BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dome pamato jaunu amatu nepieciešamību

Dome pamato jaunu amatu nepieciešamību

Četras jaunas darbavietas Bauskas novada administrācijā tiek pamatotas ar pieaugošu darba slodzi un jaunām prasībām. Katrai no plānotajām amata vietām ir sagatavots pamatojums.

Par jaunajiem amatiem Bauskas novada domes sēdē gala lēmumu pieņēma vakar, 29. novembra, vakarā. Bet pirms tam liels atbalsts jaunu amatu ieviešanai bija Bauskas novada domes finanšu komitejas sēdē.

Papildu amata vietas pašvaldībās nozīmē lielākus tēriņus no nodokļu maksātāju naudas. Tālab tie, protams, ir jāpamato, jo arī ir politikas sastāvdaļa, kas skar ikvienu iedzīvotāju novadā.

Jāattīsta sistēma
Viena papildus amata vieta plānota pašvaldības informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļā. Māris Pafrats, Bauskas novada IT nodaļas vadītājs, ir pārliecināts, ka jaunā amata vieta nodaļā sniegs būtisku ieguvumu novada izglītības iestāžu attīstībā tehnoloģiju jomā. Kā galveno plusu viņš uzsver tieši ieguldījumu attīstībā.

M. Pafrats skaidro, ka lielā mērā neapmierināja līdz šim sniegto ārpakalpojumu kvalitāte. Vislielāko mīnusu viņš saredz tieši attīstības jomā. «Komersantam būtu nevis tikai «jādzēš ugunsgrēki» – jālabo iekārtas, bet arī jādod rekomendācijas, kā un ko uzlabot, kā attīstīt sistēmas. Šo rekomendāciju nav, un attīstības arī nav,» sašutis ir M. Pafrats.

Viņš atklāj, ka nodaļa saskārusies arī ar situācijām, kad izsludina iepirkumus, bet vietējie komersanti neatsaucas, pat ja ir informēti. «Piemēram, Rātsnama videonovērošanas kameru uzstādīšana iekštelpās. Divas reizes sludinājām konkursu, bet neviens neatsaucās. Uzstādījām paši,» stāsta vadītājs.

«MikroTik» atbalsts
Jaunajam IT speciālistam galvenais uzdevums būs sakārtot un koriģēt izglītības iestāžu informācijas tehnoloģiju darbību. Māris Pafrats stāsta, ka pašlaik ir iespēja izmantot SIA «Mikrotīkls» jeb pasaulē pazīstamā zīmola «MikroTik» atbalstu, kurš labprāt nodrošina Latvijas izglītības ie-stādes ar bezmaksas tīkla maršrutēšanas iekārtām. Vajag tikai uzrakstīt projektu un pašiem saslēgt pie nepieciešamajiem kabeļiem. M. Pafrats uzsver, ka viņa mērķis ir ar paša nodaļas un izglītības iestāžu apsaimniekošanas speciālistu spēkiem šīs ierīces uzstādīt skolās.

Datorsistēmu un datortīklu galvenais administrators Mārtiņš Sapats stāsta, ka šāda sistēma jau ir uzstādīta Bauskas mūzikas un mākslas skolā. Tā ļauj ne tikai pilnvērtīgi izmantot interneta un datoru tīkla iespējas skolas darbiniekiem un skolēniem, bet arī palīdz attālināti kontrolēt un vadīt tīkla darbību. Ja šo sistēmu ieviesīs novada izglītības iestādēs, tad speciālistiem mazāk vajadzēs braukt un pētīt, kas kurā skolā īsti noticis, jo daudz varēs kontrolēt attālināti. Tomēr pilnvērtīgam darbam ir nepieciešama jaunā štata vienība, kur speciālists darbosies tieši ar izglītības iestādēm.

Strādā virsstundas
Arī saistībā ar vēl diviem speciālistu amatiem un nekustamo īpašumu nodaļas izveidi un tās vadītāja amatu novada domes amatpersonas norādīja uz reālu nepieciešamību.

«Pēdējos trijos gados, kopš pašvaldība aktīvi iesaistījusies projektu realizācijā, daudzos projektos iesaistītie pieņemti darba attiecībās Bauskas novada administrācijā. Šis personāls ir tikpat liels, cik administrācijā strādājošie. Apmērs praktiski dubultojies, bet jāapkalpo vienam un tam pašam cilvēkam,» par papildus viena personāla speciālista nepieciešamību informēja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Ruhocka. Viņa sacīja, ka pašreizējā speciāliste bieži strādā virsstundas, strādā mājās, turklāt nevar atrast, ar ko viņu aizvietot atvaļinājuma laikā. «Jūs gribat teikt, ka tas ir normāli?!» vaicāja deputāts Juris Landorfs. «Tas nav normāli,» reizē atbildēja I. Ruhocka un Bauskas novada izpilddirektors Jānis Kalinka.

Opozīcija bija pret šo amatu. Aleksandrs Novickis pauda uzskatu, ka tā esot jauna darba vieta bez pamatojuma. Raitis Ābelnieks protestēja, uzsverot, ka arī administrācijas darba auditā ir norādīts, ka vienīgajam personāla speciālistam ir pārslodze.

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina informēja, ka šajā nodaļā nepieciešamais jaunais speciālists pārvaldīs ārējos sakarus, tai skaitā arī ar emigrējušajiem tautiešiem, uzņēmējdarbības jautājumus un sadarbības koordinēšanu ar citām iestādēm. «Es atbalstīšu, jo redzu, ka gada laikā ir mainījusies sabiedrisko attiecību nodaļa. Tumšajā laikā labāk redzams, ka vēlu vakarā uguns deg divos kabinetos – Jātnieka kunga un jūsu kabinetā,» sacīja deputāts Gatis Skurba.

Savukārt nekustamo īpašumu nodaļa ir pārstāvēta arī citās lielajās pašvaldībās, mums Bauskas novadam arī tāda nepieciešama. «Būs efektīvāk pārvaldīts un pārredzēts pašvaldības nekustamais īpašums. Pašlaik speciālisti, kas strādā vienā jomā, sadalīti pa dažādām nodaļām,» informēja Ineta Ruhocka.


Baušķenieku unikālā iepirkumu nodaļa
Lai izprastu situāciju plašāk, «Bauskas Dzīve» salīdzināja Bauskas novada administrācijas darbinieku skaitu un struktūru ar līdzīgu novadu administrācijām – Talsu, Tukuma, Saldus, Madonas, Limbažu un Siguldas novada. Šie novadi ir bijušo rajonu centri, kur iedzīvotāju skaits ir ap 20 tūkstošiem.

Liels skaits
Starp apskatītajiem novadiem Bauska izceļas ar lielāko nodaļu skaitu. Tiesa, arī šeit ir savas īpatnības. Talsu novada administrācijā ir desmit nodaļas. Tomēr te bieži vēl ir nodaļu dalījums apakšstruktūrās, kurām katrai ir savs vadītājs. Savukārt Siguldas novadā ir daudz pārvalžu, kurās ir integrētas nodaļas. Abos šajos novados struktūra ir vēl sarežģītāka nekā Bauskā, bet citos novados tomēr nodaļu un to vadītāju ir mazāk.

Ir daudz līdzību ar esošo vai plānoto Bauskas novada administrācijas struktūru. Talsu novadā personāla daļa integrēta juridiskajā nodaļā. Arī darbinieku skaits daudzās nodaļās ir līdzīgs. Tiesa, ar jaunajām izmaiņām sabiedrisko attiecību nodaļas un informācijas tehnoloģiju nodaļas darbinieku skaits būs starp lielākajiem. Četri sabiedrisko attiecību speciālisti strādā Limbažu novadā, un pieci informācijas tehnoloģiju nodaļas darbinieki ir Tukuma novadā. Katrā ziņā reizēm no Bauskas novada pašvaldības speciālistiem dzirdētais arguments par to, ka citos novados administrācijas ir lielākas, neatbilst patiesībai – Bauskas novadā administrācijas darbinieku skaits ir viens no lielākajiem.

Pilsētas pārvaldnieks
Ir vairākas īpatnības, ar kurām Bauskas novada administrācija atšķiras no citām. Cik var saprast, tad centralizētas grāmatvedības daudzviet nav, parasti ir viena apvienota finanšu un grāmatvedības nodaļa. Attiecīgi apmēram desmit un vairāk grāmatvežu citos novados neuzrādās administrāciju sarakstos, jo strādā iestādēs vai pagastos.

Reti kur ir transporta nodaļa – parasti tas ir viens speciālists, kurš darbojas saimnieciskajā nodaļā. Lielajos novados bieži darbojas izglītības pārvaldes, turklāt vietām ar lielu darbinieku skaitu. Madonas novadā ir amats, kuru, atšķirībā no šogad nodibinātajiem, jau ilgi prasa Bauskas pilsētas iedzīvotāji – pilsētas pārvaldnieks. Madonā attīstības nodaļā strādā arī ainavu arhitekte.

Ir viena nodaļa, ar ko Bauskas novada dome ir unikāla starp apskatītajiem, – iepirkumu nodaļa. Esam īpaši ne tikai ar šo nodaļu, bet arī darbinieku skaitu – te mums ir pieci strādājošie. Citos novados šie speciālisti strādā juridiskajā nodaļā, turklāt parasti ir viens vai divi, tikai Siguldas novadā ir trīs iepirkumu speciālisti.

Ir savi pārsteigumi arī citiem novadiem, piemēram, Saldus novada Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centram ir papildu struktūrvienība «Saldus radio», kas nodarbina deviņus darbiniekus.




Jauno Bauskas novada domes speciālistu plānotais atalgojums un to izmaksas no novada budžeta*

20181129-1909-amati-tabula.jpg
* Reālās izmaksas būs mazākas, jo informācijas tehnoloģiju nodaļā plānots, ka jaunais darbinieks uzņemsies darba pienākumus, kurus līdz šim īstenoja ar ārpakalpojumu palīdzību, tādā veidā ietaupot summu, kas bija paredzēta ārpakalpojumam.




Novadu administrācijas nodaļu skaits, nodaļās strādājošo skaits un novadu iedzīvotāju skaits*

20181129-1908-nodalu-skaits.jpg
*Iedzīvotāju skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.



Vai Bauskas pašvaldībā ir nepieciešams palielināt strādājošo skaitu?
20181129-1910-aptauja-amati.jpg
Iedzīvotāju aptauja portālā www.bauskasdzive.lv.


Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.