Slimības izplatību vairo bailes, izolācija un klaja neizpratne

2018. gada 14. decembris 00:00

530

Slimības izplatību vairo bailes, izolācija un klaja neizpratne

Mūsu valstī inficēšanās ar HIV/AIDS palielinās, problēmas aktualitāte arī noteica to, ka Bauskas poliklīnikas zālē šonedēļ tika rīkots seminārs «Slimību profilakses kampaņas AIDS diena».

Semināru 11. decembrī organizēja Bauskas novada pašvaldība, Bauskas novada HIV/AIDS kabinets sadarbībā biedrību «Dialogs», ko pārstāvēja sociālo un HIV profilakses programmu vadītāja Agita Sēja.

Vide radikāli mainījusies
Eksperte Agita Sēja uzsver, ka salīdzinājumā ar 90. gadu beigām slimības izplatība ir ievērojami mainījusies. 90. gados Latvijā HIV/AIDS ienāca ar heroīna lietotājiem – narkomāniem un homoseksuāliem vīriešiem, tagad lielākā daļa saslimušo ir seksuāli aktīvi, jauni cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar prostitūciju un narkotikām. Tādu riska grupu kā agrāk vairs nav, bet inficēto vidū ir gan valsts ierēdņi, gan pedagogi, gan inženieri. Parādījusies arī jauna riska grupa – sievietes pēc menopauzes.

18% stigmas (red. piezīme – sociālā stigma ir personas vai sociālās grupas, kas atsevišķās raksturiezīmēs neatbilst sabiedrības ierastajiem modeļiem) pētījumā aptaujāto ir augstākā izglītība, 60% – vidējā vai profesionālā izglītība. 77% no viņiem ir darbs, un vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka nekad dzīves laikā nav bijis problēmu apmierināt savas vajadzības.

Tā kā šie saslimušie nav no nelabvēlīgas sociālās vides, bailes no nosodošas attieksmes, izolācijas un klajas neizpratnes ir pat vēl lielākas. Visbiežāk HIV inficētie par savu problēmu nestāsta ne tuviniekiem, ne draugiem. Arī pašstigmatizācija ir spēcīga – trešdaļa inficēto izvairās no tuvākas komunikācijas. Tikmēr savu vietu sabiedrībā atrod HIV/AIDS disidentisms – slimības noliegums – disidenti ir cilvēki, kas pilnībā noliedz imūndeficīta vīrusa eksistenci. Par laimi, Latvijā disidentisms nav izplatīts, tomēr speciālisti ar šādiem cilvēkiem sastopas, jo noliegums ir viens no aizsargmehānismiem, skaidro A. Sēja.

Slimības bīstamību var apturēt tikai indivīda līdzestība jeb ārsta un pacienta sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība. Svarīgi ir ārstēties – regulāri lietot zāles, kas vīrusu dara vairoties nespējīgu, tādējādi nevar inficēt partneri.

Testa iespējas Bauskā
Tatjana Kalniņa, Bauskas novada sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar personām ar atkarību problēmām, atzina informācijas un testēšanas lielo lomu šīs slimības profilaksē. «Visbīstamākie ir tie inficētie, par kuriem neviens nezina, arī viņi paši ne. Mūsu kabinets sadarbojas ar probācijas dienestu, bāriņtiesu, ģimenes ārstu praksēm, nepilngadīgo lietu speciālistiem, ar pašvaldības policiju, skolu sociālajiem pedagogiem; pie mums nāk arī anonīmie alkoholiķi utt. Darba apjoms ir ļoti plašs, jo strādājam ar sekām visā Bauskas novadā: ar visu veidu atkarīgajiem, narkotiku lietotājiem, alkoholiķiem. Arī azartspēļu upuri ir mūsu redzeslokā.

2017. gadā Bauskas pusē atklāti četri jauni HIV inficēšanās gadījumi, bet patlaban uzskaitē ir 37 inficētie, četri miruši. 2018. gadā atklāti divi jauni gadījumi, tātad pašlaik inficējušās ir 35 personas,» stāsta T. Kalniņa.

Speciāliste atgādina, ka šī gada 1. oktobrī izveidots «zaļais koridors»: «Pēc pozitīva rezultāta saņemšanas mūsu kabinetā aizpildām un izsniedzam veidlapu, ar kuru klients var doties uz Infektoloģijas centru, kur nav jāgaida rindā, nav jāmaksā un nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. HIV inficēto skaitam ir tendence palielināties, – jo vairāk testējam, jo vairāk uzzinām. Tos, kuri, izdzirdot diagnozi, nespēj saņemties ārstēšanai, nosūtām uz bezmaksas konsultāciju pie psihologa.»

Dina Romanovska Bauskas novada sociālā dienesta vadītājas amatā ir tikai nedēļu. Viņa ir baušķeniece un, kā pati saka, pilsētas patriote. D. Romanovska uzteic šādu bezmaksas semināru visiem darbiniekiem. Vienīgais, ko varētu vēlēties, – plašāka informācija, lai var ierasties pēc iespējas vairāk speciālistu. D. Romanovska ir pārliecināta, ka šādi semināri, arī citās jomās, ir ļoti noderīgi, un iesaka kolēģiem tos apmeklēt arī turpmāk.

HIV karaļvalsts
«2017. gadā Latvijā konstatēts 371 jauns HIV gadījums, un ar šo statistiku Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Satraucoši ir tas, ka puse no jauna inficēto šo slimību «saņēmuši» no tiem, kas patiesību par sevi nezina,» informē A. Sēja.

Latvijā 2018. gada 1. jūlijā dzīvoja 5576 cilvēki ar HIV, taču starptautiskā projekta HERMETIC pētījums, ko Latvijā veica Rīgas Stradiņa universitātē, liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par 1800 cilvēkiem lielāks. 2018. gadā Latvijā pasaulē nākuši divi inficēti jaundzimušie, šādas situācijas Eiropā ir pilnībā izskaustas.

Eksperte apliecina, ka ir maza varbūtība ar HIV inficēties sadzīves ceļā, jo vīruss ir neizturīgs – iet bojā 42 grādu temperatūrā, līdzko asinis izžūst. Tāpēc HIV izplatības ceļš nav kosmētikas vai tetovēšanas salons, kur ir lielāka iespējamība inficēties ar vīrusa hepatītiem, kas vidē tik ātri neiet bojā.

Lektore runāja arī par to, ka Baltijas valstu vidū Latvijas rādītāji joprojām ir vissliktākie. Pēdējā laikā nedaudz palielinās zināmo inficēto skaits Lietuvā, bet, visticamāk, tāpēc, ka tur ļoti aktīvi sāktas testēšanas kampaņas. Igaunijā ir tendence samazināties HIV inficēto skaitam. Semināra auditorijā izskanēja arī viedoklis, ka par šo problēmu plašsaziņas līdzekļos tiek runāts ļoti maz, labi ja divas reizes gadā vai tikai saistībā ar 1. decembri, Starptautisko HIV/ AIDS dienu.

Agita Sēja atzīst –, lekcijās vidusskolēniem stāstot par HIV profilaksi, šokējusi jauniešu nezināšana.

Veselības veicināšanai un slimību profilaksei
Seminārs «Slimību profilakses kampaņas AIDS diena» notika projektā «Pasākumi Bauskas novada sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei».

Mērķauditorija – sociālie darbinieki, mediķi, sociālie pedagogi. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 30 speciālistu, kuri semināra noslēgumā saņēma arī sertifikātu.

Marta Augucēviča, novada attīstības un plānošanas nodaļas veselības veicināšanas koordinatore, raksturo semināra mērķi: «Svarīgi sniegt atbildes uz jautājumiem, gūt motivāciju un zināšanas par to, kā uzlabot ikdienu. Mēs nevaram mainīt cilvēku, ja viņš to nevēlas. Bet mūsu uzdevums ir sniegt iespēju un nodrošināt apstākļus tiem cilvēkiem, kuri vēlas pilnveidoties. Izglītības iestādēs tiek organizēti seksuālās veselības semināri, veselīga uztura meistarklases, garīgās veselības veicināšanas aktivitātes. Vasarā bija trīs nometnes bērniem, rudenī – viena nometne senioriem. Līdzīgas aktivitātes un semināri ik mēnesi plānoti arī nākamajā gadā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Slimības izplatību vairo bailes, izolācija un klaja neizpratne

Kategorijas