BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas vecpilsētas atdzīvināšanai ir idejas, nav stratēģijas

Bauskas vecpilsētas atdzīvināšanai ir idejas, nav stratēģijas

Vairākus gadus pirms Bauskas novada budžeta pieņemšanas kāds no Bauskas vecpilsētas iedzīvotājiem vai organizācijām cenšas pievērst lielāku uzmanību šīs teritorijas atjaunošanai. Tomēr pašlaik rezultāti ir maz jūtami.

Kārtējā diskusija par Bauskas vecpilsētas attīstīšanas tēmu notika novembrī laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā pirms Bauskas novada finanšu komitejas sēdes. Klāt esot Bauskas novada domes vadībai un deputātiem, kā arī virknei aktīvistu, diskusijas dalībniekiem piedāvāja vienu pētījumu, prezentāciju un virkni ideju.

Ekonomika niecīga
Diskusijas sākumā uzmanība bija pievērsta Egijas Stapkevičas pētījuma «Mazpilsētu vēsturisko centru dzīvināšana: Bauskas vecpilsētas piemērs» prezentācijai. Tas ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes maģistra darbs. «Patīkami, ka pētījumu veica Egija Stapkeviča. Viņa ir mūsējā, nevis uz dažām stundām atbraukusi Bausku apskatīt,» saka Ieva Bronko-Pastore, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja.

«Mani interesēja, kā var veicināt vēsturisko centru atdzīvināšanu. Līdzīgas situācijas ir novērotas visā Latvijā un ne tikai Latvijā. Tas nozīmē, ka vecpilsētas teritoriju iedzīvināšana ir aktuāla visur,» argumentē E. Stapkeviča.

Ekonomisko rādītāju jomā vecpilsēta ir vāja teritorija pilsētā – ekonomika ir niecīga, salīdzinot ar pārējo pilsētas daļu. Uzņēmējdarbības sarukumu veicināja A7 maģistrāles izplešanās un tirdzniecības centru izvietojums jaunajā pilsētas teritorijā, kas apbūvēta padomju laikā.

Aptuvenais vecpilsētas iedzīvotāju skaits – 1600 ar tendenci katru gadu sarukt. Dzīvošanai un uzņēmējdarbībai izmanto apmēram 50 procentu teritorijas. «Nav brīnums, ka vide izskatās nedzīva,» saka pētījuma autore.

Modernas prasības
Tomēr E. Stapkeviča tic, ka Bauskas vecpilsētā var īstenot vēsturiskā centra atdzīvināšanu. Turklāt tas nozīmē ne tikai saglabāt vēsturisko apbūvi, bet arī paskatīties uz māju pārbūvi no modernā skatu punkta.

«Palielinās pieprasījums pēc moderni labiekārtotām dzīvesvietām. Novecojušās pilsētas daļas nepieciešams pielāgot modernām prasībām,» uzsver pētījuma autore. Viņa pauž domu, ka vajadzīga lielāka cilvēku klātbūtne – pašlaik ļaužu kustība vecpilsētā ir neliela, un šo situāciju neuzlabo arī abas pirmsskolas izglītības iestādes un Bauskas pilsētas pamatskola – kustība ir tikai dažas stundas, turklāt konkrētās zonās.

Pētījuma autore uzsvēra vairākas lietas, kurām var pievērst uzmanību. Viena no tām – attīstīt kulturālas nakts dzīves tradīcijas. Tiesa, jāatceras, ka tieši vecpilsētas teritorijā atradās kafejnīca «Čuguna roze», kas piedāvāja vakara un nakts pasākumus, bet ar to nepietika, lai uzņēmējam darbība atmaksātos.

Pašvaldības ieguldījums
«Svarīgs ir vienots teritorijas attīstības redzējums. Bauskas vecpilsētā tāda redzējuma nav, un šī vienošanās ir svarīga,» pauda E. Stap-keviča, norādot, ka pie šī kopsaucēja ir jānonāk visām iesaistītajām pusēm – novada pašvaldībai, biedrībām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tomēr par to, kā šo vienošanos panākt, domas dalījās.

Gan biedrība «Bauskas vecpilsēta», gan E. Stapkeviča, gan citi pārstāvji uzsvēra, ka vecpilsētas teritorijas atjaunošanas vadība ir jāuzņemas Bauskas novada domei. Bieži kā piemēru pieminēja Kuldīgas atjaunoto vecpilsētu. «Kuldīgā situācija neradās vienā brīdī. Uz to pašvaldība mērķtiecīgi gāja vairāk nekā desmit gadus,» stāstīja mākslas vēsturniece Ina Līne. «Pirmajam lēmumam jābūt vienkāršam, ka pati pašvaldība vēlas atjaunot šo teritoriju,» vērtē biedrības «Dinamunde» pārstāvis Ainārs Komarovskis.

Pasākumā piedalījās Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa vietnieks Voldemārs Čačs. Entuziasms no viņu puses nebija manāms. «Mēs nevaram uzspiest cilvēkiem, ko viņiem darīt,» pauda V. Čačs. Bauskas novada Būvvaldi pārstāvēja Būvvaldes vadītāja Dace Putna un arhitekte Sandra Smolija, kas pauda, ka jau tagad pašvaldība ir daudz ieguldījusi vecpilsētas teritorijas attīstībā. «Jānovērtē pašvaldības ieguldījums vecpilsētā – Dambja laukums, Brīvības bulvāris, Rīgas iela. Katru gadu pašvaldība tērē lielas summas. Šogad, piemēram, līdzfinansējums luterāņu baznīcai, muzeja ēkas atjaunošana,» informēja D. Putna.

Bija durvis, nav durvju
Vecpilsētas iedzīvotāji un aktīvisti pievērsa uzmanību apbūves problēmām, pārmetot, ka pati pašvaldība neievēro savus noteikumus. «Pašvaldības namam Rūpniecības ielā 9 varēja būt kaļķa apmetums. Līdzekļus pašvaldība iegulda, bet vai tie uzlabo vecpilsētas izskatu?» vaicāja Ieva Bronko-Pastore.
 
Speciālisti uzsvēra arī to, ka pašvaldība pieļauj pārbūves, kas neatbilst noteikumiem, piemēram, neatbilst Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izvirzītajām prasībām Bauskas vecpilsētas aizsardzībai. «Strautnieku un Rīgas ielas stūris – tur jauns skārda jumts. Kāpēc pieļāvāt?» vaicāja I. Bronko-Pastore. «Viņi sāka mainīt bez būvniecības dokumentiem. Materiāls bija nopirkts,» skaidroja S. Smolija. Tāpat diskusijās pieminēja vēl virkni objektu, kuros detaļas tiek mainītas neatbilstīgi noteiktajai Bauskas vecpilsētas aizsardzībai, bet pašvaldības pārstāvji norādīja uz īpašnieku vai īrnieku finansējuma trūkumu un sliktiem dzīves apstākļiem. «Tā turpinās katru gadu – tur labi cilvēki, citur grūtdieņi, ko viņiem padarīsim, un tā tas notiek. Saistošie noteikumi paredz noteiktus pienākumus, neskatoties uz to, vai īpašniece ir tantiņa, vai materiāli ir iepriekš nopirkti. Par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sauc pie atbildības visus vienādi, bet vecpilsētas vides bojāšanā atkāpes tiek pieļautas,» sarūgtināta bija I. Līne.

Nevienas atbildīgas personas pašvaldībā nav, kas pamanītu un novērstu daudz kultūrvēsturisku detaļu bojāeju. «Vakar durvis bija, šodien nav. 19. gadsimta pirmās puses koka durvis aizstāja ar mūsdienu bleķa. Vienā dienā. Drīz vairs nebūs, ko glābt. Mēs nepārtraukti zaudējam daudz vēsturisko detaļu,» par nesen piedzīvoto šoku stāstīja I. Līne. «Ja pieķer pie rokas, tas ir signāls. Var prasīt atjaunot vēsturiskajā izskatā,» informēja S. Smolija.

Trūkst komunikācijas
Vēl kritika skāra diemžēl zināmu Bauskas novada pašvaldības pro-blēmu – komunikāciju ar iedzīvotājiem.


«Bauskā nerunā, ka vecpilsēta ir vērtība. «Ko jūs ņematies ar tām vecajām būdām?» tāda ir attieksme. Es esmu izpētījusi Bauskā sešas mājas. Iedzīvotāji piekrita izpētei ar mērķi, ka pēc tam gribētu kaut ko atjaunošanā darīt tālāk. Viņi māju mīl, attieksme nav naidīga, bet tālāk nekas nenotiek. Viņi saka: «Mums neko neļauj, jo mēs esam vecpilsētā!» Tas tāpēc, ka ar iedzīvotājiem nav komunikācijas, viņi nezina, ka ir iespējas kaut ko darīt. Un šī izglītošana nenotiek vienas dienas vai dažu nedēļu laikā,» problēmu atklāja I. Līne.

S. Smolija šādu viedokli noliedza, sakot, ka ir ēku īpašnieki, kurus aicina veikt ēku rekonstrukciju, bet saimnieki to nevēlas. «Visu degradēto ēku īpašniekiem sūtām vēstules, brīdinājumus, uzliekam soda naudu. Redzam, ka tie sāk iedarboties. Īpašnieki vai nu meklē pircējus, vai sāk kaut ko darīt.

Ēku iedzīvotājiem, kur bijušas arhitektoniskās izpētes, zvanām un prasām, lai izmanto arhitektonisko līdzfinansējumu. Tomēr to neizmanto, jo nav pašu finansējuma,» teic D. Putna.

Visreālāko attīstības modeli piedāvāja E. Stapkeviča. Tā sākums būtu spēja vienoties kopējā skatījumā starp pašvaldību, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un biedrībām. Vai šādu vienošanos pašreizējā situācijā vecpilsētas aizstāvji spēs panākt?

Jāatzīst, katra iesaistītā puse šo problēmu redz pa savam, un ar tādu vienotības trūkumu diez vai izdosies kaut ko uzlabot.

Solījumi un darbi
Kā uzsvēra biedrības «Vecpilsēta» pārstāvji, pašlaik nopietnākie ieguldījumi no novada pašvaldības puses ir līdzfinansējums, kas noteikts «Saistošajos noteikumos par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Bauskas pilsētas vēsturiskais centrs» teritorijā esošo ēku vēsturisko fasāžu un būvgaldniecības izstrādājumu atjaunošanu». Noteikumi paredz, piemēram, ēkas arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai 100% pašvaldības finansējumu, bet ne vairāk kā 400 eiro; ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai – līdz 75% no tāmes, bet ne vairāk kā 5000 eiro.

Tomēr šīs iespējas iedzīvotāji maz izmanto, un diskusijas dalībnieki aicināja pašvaldību situāciju aktivizēt.

Galvenā prasība – lai Bauskas novada dome rastu darba vietu speciālistam, kurš strādātu vecpilsētas labā, spētu kopā ar iedzīvotājiem un biedrībām izveidot kopējo vīziju, attīstības plānu, sagatavot informējošos materiālus, kontrolēt remontdarbus, veidot sadarbību ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī veikt dažādus citus pienākumus.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks pastāstīja, ka sarunās ar Kuldīgas pašvaldību noskaidrojis, ka viņi savas vecpilsētas teritorijas attīstībai katru gadu atvēl 200 tūkstošus eiro. Diskusijā viņš atzina, ka prasīto amata vietu var izveidot. Tomēr novembrī nedz Bauskas novada finanšu komitejas sēdē, nedz novada domes sēdē par šo jautājumu nerunāja.

«Vienota teritorijas attīstības skatījuma nav. Esam gājuši pie katra sasaukuma deputātiem. Viņi piekrīt, ka vecpilsēta ir vērtība, jāsaglabā, un viss ar to arī beidzas,» sarūgtināta bija I. Bronko-Pastore.

Vieni mērķi, bet ideju konflikti
Viena no galvenajām problēmām – gandrīz visiem ir apmēram skaidrs, kāds ir vecpilsētas teritorijas atjaunošanas mērķis, bet nav saprotams, kā to izdarīt, vai arī nav atbalsta idejām, kas rosina noteiktas darbības.

Egijas Stapkevičas pētījums skaidri iezīmē, kā jāmainās vecpilsētai, lai to iedzīvinātu. Jāpieaug iedzīvotāju skaitam, uzņēmējdarbības aktivitātei, jāveido transporta struktūra, kas labvēlīgāka iedzīvotājiem velosipēdistiem, jāveido jauktas izmantošanas ēkas – kur notiek gan uzņēmējdarbība, gan dzīvo cilvēki. Tomēr vienīgais reālais rīks, kas pētījumā iekļauts, ir pašvaldības darbība – ēku pārpirkšana sociāliem un kultūras objektiem, vides labiekārtošana, kā arī vecpilsētas atjaunošanas vadības uzņemšanās.

Diemžēl pašlaik Bauskas novada vadība nav neko darījusi, lai īstenotu kādu no šiem mērķiem. Vecpilsētas teritorijā pārbūvētās ielas ir ar šauriem trotuāriem, kur ir daudz velosipēdistiem un kājāmgājējiem nepatīkamu šķēršļu, turklāt ielas pārbūvētas, pielāgojot tās automašīnu plūsmai. Pašvaldībai nav kvalitatīvi sagatavotas vīzijas vecpilsētas teritorijas attīstībai.

Ainārs Komarovskis no biedrības «Dinamunde» arī piedāvāja dzīvināšanas procesu uzņemties pašvaldībai, turklāt ar daudz agresīvākām metodēm, nekā līdz šim vecpilsētas aizstāvji bija ieteikuši. Viņš ieteica pieņemt noteikumus, kas piespiestu vecpilsētas teritorijā esošos namus atjaunot ēku īpašniekiem vai arī panāktu, lai viņi ēkas, kuras neplāno atjaunot, pārdotu. Tāpat rosināja sniegt konkrētu atbalstu uzņēmumiem, kas paši atrastos vecpilsētas teritorijā un būtu iesaistīti namu pārbūves procesos.

Fokusā – uzņēmēji un iedzīvotāji
Kādai cilvēku grupai būs veltīta vecpilsētas atjaunošana – arī tas bija viens no svarīgākajiem diskusijas jautājumiem.

«Kā pašvaldība ir formulējusi savu mērķi vecpilsētas attīstībā, un kas tur būs? Konkrētas atbildes nav,» teica Mārīte Putniņa, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālas nodaļas valsts inspektore. Bauskas novada pašvaldības pārstāvji pauda, ka fokuss ir uz tūrismu un tūristus piesaistošiem objektiem. «Attīstīsim kā tūrisma pilsētu,» pauda Voldemārs Čačs. «Tūristi te nenonāk,» uzsvēra Egija Stapkeviča. Viņa demonstrēja savā pētījumā iegūtos datus par tūrisma maršrutiem. Tūristi apskata Rātsnamu, kā arī izmanto maršrutu Bauskas viesnīca–Rātsnams–luterāņu baznīca–Bauskas pils. Tas arī viss – reāli apmēram desmit procentus no vecpilsētas teritorijas. «Tūrisma telpa te nav liela. Posmā starp Smilšu ielu un Kalna ielu uzturas kafejnīcu apmeklētāji, bomži un tūristi,» pašreizējo situāciju raksturoja E. Stapkeviča.

Pētījuma autore uzsvēra, ka jāatbalsta vietējā uzņēmējdarbība un dzīves kvalitātes uzlabošana vecpilsētas iedzīvotājiem, veidojot reizē šo teritoriju par kultūras pasākumu un iestāžu centru, kuru vēlas apmeklēt arī citu pilsētas rajonu iedzīvotāji. Viņa atzina, ka posms uz Dambja ielas pusi ir jauks, piemīlīgs, kas varētu patikt jaunajām ģimenēm un bērniem, bet tas nav atbilstīgi labiekārtots. E. Stapkeviča norādīja uz Mēmeles krastu, kuru varētu labiekārtot, izveidojot celiņus pastaigām un izbraucieniem ar velosipēdiem.


Iedzīvotāju viedoklis

Laikraksts «Bauskas Dzīve» aicināja lasītājus izvērtēt situāciju Bauskas vecpilsētas teritorijā un secināt, vai ir iespējas veikt pārmaiņas.

Imants Kaziļuns:
«Sen pagājis tas laiks, kad Bauskā bija šarmanta vecpilsēta. Tiecoties pēc Eiropas Savienības projektu naudas, pilsēta ir pārvērsta par pliku, bruģētu telpu, kas drīz zaudēs savu unikālo seju, pārvēršoties par kārtējo eiroremonta pilsētu. Nevajag neko uzlabot – galvenais nesabojāt to, kas palicis.»

Lietotājs «Voldins»: «Bauskas vecpilsēta, pateicoties izdevīgajam reģionālajam novietojumam, noteikti ir potenciāli pievilcīga tūristiem, un to nepieciešams izmantot. Bet jāskatās kompleksi – izklaide + tirdzniecība + pasākumi. Viens no risinājumiem būtu izveidot Bauskas vecpilsētā starptautisku tūrisma «sandbox», kas nozīmē ilgtermiņā radīt pievilcīgus nosacījumus industrijas uzņēmumiem, lai tie šajā vietā eksperimentētu ar tūrisma produktiem.»

Vents Rāviņš: «Fasādes atjaunot, upi iztīrīt.»

Andis Āboltiņš: «Nojaukt tās četras automaģistrāles joslas, kas iet cauri vecpilsētai.»

Ināra Rutkovska: «Vispirms – kas ir vecpilsēta? Ja tā sākas un beidzas Rātslaukumā, tad neko nevajag darīt.»

Uldis Grantiņš: «Bauskā neko nedrīkst. Mūsu arhitekte neko neļauj. Izskatīsies kā «nabadzīgajā» Polijā.»

Olga Ceple: «Kaut vai sekot līdzi tam, lai vēsturiskas koka durvis netiktu nomainītas pret briesmīgajām metāla durvīm. Jāatrod pielietojums, un jāatjauno vecās ēkas.»

Lietotāja Kiky Kristiana: «Ievilkt ūdeni visām mājām.»

Oksana Selecka: «Rīgas ielā, tuvāk Rātslaukumam, būtu lietderīgi iekārtot mazu parku vai bērnu laukumu. Atjaunot māju fasādes, atstājot senlaicīgo māju plānojumu. Ievilkt ūdeni visiem tur dzīvojošajiem, jo tas skats, kad cilvēki skraida ar ūdens spaiņiem, tiešām padara vecpilsētu par vecu pilsētu.»