«Lai cipari dzīvo savu dzīvi!»

2018. gada 7. decembris 00:00

877

65 gadu jubileju svin Valda Larionova Vecumniekos.

Svētdien Valdai Larionovai apritēs 65 gadi. Viņas dzīvē galvenais esot process, nevis rezultāts. Vedekla Līga viņu raksturo kā ļoti aktīvu, dzīvespriecīgu un pozitīvu sievieti, kura cenšas visur piedalīties un apmeklēt dažādus pasākumus.

Izsūta vecākus
Jubilāre dzimusi Omskas apgabalā, kas ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijā, uz kurieni 1949. gadā izsūtīti vecāki un vecvecāki, 1957. gadā trīs ar pusi gadu vecumā Valda kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā, Kurzemes pusē, Durbes ciemā, kur vecāki dzīvojuši pirms izsūtīšanas. Valda četru bērnu vidū ir vecākā. Viņas mamma Tamāra Lankovska ir autore grāmatai «Vēstules dzimtenei no trimdas», kura ir mammas rakstīto vēstuļu apkopojums hronoloģiskā secībā no 1949. līdz 1957. gadam, kas aptver visu izsūtījuma laiku.

«Mazlietiņ kaut ko atceros arī no Sibīrijas laikiem. Vispār bērnības atmiņas ir ļoti mīļas, kaut arī nācās daudz un smagi strādāt. Arī tēva mājas man vienmēr prātā paliks saulainas. Mamma, atgriezusies dzimtenē, gāja strādāt kolhozā, mani ņemot līdzi. Tā es iemācījos slaukt un ganīt govis un pa starplaikiem vēl izravēt pa kādai biešu vagai. Man vienmēr bijusi motivācija strādāt un pašai pa vasaru kaut nedaudz ko nopelnīt. Kad, ganot govis, dzirdēju Rīgas autobusa skaņu, vienmēr nodomāju – kad izaugšu, noteikti braukšu uz Rīgu mācīties un noteikti dzīvošu galvaspilsētā,» atminas jubilāre.

Iepazīšanās studiju gados
Valda 1972. gadā absolvējusi Durbes vidusskolu. Pēc tās stājusies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, bet mazliet pietrūcis, lai iekļūtu studentu skaitā. Tāpēc divus gadus pastrādājusi Liepājas Galvenajā aptieku pārvaldē par grāmatvedi. Viņas pārziņā bijušas 13 aptiekas. Jubilāre smejot teic, ka vēl tagad varētu visas aptiekas un to numurus nosaukt no galvas. Otrreiz stājusies Finanšu un tirdzniecības fakultātē. Tā izrādījusies īstā, jo izglītība ļoti noderējusi turpmākajā dzīvē. «Otrā kursa laikā kopā ar Politehniskā institūta puišu grupu rīkojām kursa vakaru. Vēl tagad atceros, ka tas bija 1975. gada 15. novembris. Tajā iepazinos ar savu nākamo vīru Gati, un pēc diviem gadiem apprecējāmies. Pirms vairākiem gadiem viņš diemžēl ir aizgājis mūžībā,» stāsta jubilāre.

Kad universitāte 1979. gadā tika pabeigta, sācies jauns dzīves posms, – pārcelšanās uz dzīvi Vecumniekos, piedzimis pirmais dēls Elvis, pēc gada – dēls Arvis, vēl pēc gada piedzimis pastarītis Raivis. Visi dēli strādā Rīgā, bet dzīvo turpat Vecumniekos. Valdas ģimenes pulku papildina pieci mazbērni.

Dzīves nejaušības
Kad bērni mazliet paaugušies, Valda sākusi strādāt vietējā bērnudārzā par audzinātāju un to darījusi septiņus gadus. Pēcāk nācis piedāvājums darboties tikko izveidotā tirdzniecības uzņēmumā par ekonomisti, kamēr iestāde likvidējusies 1999. gadā. Kādu brītiņu pavadījusi bezdarbnieces statusā, līdz parādījies nākamais darba uzaicinājums.

«Vienreiz, kad atrados Rīgā, izdomāju paciemoties pie klasesbiedres Finanšu ministrijā. Intereses pēc iegāju personāla daļā un pajautāju, vai gadījumā nav vajadzīgs darbinieks. Departamenta vadītāja, aplūkojusi manus dokumentus, konstatēja, ka viss atbilst prasībām, lai jau ar pirmdienu sāktu strādāt budžeta departamentā. Nebiju pat gaidījusi tik strauju dzīves pavērsienu, bet piekritu un neko nenožēloju. Vispār man dzīvē bieži vien viss notiek nejauši – pēkšņi ir kāds negaidīts zvans, īsziņa, e-pasts, jauns piedāvājums,» atklāj Vecumnieku iedzīvotāja.

Valsts pārvaldes institūcijā jubilāre strādājusi visilgāk – 15 gadu. Darbs esot bijis grūts, bieži līdz vēlam vakaram, īpaši valsts budžeta veidošanas laikā. Dažreiz pat nācies nakšņot turpat uz vietas, bet tas nekad nav traucējis pilnvērtīgi pildīt pienākumus, jo šis darbs esot bijis viņas īstā vieta un vide. «Es nekad neskaitīju stundas un minūtes un nedomāju, kas man par to būs. Tagad bieži braucu ciemos pie kolēģēm,» teic Valda. Viņa turpina: «Reizēm brīnos, kur tie gadi ir paskrējuši, un kas tie vispār par cipariem, tie nav par mani. Lai tie dzīvo savu dzīvi, bet es savējo!»

Kolekcionē pūces
Jubilārei ir vairāki vaļasprieki – fotografēšana, ceļošana, krustvārdu mīklu minēšana, peldēšana, pa retam adīšana, patīk spēlēt boulingu un novusu. Bildēts tiekot viss, kas šķiet interesants. Atmiņā jo īpaši ir palikuši braucieni uz Izraēlu, Itāliju, Ungāriju. Šogad sanācis aizbraukt uz Poliju, Igaunijas salu, oktobrī – uz Izraēlu, jau otro reizi dzīvē. Latvija arī tiekot apceļota, un priecē, cik Latvija ir sakopta un skaista, visskaistākā.

Valdas tradīcija ir vismaz reizi gadā dienu veltīt pie jūras Liepājas pusē, meklējot un lasot dzintariņus, kas nu gozējas skapja plauktā. Pavisam nesen sākusi kolekcionēt dažādu veidu pūces suvenīrus. Tās iepatikušās, jo simbolizējot mācīšanos un gudrību. Tāpat no katras vietas, kurā pabijusi, cenšoties iegādāties kādu piemiņas velti.

Valda katru gadu oktobrī piedaloties pasaules diktāta rakstīšanā. «Man tas liekas ļoti interesanti, arī pārbaudīt sevi, jo skolas laikā mīļākais priekšmets bija latviešu valoda. Kad lasu kādu tekstu, mani kaitina, ja ir kaut kas gramatiski nepareizi uzrakstīts, gribas uzreiz izlabot.» Ikdienā garlaicīgi nekad neesot, jo jāpriecājas par dzīvi, jāapciemo draudzenes, jāapmeklē visdažādākie sarīkojumi, jāauklē un jāapciemo mazbērni. Vēl viena tradīcija – ikgadējā politiski represēto salidojuma apmeklēšana Ikšķilē. Savukārt pagājušā gadā pašvaldības projekta konkursā kopā ar kāpņu telpas kaimiņiem paveikts liels darbs – atjaunota dzīvojamās ēkas kāpņu telpa. Iedzīvotāju grupa «Mēs un mūsu vide» no Vecumnieku novada domes par dalību konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2017» ieguvusi sertifikātu.

Dzimšanas dienas parasti tiekot atzīmētas mājās, bet šoreiz jubilārei padomā kaut kas citādāks. Iespējams, ar tuvajiem cilvēkiem tiks apmeklēta kāda kafejnīca un boulings, bet īsti vēl neesot izlemts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Lai cipari dzīvo savu dzīvi!»

Kategorijas