Mācīties nedrīkst slimot!

2018. gada 11. decembris 00:00

227

Iedomāsimies, ka no viena komata virsrakstā atkarīga bērnu ikdiena skolā. Ja liekam aiz vārda «mācīties», jebkāda sirgšana nav atļauta. Ja pieturzīmi ievietojam aiz vārda «nedrīkst», tad mierīgi var apmeklēt ārstu un atveseļoties. Piekritīsit, gan vecāki, gan skolotāji nenoliedzami būtu laimīgāki, ja bērni neslimotu vispār, bet tomēr dzīvē tā nenotiek. «Bauskas Dzīve» uzklausījusi vairāku vecāku nesapratni par notiekošo skolās, kad atvases atgriežas pēc slimošanas, proti, «slimot vairs nedrīkst, jo tiek prasīti visi mājas darbi un klases darbi, kā arī pārbaudes darbi». Tāpēc laikraksts skaidroja situāciju izglītībā.

Vesels vai gultā – jāmācās!
Lai labāk izprastu notiekošo, «Bauskas Dzīve» organizēja vecāku diskusiju aplikācijā «WhatsApp», citus vecākus uzklausīja telefonsarunās un tiekoties.

«Tik daudz spēka un laika prasa visi skolas uzdevumi, turklāt traki, ka viss jāpadara arī tad, ja bērns saslimis»; «Kā lai pilda e-klasē redzamo, ja bērnam temperatūra vai, piemēram, Rota vīruss?!»; «E-klasē ne vienmēr visi skolotāji ieraksta, citreiz ir tikai dienasgrāmatā, citreiz – daži mājas darbi e-klasē, daļa – dienasgrāmatā»; «Kad ierados uz vecāku sapulci, mans bērns bija slims, skolotāja prasīja, vai visu to, ko redzam e-klasē, pildām»; «Kad meita atgriezās pēc slimošanas, viņai starpbrīžos bija jāraksta pārbaudes un citi neveiktie darbi»; «Kad bērns atgriezās pēc slimošanas, viņš saņēma sešas lapas ar to, kas mājās jāpaveic, kas nokavēts»; «Bērnības draugs man dzīvo Kanādā, tur mājas darbus vispār neuzdod, un viņš brīnās par šādu zubrīšanos».

Šādus un līdzīgus viedokļus pauda neapmierinātie vecāki. Savukārt citi atzina, ka paši nevēloties, lai viņu atvases iekavē uzdoto, tāpēc seko līdzi e-klasē redzamajam un liek bērniem izpildīt uzdevumus, bija arī vecāki, kas to neuzskatīja par lielu apgrūtinājumu.

Obligāti ir pārbaudes darbi
Lai saprastu, kāda kārtība šajā ziņā ir mūsu novadu skolās, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar izglītības iestāžu direktoriem un jautāja, kādi darbi audzēkņiem tiek prasīti pēc slimošanas un kāds ir minimālais vērtējumu skaits semestra atzīmes iegūšanai.

Bauskas pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba skaidro, kādi darbi audzēkņiem jāizpilda, atgriežoties pēc slimošanas: «Divu nedēļu laikā jāuzraksta pārbaudes darbi, ar skolotājiem konsultācijā jāvienojas, kad to var izdarīt. Mājas darbi un klases darbi netiek prasīti. Apzinīgie gan paši tos izpilda. Protams, ja bijusi, piemēram, prezentācija mājas darbā, to var prasīt. Jābūt vismaz trim vērtējumiem mācību priekšmetā, lai iegūtu semestra atzīmi.»

Vecumnieku vidusskolas direktors Aivars Ķiņķevskis stāsta, ka viņa vadītajā mācību iestādē pēc slimošanas skolēniem ir jāuzraksta lielie pārbaudes darbi. Ja bijusi ilgstoša sirgšana, tad individuāli jāvienojas ar skolotāju par veicamajiem darbiem, jānāk uz konsultācijām, tad pedagogs skatās, vai mēneša laikā var izdarīt nepaveikto. Minimālais vērtējumu skaits semestra atzīmes iegūšanai mācību priekšmetā ir ne mazāks kā stundu skaits nedēļā attiecīgajā mācību priekšmetā. Mācību priekšmetos ar vienu stundu nedēļā jābūt vismaz diviem vērtējumiem semestra atzīmes iegūšanai.

Mājas un klases darbi netiek prasīti. Ja nav bijusi ilgstoša slimošana, parastais laiks darbu veikšanai ir divas nedēļas, saskaņojot ar direktora vietnieci mācību darbā. Šos darbus var nokārtot konsultāciju laikā.

Noteikta kārtība
Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolas direktores Andas Liškauskas skaidrojums:
«Saskaņā ar Pilsrundāles vidusskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem «Kārtība, kādā notiek izglītojamā iegūto mācību sasniegumu vērtēšana» mūsu skolā ilgstošu kavējumu gadījumā (trīs un vairāk nedēļas) tiek dots laika pagarinājums līdz mēnesim pēc atgriešanās skolā. Jāuzraksta ir tikai pārbaudes darbi, mājas darbi nav jāiesniedz. Pārbaudes darbi jāveic mācību priekšmetu konsultācijās vai individuāli vienojoties ar skolotāju par izpildes laiku, netraucējot mācību procesu.

Mācību priekšmeta skolotājs katra semestra sākumā informē izglītojamos par obligāti veicamajiem pārbaudes darbiem, kuri jānokārto, lai varētu saņemt semestra vērtējumu mācību priekšmetā.»

Direktore atsūtījusi arī tabulu ar minimālo vērtējumu skaitu semestrī, kas samērots ar stundu daudzumu nedēļā. Ja viena stunda, tad pirmajā mācību semestrī tiek prasīti vismaz divi vērtējumi, otrajā – trīs. Ja divas stundas nedēļā, tad vajadzīgi vismaz trīs vērtējumi pirmajā semestrī un četri otrajā. Ja trīs stundas nedēļā, tad tiek prasīti trīs vērtējumi pirmajā semestrī un četri otrajā.

Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe atklāj, ka skolēniem, atgriežoties mācību iestādē pēc slimošanas, tiek piedāvātas konsultācijas un dota iespēja nokavētos pārbaudes darbus nokārtot. Neizpildītie klases un mājas darbi netiek pieprasīti. Darbi, kuri vērtēti ballēs, jāveic konsultāciju laikā
15 darbdienu laikā.

«Ilgstošas slimošanas gadījumā skolēnam tiek organizētas mācības mājās. Minimālais vērtējumu skaits mācību priekšmetā semestrī noteikts pēc formulas n+1, kur n ir mācību stundu skaits nedēļā,» skaidro direktore.

Vērtēšanas kritēriji ir jāizprot
«Bauskas Dzīve» meklēja atbildes uz neskaidro arī vietējā izglītības nodaļā un Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Bauskas novada administrācijas izglītības nodaļas metodiķe Baiba Stūre atbildēja: «Katras izglītības iestādes vadītājs, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 281, Nr. 468, ir izstrādājis izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā ir atrunāts, kādā laika periodā izglītojamajam ir jānokārto konkrētais vai līdzvērtīgais darbs.» Laikraksts iepazinās ar minētajiem noteikumiem un atklāja, ka tajos tomēr nekas nav minēts par kārtību skolēnu slimošanas gadījumā. Tāpēc «Bauskas Dzīve» nosūtīja jautājumus atkārtoti, bet atbildes no izglītības nodaļas gan nesaņēma.

Toties mūsu rīcībā ir skaidrojums no Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākās ekspertes Janas Veinbergas. Notika arīdzan saruna ar Uzraudzības departamenta direktora vietnieku, Kontroles nodaļas vadītāju Maksimu Platonovu.

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pati skola un tās pedagogi, kas atbilstīgi Izglītības likumam ir ne vien patstāvīgi, bet arī atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

Lai gan vecākiem, gan skolēniem, gan pašai skolai un pedagogiem būtu vienots redzējums par mācību sasniegumu vērtēšanu un skaidrība par to, kas no skolēniem tiek prasīts, Izglītības kvalitātes valsts dienesta ieskatā katrā skolā ir jābūt izstrādātai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai, kur paredzēti vienoti nosacījumi un termiņi izglītojamo mācību sasniegumu fiksēšanai. Turklāt šajā vērtēšanas kārtībā ietvertās prasības jāievēro visiem izglītības iestādes pedagogiem, skolēniem vērtēšanas kritēriji ir jāzina un jāizprot.

Ievērot samērīguma principu
Skolai, gan veidojot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, gan organizējot skolēnu individuālo darbu (konsultācijas) pie pedagogiem, ir jāņem vērā arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, uzsver Jana Veinberga. Tādēļ būtu nesamērīgi un nepieļaujami noteikt starpbrīdi kā vienīgo laiku, kad bērns var uzrakstīt slimošanas laikā nerakstītos pārbaudes darbus.

Kā skaidroja M. Platonovs, nav normatīvo aktu, kas noteiktu, cik un kādi darbi jāuzraksta skolēnam pēc slimošanas, tas atstāts skolu ziņā, tomēr «svarīgi neiet absurdā un ievērot samērīguma principu».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mācīties nedrīkst slimot!

Kategorijas