Akmeņi turējās uz godavārda

2018. gada 14. decembris 00:00

719

Šomēnes noslēgušies četrus mēnešus ilgušie Jaunsaules luterāņu baznīcas torņa konservācijas darbi Bauskas novada Vecsaules pagastā. Būtībā «ielēkts pēdējā vilcienā», ja vēl nogaidītu, visticamāk, dievnamu nāktos slēgt, jo tas būtu kļuvis apkārtējiem bīstams, apgalvo Jaunsaules luterāņu draudzes priekšnieks Jānis Jansons.

Ziedojumi, iekrājumi, projekti
J. Jansons stāsta, ka vasarā ap sakrālo celtni sagūluši akmeņi, kas nodrupuši no dievnama sienām. Būves saglābšanu draudze izvirzījusi priekšplānā, meklētas iespējas finansējuma piesaistei. Ziedojumu akcija izsludināta sociālajā tīklā «Facebook», līdztekus tapis arī projekta pieteikums Valsts kultūrkapitāla fondam, kā arī Zemgales plānošanas reģiona izsludinātam projektu konkursam. Pateicoties līdzcilvēku atbalstam, izdevies savākt ap diviem tūkstošiem eiro, Zemgales plānošanas reģiona finansējums iegūts 7 tūkstošu apmērā, bet Valsts kultūrkapitāla fonda nauda bijusi 7400 eiro. Klāt likts arī pašas draudzes iekrātais – desmit tūkstoši eiro, atrasti uzticami darbu veicēji, kuri pielāgojušies un spējuši atrast dažādus risinājumus, lai izmaksas «nesakāptu debesīs». Tā, piemēram, nomas sastatnes izmaksātu vairāk nekā sešus tūkstošus eiro, bet izsvērts, ka lētāk tās būs konstruēt no kokmateriāliem, kas iepirkti Lietuvā, savukārt, ja nebūtu pazīstami paši restauratori, viss izmaksātu divas reizes dārgāk, lēš draudzes priekšnieks.

Pamatīgs «kultūrslānis»
Restaurators, darbu vadītājs Juris Pavlovs atzina, ka objekts bijis pietiekami sarežģīts. Sākotnējais novērtējums realitātē krasi atšķīries. «No lejas vienmēr izskatās citādāk, tiklīdz tu tiec klāt un vari visu iztaustīt – gan akmeņus, gan mūrējumu –, aina jau ir pavisam cita. Arī šeit pārsteigumu netrūka.

Jāteic, tiešām brīnums, kā tādi milzīgi apmetuma gabali stāvēja vienkārši tāpat – uz godavārda?! Tāpat uz kolonnu kapituliem milzīgi profilējumi vienkārši balansējās. Citviet starp akmeņiem mierīgi varēja iebāzt roku. Kā tas viss ir noturējies? Varbūt, ja tā nebūtu baznīca, stāsts būtu ar skumjām beigām,» pārdomās dalās J. Pavlovs. Viņš atklāja, ka sākumposmā korekcijas ieviesa viena stūra nobrukšana. Tas meistariem licis ļoti uzmanīties, kā arī mainīt darbu programmu. Vispirms nācies balstīt karnīzi, lai droši uz tās varētu atrasties paši. Tiekot līdz torņa starpdzegai, konstatēts pamatīgs «kultūrslānis» pusmetra biezumā.

«Apmetums, kas kādreiz nobiris, virs tā sākušies bioloģiskie procesi. Te savu mājvietu atraduši kociņi, krūmi, lapas, virs kurām atkal apmetums un atkal lapas un apmetums. Pīlādzis, avenes, pat skudru pūznis, kam šādā vietā un augstumā izskaidrojumu rast grūti,» redzēto ilustrē restaurators. Viņaprāt, minētos darbus vajadzējis veikt pirms divdesmit gadiem. Tolaik uzliekot kaut ruberoīdu, stāvoklis būtu jau krietni labāks.

«Garantēju, ka tornis sagaidīs savu atdzimšanu, tālāk nebojājoties. Pārējie rekonstrukcijas darbi ir draudzes ziņā, no kuras aktivitātes daudz kas ir atkarīgs. Fondi ir, iespējas naudu iegūt eksistē. Vajag tikai rakstīt, vajag iet un klauvēt pie tām durvīm, lūgt, un jums tiks atvērts. Ne vietējā kopiena, ne pašvaldība neko tādu pavilkt nevar, tālab ir Eiropas finansējums, kuru vajag mācēt piesaistīt,» pārliecināts J. Pavlovs.

Atjaunošana vēl priekšā
Restauratora teiktajam piekrīt arī draudzes priekšnieks un pavēsta, ka jauns projekts jau top, bet tas esot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Rīgas pārstāvju ziņā. No vadības saņemts solījums, ka nākamgad Jaunsaules luterāņu baznīca būs izvirzīta prioritārā kārtā, bet priekšplānā pavīd jautājums – vai valstij atradīsies līdzekļi? «Tik daudziem jaunie politiķi ir apsolījuši, es domāju, ka visiem vienkārši tās naudas nepietiks,» bilst J. Jansons un skaidro, ka šī gada 1. janvārī stājās spēkā Sakrālā mantojuma finansēšanas likums, kas radīts, lai nodrošinātu valsts finansiālu atbalstu dievnamu, klosteru un citu celtņus saglabāšanai. Šogad tam piešķirts viens miljons eiro, kas esot trīs reizes mazāks finansējums, nekā ticis pieprasīts, un nauda pietikusi tikai 28 no vairāk nekā 50 projekta iesniedzējiem.
J. Jansons pieļauj, ka vajadzīgi vismaz 200 tūkstoši eiro, visu sarežģī, ka būve ir kultūras piemineklis, kam atjaunošanas darbi ir pietiekami specifiski.

Taču draudzes priekšnieks ir priecīgs par īstenoto un uzskaita, kas, viņaprāt, būtu svarīgākais, tuvākajā laikā paveicamais. Balkonā iecerēts iekārtot modernu telpu svētdienas skolas vajadzībām. Plānots izbūvēt stikla sienu, panākot slēgtas telpas izveidi, kas ļautu bērniem uzturēties komfortablos apstākļos. Kādu brīdi svētdienas skoliņa darbojusies bijušās Jaunsaules pamatskolas telpās, bet sapratuši, ka mācībām jānotiek dievnamā, tālab meklēti risinājumi. Sakristejas telpa, kurā tagad katru mēnesi pulcējas uz Dieva vārda mācībām, esot par mazu. Tālab balkona pārbūve būtu labs risinājums.

Sasāpējis jautājums esot draudzes kapi. Draudzes īpašumā ir četras kapsētas, kuru uzturēšana prasot prāvus līdzekļus. «Trijos vairs nevienu neapbedī, bet tie ir jākopj. Pēc likuma pašvaldībai vajadzētu pārņemt kapus, jo iedzīvotāji jānodrošina ar kapa vietām. Pašlaik divus gadus cīnāmies par šo lietu, bet tagad tā ir nodota juristu rokās. Paši esam bezspēcīgi,» situāciju apraksta
J. Jansons. Viņš atklāj, ka vietvara labāk redzot viņus ejam nekā nākam. Bauskas novada svētki šogad rīkoti tieši Jaunsaulē, dievnamā bijis ekumeniskais dievkalpojums, uz kuru aicināti arī deputāti, bet tikai vienai – Initai Nagņibedai – bijis laiks ierasties. Durvis bijušas atvērtas svinību laikā, bet no pašvaldības neviens nav iegriezies.

Nākotne bērnos
Arī vietējā sabiedrība esot gana kūtra. Uz dievnamā rīkotajiem koncertiem, lekcijām neviens nenākot. Cilvēki šeit esot grūti iekustināmi. Pašlaik Jaunsaules luterāņu draudzē ir 36 locekļi, jaunākajam ir 20, bet vecākajai draudzes loceklei – 90 gadu. «Lielākoties pensionāri. Lai 36 cilvēki «stutētu» šo celtni, grūti nākas. Nekādas ikmēneša maksas nav, tik, cik paši ziedojam savu laiku, naudu,» klāsta J. Jansons.

Viņš nenoliedz, ka draudzes pastāvēšanas pamatā ir cilvēka uzticēšanās Dievam un ticības spēks. Skumji esot raudzīties uz tukšajiem dievnama soliem, taču nelielās draudzes priekšnieks nākotnē raugās optimistiski, viņa prātojumam ir arī reāls pamats – kupli apmeklēta svētdienas skola, kuru vada viņa sieva Līga Jansone. Patlaban tajā aktīvi darbojas dažāda vecuma 36 bērni. Katram draudzes loceklim pa atvasei, smej J. Jansons, taču patiesībā tie ir gan vietējie, gan no apkārtnes, gan Bauskas, gan arī galvaspilsētas bērni, kuru vecākiem ir saistība ar Jaunsaules draudzi.

Draudze būtībā ir mirusi, ja nav nākotnes cerības – bērnu, atzīst svētdienas skoliņas vadītāja Līga Jansone. «Man nekad nav bijis tāda uzstādījuma, ka tagad visu mūžu bērnam jānāk uz šo dievnamu. Es uz to raugos globālāk, ja kaut vienā sirsniņā aizķersies un bērniņš tiešām iepazīs un iemīlēs Dievu, tas būs to vērts, lai kur viņš pasaulē atrastos,» bilst L. Jansone.

Tik kupli apmeklētas svētdienas skoliņas vēl esot tikai Rīgas lielajās draudzēs. L. Jansone uzsver, ka neiziet uz kvantitāti, svarīgi ir kvalitātes aspekti. Viņa nodarbības veido ar mūsdienīgu pieeju. Ilgi bijusi dilemmas priekšā – izmantot visus modernos gadžetus vai izvairīties no tiem. Taču nosvērusies par labu tiem, jo tā tikai varot noturēt mūsdienu jaunās paaudzes uzmanību.

Dievnama atjaunošanas darbus viņa uzlūko ar dziļu mieru, bez jebkāda satraukuma trīsām. «Mēs vienmēr izdarām no savas puses, ko varam. Tālāk par to rūpējas kas cits. Viss notiek, kā tam jābūt, viss ir Dieva rokās. Sarunās ar draudzes locekļiem vienmēr esmu uzsvērusi, ka pēc iespējas mazāk līdzekļu ir jāiegulda ēkā. Protams, tā ir svarīga, bet, ja netiek ieguldīts cilvēkā, lai viņš justos labi, lai sadzirdētu un justu sirdij to galveno, tam visam zūd jēga,» pārliecināta L. Jansone.

Uzziņai

Jaunsaules baznīcas pamati likti 1637. gadā, sākotnēji kā Vecsaules baznīcas filiālei. 1740. gada oktobrī dievnams iesvētīts. Tagadējā mūra baznīca ar torni celta laika posmā no 1827. gada līdz 1830. gadam, 1830. gada 22. augustā tā tikusi iesvētīta. Pirmais pasaules karš dievnamu nopostīja, baznīcas zvans aizvests uz Krieviju. Dievnams atjaunots un atkārtoti iesvētīts 1931. gada oktobrī.

Dievkalpojumi Jaunsaules baznīcā notikuši līdz 1947. gadam, mainoties valsts varai, tā izdemolēta, kolhoza laikā te ierīkota noliktava, kurā glabātas pudeles un stikla burkas. 1990. gadā atjaunota draudzes darbība. Kopš 1996. gada Jaunsaules dievnamā kalpo tagadējais draudzes mācītājs Jānis Tālums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Akmeņi turējās uz godavārda

Kategorijas