Izstāde kā Latvijas kultūras vēstures mācība

2018. gada 18. decembris 00:00

444

Izstāde kā Latvijas kultūras vēstures mācība

Bauskas kultūras centra gleznošanas studijas «Meistars Gothards» dalībnieki pirms dažām dienām piedalījās mācību braucienā. Viņi apmeklēja izstādi «Portrets Latvijā 20. gadsimtā. Sejas izteiksme» Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) un zālē «Arsenāls». Tā ir vērienīgākā latviešu autoru portretu un fotogrāfiju ekspozīcija, kas Latvijā līdz šim izrādīta. Izstādi varēs aplūkot līdz nākamā gada 24. februārim.

Zināšanas un izaugsme
Studijas «Meistars Gothards» vadītāja Inga Krolle stāsta, ka izglītojoši braucieni uz nozīmīgākajām izstādēm Rīgā tiek rīkoti divreiz gadā. Tie ir vajadzīgi dalībnieku izaugsmei, jaunu zināšanu gūšanai Latvijas un Eiropas mākslas vēsturē, redzesloka paplašināšanai.

Gandrīz visi amatierstudijas dalībnieki ar mākslu nav profesionāli saistīti. Zīmēšanas un gleznošanas nodarbības, ko Bauskā vada māksliniece rundāliete Laura Ikerte, ir studistu vaļasprieks. Tāpēc nedrīkst norobežoties entuziastu grupas komfortā, ko, negūstot jaunus iespaidus, var apdraudēt rutīna. Inga Krolle mērķtiecīgi un prasmīgi īsteno dalībnieku izglītošanās programmas. Ikvienā izstādē Bauskas amatieru grupu pavada Rīgas muzeju gidi, kuri atraktīvi un saistoši skatītājus ievada mākslas daudzveidīgo stilu un žanru pasaulē.

Personiska telpa
Latvijas 20. gadsimta gleznotāju, tēlnieku, grafiķu un fotomākslinieku portretu izstāde ir unikāla. Tā ļoti pārliecinoši atklāj mākslas attīstības kopainu, tendences, kā arī skatītājus aizved iespaidu un pieredzes personiskajā telpā – tajā, ko ikviens izjutis vesela laikmeta konkrētajā periodā. Jauniem cilvēkiem tā ir vēl neizzināta pasaule, bet vidējās un vecākās paaudzes skatītājiem izstāde rosina jau konkrētas asociācijas. Daudzi Latvijas glezniecības un tēlniecības meistaru darbi bija eksponēti arī LNMM iepriekšējā pamatekspozīcijā, bet neskaitāmi glabājās muzeja krājumā un publikai nebija pieejami.

Padomju laikā tika izdoti daudzi Latvijas 20. gadsimta glezniecības un tēlniecības dižgaru mākslas albumi un monogrāfijas, taču mūsdienu skatītājus tie neuzrunā poligrāfiskās kvalitātes un akadēmiski distancēto komentāru dēļ. Tā joprojām ir vērtība tikai mākslas profesionāliem pazinējiem un pētniekiem. Šī iemesla dēļ uzdrīkstos aicināt ikvienu, kam nav slinkums, apmeklēt Latvijas 20. gadsimta portretu izstādi. Pat esmu pārliecināta, ka uztvere un domas mainīsies.

Fotomākslas šedevri
Izstāde LNMM sākas ar Latvijas fotomākslas pamatlicēju darbiem. Meistari, kuri sāka strādāt 19. – 20. gadsimta mijā, pavisam noteikti ir iekļuvuši sava laikmeta Eiropas fotomākslas avangardā. Līdz pat 19. gadsimta beigām Latvijas vadošie fotogrāfi bija vācbaltieši, bet laikmetu mijā sevi pieteica jaunie latviešu meistari. Viņi kļuva ne vien par fotomākslas, bet arī par glezniecības nacionālās skolas dibinātājiem. Tolaik fotogrāfi mācījās veidot kompozīciju un kadrējumu, nopietni iedziļinoties glezniecības darbos. Nebūtībai tika nodots
19. gadsimta nogalē valdošais viedoklis, ka fotogrāfija iznīcinās glezniecību. Līdzīgi kā mūsdienās nereti jūtams uztraukums, ka elektroniskās grāmatas darīšot galu drukātajām. Redzams taču, ka bailēm nav pamatojuma.

Fotomākslas ekspozīcija par laika posmu no 1960. gada līdz mūsdienām turpinās izstāžu zālē «Arsenāls». Droši vien ļoti daudziem skatītājiem attēli uzjunda zemapziņā apslēptas vai aizmirstas emocijas. Izstādē ir arī Māras Brašmanes, Rundāles pils muzeja bijušās fotogrāfes, darbi, kas jau kļuvuši par Latvijas fotomākslas klasiku, tāpat kā Intas Rukas, Ulda Brieža, Jāņa Deinata, Andreja Granta un daudzu citu autoru portreti. Man ļoti īpašs šķita agrāk neredzēts jauniņās aktrises Katrīnes Pasternakas tuvplāns mītiņā pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1988. gada vasarā.

Stilu daudzveidība
Glezniecības ekspozīcija ir neiedomājami vērienīga. LNMM zālēs eksponēts mūsu klasikas zelta fonds, bet «Arsenālā» pārstāvēts periods no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Mākslinieki ir portretējuši simtgades izcilākās personības. Interesanti, ka pēc Latvijas valsts nodibināšanas glezniecības robežas paplašinās, jo līdztekus iepriekš valdošajam reālismam tiek akcentēti Rietumeiropā iecienīti stili un strāvojumi – fovisms, ekspresionisms, kubisms.

Padomju laikā dažiem gleznotājiem nācās slēpt pirms Otrā pasaules kara veidotos valstsvīru un kultūras darbinieku portretus, jo viņi tika uzskatīti par politiskajam režīmam nevēlamiem. Mākslinieki izņēma gleznas no rāmjiem, sarullēja un gaidīja labākus laikus.

Izstādē redzami arī Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa darbi, arī viņa 2011. gadā gleznotais pašportrets ar ābolu. Imants un Ieva Lancmaņi, Mākslas akadēmijas studenti, ir attēloti Maijas Tabakas jauno mākslinieku grupas portretā. Eksponēts arī viņas 1963. gadā gleznotais Imanta Lancmaņa portrets.

Portreta žanra pētniecību 1975. gadā sāka Rundāles pils muzeja speciālisti. Vēlāk izveidotas un eksponētas trīs tematiskas izstādes, veltītas 17., 18. un 19. gadsimta portretiem. Pirms dažiem gadiem tika izdots enciklopēdisks katalogs – vairāku mākslas zinātnieku kopdarbs. Nāks klajā arī jaunās izstādes katalogs.

Motivēta darbošanās
Bauskas gleznošanas studijas jaunākās dalībnieces Dita Dārzniece un Linda Rūta Šteinberga bija vienas no izstādes aizrautīgākajām, vērīgākajām apmeklētājām. Meitenes mācās Codes pamatskolas 9. klasē. Stāsta Dita: «Studiju «Meistars Gothards» apmeklēju divus gadus. Vēlāk man pievienojās klasesbiedre Linda Rūta. Esmu ievērojami uzlabojusi zīmēšanas un gleznošanas prasmes. Studijā varu brīvi izpausties.

Te nav kā vizuālās mākslas stundā skolā, kad jāzīmē tikai tā, kā vēlas skolotāja. Gribu studēt arhitektūru un sāku jau laikus gatavoties. Man un Lindai Rūtai ļoti patīk gleznot ar eļļas krāsām. Pasniedzēja Laura Ikerte allaž piedāvā interesantus uzdevumus un dāsni dalās pieredzē.»

Arī ceraukstieša Vladimira Manavicka skolotāja ir Laura Ikerte. Viņš un baušķeniece Kristīne Selane reizi nedēļā dodas uz gleznošanas nodarbībām Rundāles novada «Baltajā mājā», kur Laura vada otru studiju.

No visiem amatieru grupas dalībniekiem Vladimiram ir vislielākā pieredze portretu gleznošanā. Pēc ģimenes albumos saglabātajām fotogrāfijām viņš ir uzgleznojis Manavicku dzimtas 54 personu portretus. Vladimirs strādāja vairākus gadus un savu veikumu parādīja personālizstādē Bauskas muzejā. Autors skaidro: «Pētīju vecmeistaru darbus, daudz konsultējos ar skolotāju. Process nebija viegls, taču tiku galā. Portretu kolekcija ir mākslas valodā veidots manas dzimtas koks. To kā īpašu vērtību glabāju mājās. Esmu reālisma piekritējs, tāpēc portretu izstādē visilgāk pētīju šī stila darbus. Intriģējoša šķita arī Niklāva Strunkes kubisma manierē veidotā glezna un tēlnieka Kārļa Zāles pašportrets. Mācību braucieni uz izstādēm ir ļoti noderīgi. Tas ir intelektuāls un emocionāls pārdzīvojums.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izstāde kā Latvijas kultūras vēstures mācība

Kategorijas