Darbošanās uz skatuves – brīvā laika piepilde un socializācija

2018. gada 30. novembris 00:00

911

Darbošanās uz skatuves – brīvā laika piepilde un socializācija

Ir notikusi Bauskas novada amatierteātru skate, kuras mērķis bija izvērtēt un atrast labākos dalībai Zemgales reģiona skatē, kas notiks nākamā gada februārī Jelgavas novada Sesavas tautas namā.

Skates pirmā diena norisinājās sestdien, 24. novembrī, Bauskas kultūras centrā, bet svētdien durvis vēra Īslīces kultūras nams. Notikumā kopā piedalījās desmit «spēlmaņu» kolektīvi no Vecsaules, Codes, Īslīces, Vecsaules pagasta Jaunsaules, Gailīšu pagasta Uzvaras un Bauskas, vieskolektīvs no Iecavas un trīs enerģiski bērnu un jauniešu kolektīvi no Mežotnes, Īslīces un Uzvaras.

Režisora uzdevums
Režisori kopdarbā ar novada skatuves entuziastiem bija sagatavojuši visdažādāko žanru un tematikas uzvedumus. Tie iepriecināja, skumdināja, jautāja, rosināja un lika meklēt atbildes gan skatītājiem, gan žūrijai. Pirmie atpūtās un vēroja, bet vērtētājas – Edīte Neimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kultūras koledžas docente un režijas pedagoģe, kā arī Edīte Siļķēna, režisore, Latvijas Nacionālā kultūras centra Teātra nozares padomes locekle, – strādāja, lai pēc izrādes noskatīšanās dialogā ar režisoriem izzinātu teātru vājās un stiprās puses.

Izvēlētais literārais materiāls un amatierteātra dalībnieku spējas kopā salikt un radīt baudāmu skatuves darbu ir režisora uzdevums. Amatierteātrī darbošanās uz skatuves ir hobijs, brīvā laika pavadīšana un socializācija. Edīte Siļķēna savā ilggadējā pieredzē novērojusi, kā daudziem tas pilnveidojis personību un atraisījis cilvēkos vēl neapzinātu potenciālu.

Jaunsauliešu un codiešu spēles prieks
Skati atklāja jaunsauliešu «Laucis» ar B. Jukņevičas lugu «Labie nodomi jeb viena traka diena». Uz kāda parka fona ar komēdijas iezīmēm apspēlētas viegli atpazīstamas šodienīgas negācijas un tipāži, kādi sastopami vai ik mazpilsētā vai pagastā; kariķēti arī ierēdņi un deputātos gribētāji; interesanti bija vērot parka menedžeres (Baiba Veckare) un sekretāres (Zane Veckare) spēli. Ar humoru pasniegtas darba devēju un ņēmēju attiecības, dialogi gana asprātīgi. Pārliecinošs savā «bomža» elementā bija Uldis Brahmanis. Laikmeta grimases atainotas gana labi, taču būtu gribējies, lai darbošanās temps būtu raitāks un skatītājs nepaliktu «gaidītājos» – sak’, kas nu notiks tālāk?! Bet ko līdzīgu varējām vērot arī citu teātru sniegumā.

Codiešu «Spēlētprieks» un Solvitas Rotbergas režisētais «Spietu laiks» visus ieveda mūsdienu lauku sētā, kur ārēji mierīgs, zemniecisks dzīvesveids slēpj dramatiskas, pat neatrisināmas cilvēku attiecības. Tās izprast un atklāt nav bijis viegls uzdevums ne režisorei, ne aktieriem. Lugā risināti klasiskie jautājumi par triju paaudžu attiecībām, zemes kopējiem un viņu mantiniekiem, dažviet atgādinot Blaumaņa lugu pamattēmas. Uzmanību piesaistīja Ozoltēva tēla atveidotājs Modris Rotbergs, kura skatuves pieredze sevi pilnībā attaisnojusi, viņš iepriecināja ar savu atturīgo un spēcīgo tēlojumu.

Režisore Solvita Rotberga pastāstīja, ka spēlētprieks Codē liels, un, lai visiem būtu iespēja darboties, sagatavojuši skatei divas izrādes, arī «Sonāti vijolei un klavierēm», taču neveiksme piemeklējusi aktieri un izrādi nācās atcelt. Gan šī situācija, gan citu režisoru teiktais apliecina, cik trauslas ir amatierteātru iespējas. «Spietu laikam» šī bijusi sestā izrāde, ar kuru ciemojušies Dagdā un uzstājušies arī biškopju saietā.

Edīte Neimane pēc izrādes sarunā ar S. Rotbergu akcentēja režisora lomu un mudināja meklēt, kā ar minimāliem skatuves līdzekļiem padziļināti atklāt dramatismu tēlu attiecībās; izrādes emocionālais sniegums un aktieru prasmes ir atzīstamas. Žūrijas koleģiālie ieteikumi tika uzņemti ar izpratni, un «Spēlētpriekam» tā ir atslēga tālākai profesionālai izaugsmei.

Tautas teātra labie aktieri
No abām minētajām izrādēm ar gluži atšķirīgu tematiku un spēles stilu pirmās dienas izskaņā uzstājās Bauskas Tautas teātris ar «Laulību līgumu», sākumā fiktīvo, bet tad arvien dziļāk ienirstot divu cilvēku pagātnē, kas savedusi viņus kopā. Līga Druviņa un Aigars Neimanis ar savu spēli un aktieriskajiem dotumiem noturēja skatītāju un žūrijas uzmanību pusotras stundas garumā. Režisore Ināra Hegenbarte bija iepriecināta par L. Druviņas veikumu, viņa augusi teātrī gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Vērtējot izrādi, tika runāts par niansēm, profesionāliem «knifiem», kas akcentētu lugas vēstījumu un skatītājam ļautu baudīt grotesku un šīs lugas dotās iespējas pasmieties pašiem par sevi. Skatīšanai uzvedums viegls, nepretenciozs, ar domu «arī tā dzīvē notiek», divu cilvēku attiecības ir neparedzamas.

Īslīciešu prasme pasaku lugās
Svētdien Īslīcē, savās mājās, programmu atklāja «Dadži» un ieveda visus pasakas «Mežrozīte» pasaulē. Par tērpiem un dekorācijām ar iedvesmu bija domājuši Rasma Trubača un Rolands Novickis. Spilgti atklājās Agris Zentelis vecā pulksteņa lomā dialogā ar daiļo rožu vāzi, ko atveidoja Larisa Kona. Lugas sižetā savrupi tēli, vērotāji, bet ļoti interesanti. Būtu gribējies, lai savas sienas «Dadžiem» vairāk palīdz noturēt raitu un temperamentīgu spēli; jūtams, ka visi ļoti centās, un varbūt tas nedaudz sasaistīja.

Īslīces amatierteātris izceļas ar savu prasmi strādāt ar pasaku lugu repertuāru, kas ne visiem padodas, tāpēc prieks, ka «Dadžu» «dārziņā» krāšņi uzplaukusi un jaukas pārvērtības piedzīvo «Mežrozīte». Izrādes 15 dalībniekus iedvesmojusi un saskanīgā ansamblī sakārtojusi režisore Evita Novicka.
Edīte Neimane, sniedzot vērtējumu, pauda prieku par izrādes noformējumu un runāja par mūzikas izvēles nozīmi izrādes koptēla veidošanā. Mūsu kultūrā pasaku stāstīšanai ir īpaša nozīme, bet uz skatuves vēlamāk stāstu pārvērst darbībā.

Jauneklīgie iecavnieki
Iecavas novada amatierteātris «Artis» arī šajā skatē pievienojās Bauskas novadam, un režisore Valda Karnīte bija iestudējusi «Ģimenes pusdienas». Darbs jau pazīstams uz teātru skatuvēm, tāpēc apsveicama izvēle ar to strādāt.

Iecavnieki izcēlās ar savu jauneklīgo komandu, kuras apņemšanās nospēlēt pieaugušo lomas franču autora lugā ir drosmīgs lēmums. Amatierteātra stiprā puse, ar ko lepojas režisore, ir jauniešu lielā vēlme spēlēt, un tas tiešām palīdz. Vērā ņemams bija Edītes Siļķēnas atgādinājums par dramaturģijas klasiku – ikvienai darbībai uz skatuves ir konkrēts mērķis un uzdevums. No malas var dot padomus, bet režisors ir vienīgais, kurš zina rezerves un iespējas.

Atklāja Anneles pasauli
Uzvaras amatierteātris un režisors Uģis Donerblics atklāja emocionāli jūtīgo un vērīgo Anneles pasauli. Uzvedums veidots kā autores (A. Brigaderes) stāstījums un vienlaikus kā darbošanās lauku vidē. No aktieru ansambļa tas tiešām prasa meistarību. Un ne tikai. Izrāde ir arī izglītojoša ar autentiskajiem rekvizītiem skatuves noformējumā.

«Annele» lieliski iekļautos Brīvdabas muzeja repertuārā. Režisora pieeja literārajam materiālam atzīstama par veiksmi, kaut izvēlētais formāts nebūt nav viegls.

Vērtīgākais atklājums
Amatierteātris «Vecsaule» skates nobeigumā apliecināja, cik nozīmīgs ir režisora redzējums un spēja veidot skaidru vēstījumu skatītājam. Novadnieka Jāņa Sarmas garais mūžs un literārais mantojums ir iedvesmojis vecsauliešus radīt bagātu, spraigu uzvedumu, kas patiesi atbilst Latvijas simtgades un mūsu nacionālajām vērtībām. Prozas darbu fragmentu veiksmīgā izvēle aktieru sniegumā ļauj izsekot ne tikai rakstnieka skaudrajai biogrāfijai, bet dod skatītājam arī unikālu kultūrvēsturisku informāciju par Vecsauli un Bausku. Izrāde ir skates vērtīgākais atklājums. Un pelnīti tā saņēmusi žūrijas augstāko novērtējumu.

Vairāki režisori atzina, ka šogad vērtēšana bijusi ļoti koleģiāla, iejūtīga. Profesionāli precīzi un lietišķi bijuši ieteikumi, kas noteikti palīdzēs turpmākajā darbā. Vecsaules teātra režisore Gunta Siliņa atzīst, ka vērtējums amatierkopai vienmēr bijis objektīvs un noderīgs, tas ir ļoti palīdzējis augt.

Edītei Neimanei jautājām, vai ir kādas iezīmes, kas raksturo tieši mūspuses amatierteātrus. «Mans viedoklis par Bauskas novada skati – tendence, ko pamanīju, ir cilvēku vēlme pēc savstarpējiem kontaktiem, saskarsmes un izpratnes. Tas tiek meklēts dažādos dramaturģijas materiālos. Novēlējums kolektīvu vadītājiem un aktieriem – nepazaudēt sava amatierteātra kopējo, radošo virzību!»

Bērnu uzvedumi – ārpus punktu sistēmas
Skates programmā bija iekļauti arī trīs bērnu un jauniešu teātri. Mežotnes kolektīvs «Kājām gaisā» ar ludziņu «Maināmies», režisore Gita Graudiņa; kultūras centra «Kamarde» bērnu teātra pulciņš, režisore Ilga Pētersone, ar «Mūsu sētas Reksi» un Īslīces pagasta bērnu un jauniešu teātris «Vīrs un vārds», režisore Aiga Baltalksne.

Šie kolektīvi atrodas nedaudz pretrunīgā situācijā, par ko noraizējies arī viens no režisoriem un bērnu uzvedumu neformāliem vērtētājiem Uģis Donerblics: «Pretruna ir tajā apstāklī, ka pēc nolikuma šie kolektīvi bērnu skatēs nevar piedalīties, bet pieaugušo skatē pēc punktu sistēmas viņus nevērtēja. Mēs tikai varējām aprunāties un izteikt savas pārdomas par veikumu. Vienmērīgs, pārliecinošs sniegums bija Mežotnei. Viņi uz skatuves visi dzīvoja – sprigani un aizrautīgi. Uzvariešiem gāja, kā kuram, bet darbojās interesanti. Īslīces pagasta bērni arī bija centīgi, ar vēlmi piedalīties un sevi parādīt.»

Gita Graudiņa teic, ka punktu iegūšana ir svarīga kolektīvajam CV, lai varētu piedalīties festivālos un citos teātra sarīkojumos Latvijā. «Ja nenovērtē ar punktu sistēmu, tad mums tā ir tikai kārtējā izrāde.»

Kultūras centra direktora vietniece kultūras darbā Elīna Māla rezumēja: «Problēma ir konstatēta, process ir sākts, meklēsim risinājumu. Visam darāmajam jābūt jēgpilnam. Pašlaik notiek sarunas ar LNKC un Bauskas Bērnu un jauniešu centru.»

Žūrijas komisijas atzinības saņēma:

labākais aktieris – Aldis Lipniks (Vecsaules amatierteātris, 7. klases skolēns);

labākā aktrise – Līga Druviņa (Bauskas Tautas teātris);

labākā režija – Gunta Siliņa (Vecsaules amatierteātris);

par scenogrāfiju/vizuālo noformējumu – Uzvaras amatierteātris izrādē «Annele»;

par kostīmiem – Īslīces amatierteātris «Dadži» izrādē «Mežrozīte».

Skates rezultāti

Skates žūrija

Edīte Siļķēna, režisore, Latvijas Nacionālā kultūras centra Teātra nozares padomes locekle, bijusi ilggadēja Gulbenes Tautas teātra režisore un Gulbenes rajona amatierteātru un dramatisko kolektīvu virsrežisore; starptautiskā mākslinieciskās pašdarbības festivāla «Solis» režisore, darbojusies kā reģionāla un nacionāla mēroga pasākumu režisore un producente. Organizējusi absurda izrāžu festivālu «Vīzija» Stāmerienas pilī un starptautisko amatierteātru festivālu «Hepenings» Gulbenē. Pašlaik ir Cēsu Tautas teātra vadītāja.

Edīte Neimane, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Latvijas Kultūras koledžas docente un režijas pedagoģe; Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Rīgas amatierteātru koordinatore, organizē festivālu «Rīga spēlē teātri»; Rīgas kultūras un tautas mākslas centra «Mazā Ģilde» teātra studijas «Vecpilsētas teātris», LKA Latvijas Kultūras koledžas studentu teātra un Salaspils amatierteātra režisore.
Vadījusi meistarklases režijā gan Lietuvā un Igaunijā, gan Skandināvijas valstīs un Gruzijā. 1981. gadā beigusi Ļeņingradas Kultūras institūta režijas nodaļu, bet teātra mākslas maģistra grādu ieguvusi 2005. gadā Klaipēdas Universitātē.

Vērtēšanas kritēriji

Skatē žūrija katru amatierteātri vērtē pēc vienotas sistēmas atbilstoši šādiem kritērijiem:
literārā materiāla izvēle (literārā materiāla kvalitātes; materiāla atbilstība amatierteātra līmenim un aktieru sastāvam);

režisora darbs (režisora ieceres mākslinieciskā realizācija, darbs ar aktieriem);

aktieru darbs;

audiovizuālais noformējums (scenogrāfija, kostīmi, mūzika; komponentu atbilstība izvēlētā materiāla un iestudējuma stilistikai);

izrādes koptēls.

Viens žūrijas loceklis katram iestudējumam maksimāli var piešķirt 50 punktus. Katru kritēriju žūrija vērtē atsevišķi, piešķirot tam
0 – 10 punktus; īpašu atzinību var izteikt par aktieru un režijas darbu, kā arī izrādes audiovizuālo noformējumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Darbošanās uz skatuves – brīvā laika piepilde un socializācija

Kategorijas