BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krāsas un dabiskie materiāli priekam

Anita Rozentāle

2018. gada 27. novembris 00:00

936
Krāsas un dabiskie materiāli priekam

Bauskas muzejā sestdien, 24. novembrī, atklāja biedrības «Latvijas Tekstilmozaīka» dalībnieču darbu izstādi, kurai dots nosaukums «Mana Latvija». Ekspozīciju aicina apmeklēt līdz 15. janvārim.

Šādas tekstilmākslas darbu izstādes Bauskas muzejā jau kļuvušas tradicionālas. Muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode stāsta, ka darbi izstādei tapuši pēdējo divu gadu laikā un katrā ievīts savs Latvijas stāsts – laiks un domas. Apskatei izlikti 27 darbi, kuru autores ir no Rīgas, Jūrmalas, Madlienas, Liepājas, Šauļiem un Bauskas.

Ar īpašu pietāti un atbildības izjūtu darbus šai Latvijas jubilejas izstādei darinājušas Bauskas tekstilmozaīkas grupas dalībnieces ar vadītāju iecavnieci Guntu Skeltonu, lai pateiktu, cik ļoti mīļa mums visiem ir Latvija.

Interesanti Eiropā
Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās arī biedrības «Latvijas Tekstilmozaīka» līdzpriekšsēdētāja Lolita Sīmane. Viņa «Bauskas Dzīvi» informēja par biedrības darbību, akcentējot regulāro informējošo, izglītojošo darbu un dalību dažādu līmeņu izstādēs. L. Sīmane īpaši uzsvēra jauniešu iesaistīšanu, lai veicinātu viņu interesi par rokdarbiem un sagatavotu paaudžu maiņu šajā amatniecības nozarē.

Latvijas tekstilmozaīkas darinātājas bieži tiek aicinātas uz izstādēm ārzemēs, jo, kā akcentē Lolita Sīmane: «Mēs atšķiramies ar krāsām un kompozīciju savos darbos.» Šogad, piemēram, bijuši izstādē Gatčinā – pie Pēterburgas Krievijā, kur tekstilmozaīkas māksla ļoti attīstīta un daudzveidīga. Pēc izstādes Bauskā vēl Latvijā plānotas ekspozīcijas Jelgavā, Tukumā un citviet, bet Ziemsvētku izstāde – VEF kultūras pilī Rīgā. Kā skaidro L. Sīmane, tekstilmozaīkā attīstās vairāki virzieni – daļa rokdarbnieču izšuj, veido-
jot darbus no blokiem, daļa šuj mākslinieciskus, gleznieciskus tekstildarinājumus.

2011. gada augustā Birmingemā Anglijā tika paziņots par biedrības «Latvijas Tekstilmozaīka» uzņemšanu Eiropas Tekstilmozaīkas asociācijas sastāvā. Starptautiski tā gan tiek dēvēta par Eiropas Kvilta asociāciju, un tajā darbojas 18 valstu pārstāvji. Kvilts («Quilt») burtiskā tulkojumā nozīmē vatējums ar dekoratīvu stepētu rakstu.

Biedrības «Latvijas Tekstilmozaīka» valdē darbojas arī baušķeniece Ināra Dalbiņa un iecavniece Gunta Skeltona.

Laba relaksācija
Ģimenes ārste Ināra Dalbiņa ar rokdarbiem aizrāvusies jau 35 gadus, kad sākusi kopā ar Guntu Skeltonu adīt, tad mācīties izšūšanu un nu jau daudzus gadus strādā ar tekstilmozaīku. Ināra šo nodarbi atzīst par ļoti labu relaksāciju; darbs ar krāsainiem, dabiskiem materiāliem radot prieku. «Pārsvarā strādājam ar kokvilnas, lina, vilnas materiāliem; tos noskatām un pasūtām internetā. Nedaudz, bet krāsojam arī pašas. Mūsu interešu grupas vadītāja Gunta Skeltona aizrāvusies ar augu krāsvielu izgatavošanu, meklējam allaž ko jaunu, eksperimentējam. Kopā sanākam Bauskas bērnu un jauniešu centra telpās katru pirmdienu, esam kādas septiņas interesentes mūspusē, kuras tiekamies un strādājam. Ik pirmdienu Gunta mūs iepazīstina ar jaunumiem tekstilmozaīkas jomā, pārspriežam savus darbus, kas mums izdevies, kādas problēmas un jautājumi radušies,» stāsta I. Dalbiņa.

Baušķeniecei Inārai Dalbiņai izstādē eksponēti divi darbi – «Magones» un «Mantojums». Skaistu segu, kas uz gaiša pamata izšūta, autore nodēvējusi par mantojumu, jo gatavojoties to dāvināt meitai.
No Bauskas puses meistarēm te skatāmi arī Svetlanas Fedosejevas, Valentīnas Veļķeres darbi. Skatītāji izstāžu telpā uzreiz piestāj pie Ritas Sīmanes tekstilmozaīkā veidotā «Kaupera», tam garām nepaiet neviens, bet pārsteidzošu darbu ekspozīcijā daudz, vēl ir laiks tos apskatīt.



ZINĀŠANAI

Pārceļotāji no Eiropas uz Ameriku labākas dzīves meklējumos darināja sadzīvē lietojamus priekšmetus no drēbju atgriezumiem. Sākumā  tās galvenokārt bija segas. Auduma gabaliņus sašuva ar vīlītēm izstrādājuma kreisajā pusē. Parasti segai bija virsējā, dekoratīvā kārta un kreisā – aizmugures daļa.
Dienvidos šie priekšmeti ieguva vairāk dekoratīvu nozīmi , bet ziemeļu apvidos rodas jauns tekstilmozaīkas veids – «quilt», kas burtiskā tulkojumā nozīmē ‘vatējums ar dekoratīvu stepētu rakstu’. Starp segas virsējo un apakšējo daļu ielika vidējo slāni. Lai visas trīs kārtas turētos kopā, tās sastiprināja ar dekoratīviem dūrieniem.

Tas arī bija impulss tālākai tekstilmozaīkas attīstībai. Gan Amerikā, gan Eiropā un citur pasaulē sievietes izdomāja savus rakstus un metodes. Raksti veidojas no ģeometriskām formām. Tie ir kvadrāti, trīsstūri, apļi u. c. formas, kas tiek sakārtoti fantastiskos rakstos.

Kā mākslas veids tekstilmozaīka ir strauji attīstījusies. Tās popularitāte ir augusi tieši pēdējos 20 gados. To izmanto apģērbu šūšanai, sadzīves priekšmetiem, interjeru objektiem un ar īpašu vērienu mākslas darbos.

Tekstilmozaīka ir izplatīta visā pasaulē. Tiek izdotas grāmatas, žurnāli, katalogi, materiāli, darbarīku komplekti, kas nepieciešami strādāšanai tekstilmozaīkas tehnikās.

Tiek organizēti kursi par dažādām tēmām un tehnikām, izstādes un simpoziji. Vispopulārākie ikgadējie  festivāli ir Francijā (Sv. Marī pie Mainas), Anglijā (Birmingemā), Čehijā (Prāgā) un citviet.

Avots: http://latviaquilting.lv.