlāk arī «Dreņģeri» savu uzstāšanos sāka ar jestru dziesmu un vēlēja «Baltajam briedim» priecīgus apmeklētājus. Arī uz laukuma bija gādāts par sasildīšanos – tur kūrās prāvs ugunskurs. Tas radīja papildu omulību sanākušajiem.

Visu sarīkojuma laiku Rātslaukumā darbojās svētku tirdziņš, tajā šoreiz dominēja mājražotāju piedāvājumi, kas bija atbilstīgi gan sezonai, gan Ziemassvētku laikam. Degustēt un nopirkt vīnu varēja pie vietējiem – Dūmiņu un Kugrēnu vīndariem.

Mājās ceptu pilngraudu maizīti un pircējiem jau zināmos saldos kliņģerīšus un vēl citus īpašus našķus varēja atrast pie codietes Dairas Jātnieces. Viņas tirgus galdā bija maizes uzkoda, kas ieinteresē ar nosaukumu, – «Cemmītes». Mājražotāja pastāstīja, ka «Cemmītes», kas pēc formas arī nedaudz līdzinās cemmītēm, gatavo no rupja maluma kviešu miltiem, sastāvā vēl ir biezpiens, taukvielas un «Dairas garšvielas». Našķa pēcgaršā dominē ķimenes un čili.

Veselībai – čiekuri un āboli
«Bauskas Dzīve» sastapa bijušo baušķenieku mājražotāju Reini Artimoviču, kurš piedāvāja pašdarinātu priežu čiekuru sīrupu, pastāstīja, ka recepte nav nekas jauns, tikai labi aizmirsts vecais. Tā ir atceļojusi no Sibīrijas kopā ar latviešiem, kas atgriezās dzimtenē pēc izsūtījuma. Viņš ir pārliecināts, ka priede ir latviešu spēka koks gan tiešā, gan simboliskā nozīmē. Latviešiem priede palīdzējusi izdzīvot Sibīrijā – no skujām gatavota tēja, pavasarī no čiekuriem – sīrups, bet no celmiem ieguva eļļu, ko izmantoja kā pretsāpju līdzekli locītavu sāpēm. Reinis ar priežu sīrupa gatavošanu nodarbojas piecus gadus un atzina – viņam dod spēku gan priede, gan cilvēki, kas saka paldies par veselību, kura atgūta, lietojot priedes sīrupu.

Neierastu ābolu pārstrādes produkciju glītā iepakojumā piedāvāja SIA «Ābolis» īpašnieks un produktu autors Kārlis Ulmanis no Bārbeles pagasta Gaismas ciema Vecumnieku novadā. No āboliem tiek darinātas ne tik ierastas ābolu sulas, to atšķirīgie nosaukumi ļauj nojaust sulu dažādās garšas: «čilābolis», «ingverābolis», «ziemābolis». Bet «pulverābolis» ir smalki samalts pulveris, kas gatavots no ābolu izspaidām, kas paliek pāri no sulas gatavošanas. K. Ulmanis pastāstīja, ka to var izmantot kā piedevu jogurtam un putrām, kā arī pievienot kā garšvielu zivju un gaļas ēdieniem. Viņš piedāvāja iegādāties arī ābolu etiķi, pildītu glītās pudelītēs.

Par siltu ēdienu un dzērienu apmeklētājiem rūpējās smaidīgi, jauni puiši no Rīgas uzņēmuma SIA «Modernum». Īpašnieks Edijs Selickis sacīja, ka jau vairākkārt ir tirgojies pasākumos Bauskā, un piebilda, ka šeit ir forši cilvēki.

Malkojot karstos dzērienus laukumā, sanākušie sarunās ļoti pozitīvi novērtēja gan visu sarīkojumu kopumā, gan īpaši uzteica organizatorus par jaunumu – «Balto briedi». Arī tirdziņu apmeklētāji novērtēja kā izdevušos. Komentētāji interneta vietnē www.bauskasdzive.lv aicinājuši nākamreiz padomāt par tirgotāju telšu noformējumu, rakstot: «Tirgotāju teltis pilnīgā «neskatā» un katra savādāka... Šo momentu nākamgad vajadzētu regulēt tomēr organizētājiem.»

Iedegas pilnā greznumā
Satumstot Rātslaukumā pulcējās arvien vairāk ļaužu, vecāki un vecvecāki kopā ar maziem un lielākiem bērniem. Notikumu teltī darbojās Liepājas ceļojošā cirka «BezTemata» rūķu darbnīcas. Tur rūķu vadībā bērni gatavoja «laimes čiekurus» un kārbiņas dāvanām. Pēc tam cirka rūķi priecēja bērnus svētku izrādē «Sniegbaltīte un septiņi rūķīši».

Galvenās egles iedegšanas brīdim tuvojoties, Kaspara Blūma-Blūmaņa «Kašera sapņu fabrikas» dziedošās «egles» Rātslaukumā izrādīja jautru dziesmu uzvedumu, kas bija kā neparasta gaidīšanas ceremonija. Dažādu paaudžu skatītāji ar interesi noskatījās «roķīgo», laikmetīgo un patiesi oriģinālo priekšnesumu. Vēlāk dziedātājas Sabīne, Signe un Katrīna atklāja, ka gan uzveduma scenārijs un režija, gan dziesmu teksti un mūzikas kompozīcijas ir viņu pašu autordarbs speciāli šim uzvedumam.

Visbeidzot, kad strīdīgās «eglītes» bija lūgušas cita citai piedošanu, pilsētas lielā svētku egle izvirzījās izrādes galvenajā lomā. Tad «eglītes» sauca talkā Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Čaču turēt milzu kontaktrozeti, kamēr pašas atvilka tai atbilstoša lieluma «elektrības» kontaktdakšu... Kad savienojums uz skatuves bija noticis, lielā svētku egle Rātslaukumā pakāpeniski izgaismojās, līdz iedegās pilnā greznumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rātslaukumā virmo Ziemassvētku gaisotne

Kategorijas