Atpūta no ierastās ikdienas

2018. gada 14. decembris 00:00

1424

Rundāles novada mednieku kolektīvs kā biedrība reģistrēts 2006. gadā, bet tas darbojas kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, «Bauskas Dzīvei» stāsta Rundāles mednieku biedrības (MB) vadītājs Edvīns Balodis. Tajā ir 37 biedri, no kuriem aktīvi ir ap 25. Sākumā, kad mednieku klubs izveidojās, tajā bijis ap simt cilvēku. Nācās visiem dalīties divās grupās, jo tik lielu skaitu bija grūti koordinēt.

Regulē dzīvnieku populāciju
Pašlaik kopējā apmedījamā platība ir 6665 hektāri, no kuriem 1326 hektāri ir meži. Agrāk tās bijušas tikai Viesturu un Rundāles pagasta teritorijā. Pēc Atmodas kolektīvs tika pie vēl diviem lieliem mežiem Svitenes pagastā. Viņiem ir arī trīspusējs līgums ar «Bauskas zemgaļiem» un mednieku klubu «Bauskas ozoli».

MB mērķis ir regulēt medījamo dzīvnieku populāciju. Senos laikos to darījuši plēsēji. Ja tas netiks kontrolēts un meža kustoņu būs par daudz, tad tie vairāk sāks slimot un kļūs vājāki.

Kolektīva dalībnieki veic arī dažādus uzdevumus – gatavo zvēru piebarojumu, veido medību infrastruktūru, taisot medību torņus, lai pašiem būtu vieglāk. To esot ap trīsdesmit. «Nekādas kopīgas tradīcijas īpaši nepiekopjam. Agrāk līdz rīta gaismai visi mednieki sēdēja un atzīmēja veiksmīgo dienu, bet tas viss ir pagājis un tikai mazliet sāk atjaunoties. Kopīgas mums ir tikai dzinējmedības. Uz tām ejam ik pēc pāris nedēļām. Pirms dzinēju sezonas sākšanas pārbaudām šaušanas prasmes, ja kāds no medniekiem tajā brīdī nepiedalās pasākumā, tad dzinējos kā mednieks nevar iet. Tāds ir mūsu iekšējais noteikums,» stāsta E. Balodis.

Padalās ar citiem
Kas tad pa šiem gadiem mainījies? E. Balodis atzīst, ka tā ir likumdošana, kārtība, dzīvnieku populācija kļuvusi lielāka, piemēram, kādreiz konkrētā laika posmā bija limits piecu mežacūku notveršanai, bet pērn MB nomedīja pāri astoņdesmit cūkām sezonas laikā. Stirnu un briežu ir vairāk, arī lapsu un zaķu, jo var medīt visu laiku. Toties sarežģītāk ir ar aļņiem, jo tie ir dzīvnieki klejotāji. Viņiem kolektīva meži esot par mazu.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka mums neņem nost vai nesamazina nomedījamo skaitu, ja neesam iepriekšējā sezonā visu noteikto limitu izlietojuši. Tik, cik pienākas, tik arī piešķir. Prieks, ka citi dalās, jo mūsu mežos ir vairāk mežacūku nekā citās mednieku kolektīvu teritorijās, tādējādi, ja viņiem šo dzīvnieku nav vispār vai ir maz, tad viņi mums var iedot savu limitu. Jāskatās, lai to zvēru nebūtu par daudz, citādi tie nodara postījumu gan mežos, gan lauksaimniekiem,» stāsta
E. Balodis.

Plēsēji nav manīti
Pēdējie plēsēji vilki un lūši Rundāles novada mežos nomedīti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, bet manīti arī ap deviņdesmitajiem. Šobaltdien tie nav redzēti. Cik zināms MB vadītājam, tad plēsēji vairāk apgrozās Vidzemē un Latgalē. Kā jau visas citas, arī šī MB vairāk medī neperspektīvos vai trofejas cienīgos meža iemītniekus.

Rundāles kolektīvā ir arī biedrs, kam medību stāžs ir pāri 50 gadiem. Kāds kuriozs gadījies vienam vīrietim, kurš astoņdesmitajos gados devies medībās ar dzinējiem, un, stāvot uz masta, priekšā iznācis sumbrs, kas mednieku ļoti pārbiedējis. Tā kustonis pa turieni nodzīvojis vēl divus gadus, bija atklīdis kaut kur no kaimiņvalsts. Daži kolektīva ļaudis izmanto kameras, lai redzētu, kādas dzīvas būtnes apgrozās teritorijā. Mednieku ekipējums atkarīgs no maciņa biezuma un vēlmēm. Lielākoties visi medī ar karabīnēm.

Pats Edvīns medīt sācis 1997. gadā, un pēdējos sešus gadus ir Rundāles MB vadītājs. Medības viņš uztver kā atpūtu no ierastās ikdienas. Gaides medības piesaista, jo tajās var mierīgi pasēdēt, pavērot dabu, paklausīties putnu čalošanu, bet dzinējmedības tīk tāpēc, ka tajās jūtama lielāka adrenalīna deva. No meža gaļas vislabāk garšojot briedis un alnis, toties cūku ribiņas ir īsta delikatese. Radinieku vidū mednieki bijuši mammas brālēns un paša brālēns. Pa gadiem iekrāta pieredze un iegūtas arī dažādas trofejas – diezgan daudz ir stirnu āžu ragu, viens alnis. Ir bijis diezgan tuvu klāt, tomēr nav sanācis vēl notvert briedi, bet visam savs laiks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atpūta no ierastās ikdienas

Kategorijas