Sirdslieta un dzīvesveids

Tetovētāja Egija Štāla stāsta par savu nodarbošanos.
Kas var būt labāks par to, ja tavs darbs ir tava sirdslieta? Par savā profesijā nepieciešamo stāsta 29 gadus vecā Bauskas novada Vecsaules pagasta iedzīvotāja Egija Štāla: «Tetovētājam ir jābūt lielai interesei par darbu, radošam, pacietīgam, psihologam, jo jāmāk nomierināt satrauktos klientus. Esmu paškritiska, jo zinu, ka varu vēl vairāk un labāk.»
Nepieņem skolā
Jauniete uzaugusi Bauskā, absolvējusi Bauskas pilsētas pamatskolu, bet Bauskas 1. vidusskolu neesot pabeigusi, nomācījusies tur tikai pusotru mēnesi. «Dokumentus no skolas izņēmu tāpēc, ka vadībai nepatika mans ģērbšanās stils. Man pirmais pīrsings bija ceturtajā klasē – lūpā. Devītajā klasē to jau bija ap desmit. Pirmais tetovējums parādījās 14 gadu vecumā – zvaigzne uz kakla. Viņi to nevarēja pieņemt, jo biju citādāka un atšķīros no pārējiem. Biju dumpinieciska – gribi pieņem mani tādu, kāda esmu, ja ne, tad nepieņem!» uzskata Egija. Tādējādi vasarā sākusi meklēt citu skolu. Draudzene ieteikusi iestāties Rīgas Amatniecības vidusskolā un saistīt studijas ar mākslu. Tā arī Egija izdarīja. Paralēli studijām strādājusi pilnu slodzi vienā no galvaspilsētas restorāniem. Abas lietas apvienot esot bijis grūti, bet skola pirms sešiem gadiem tomēr pabeigta.
«Pirmo reizi pati tetovēt sāku 18 gados, kad iepazinos ar vīru. Viņš manas intereses zināja, tāpēc internetā nopirka manu pirmo Ķīnas tetovēšanas mašīnīti. Sākumā trenējos uz mākslīgās ādas, līdz pamazām uzdrošinājos sākt strādāt uz cilvēku ādas. Diemžēl mašīnīte izrādījās nekvalitatīva. Tad pārtraucu to darīt,» atminas E. Štāla. Tagad Egija kopā ar vīru Kristapu un meitām Alvīni un Meiju dzīvo Vecsaulē privātmājā un strādā savā mikrouzņēmumā turpat dzīvesvietā. Tetovēt atsākusi 2015. gadā, pirms tam pabeidzot divu mēnešu mācību kursus. E. Štāla ieguvusi sertifikātu tetovēšanā un mikropigmentācijas tehnoloģiju apguvē.
Otrais mēģinājums – veiksmīgs
«Tad es noskaidroju, kādas ir viskvalitatīvākās tetovēšanas mašīnītes un aprīkojums, un materiāli. Man ļoti tajā ziņā palīdzēja vīrs un viņa mamma. Abi vēlējās, lai tikai sāku darīt to, kas man patiešām patīk. Beidzot varēju pilnvērtīgi sākt savu darbību. Sameklēju cilvēkus, kam iepriekš biju veidojusi tetovējumus, un pārtaisīju daudz labāk visus zīmējumus. Otra mana aizraušanās ir interjera dizains, bet tas paliek tikai vaļasprieka līmenī,» stāsta vecsauliete.
Tehniskās lietas pēc kursiem devusies apgūt pie pieredzes bagātā tetovētāja Agra Krūmkalna, kur papildinājusi zināšanas. Vairākas gudrības smēlusies ar interneta palīdzību. Klienti pie Egijas nākot gandrīz katru dienu, īpaši daudz darba esot vasarā. Pagaidām tam atvēlēt laiku var tikai vakara stundās, jo pa dienu jāpieskata mazās atvases. Lielu paldies par atbalstu Egija saka ģimenei – māsīcām, mammai un omei. Ilgākais zīmējums, ko jauniete ir tetovējusi, aizņēmis sešas stundas, bet parasti ilgāk par četrām to cenšoties nedarīt, jo cilvēka organisms sāk nogurt, līdz ar to sāk atgrūst pigmentu. Viņa izmēģinājusi trīs mašīnītes, kamēr atradusi sev piemērotāko, kas ir daudz vieglāka, klusāka un cilvēkiem arī labāk patīkot, jo skaņa jau vien varot nobiedēt.
Jāpārzina ķermenis
Darbarīku komplektā ietilpst visdažādākās lietas – sākot ar barošanas blokiem, klipkordiem, adatām un beidzot ar visādu veidu tetovēšanas tintēm. Process – vispirms uz speciāla papīra tiek izveidots zīmējums, pēc tam ar stencila fluīda palīdzību tas tiek pārspiests uz cilvēka ādas. Tad sākas tetovēšanas darbi – kontūru vilkšana, krāsošana, ēnošana. Zīmējumu uz papīra esot nācies pārtaisīt vairākas reizes, jo gadās, ka klients pats nezina, ko vēlas. A. Krūmkalns mācījis pie katra izaicinājuma nepadoties, bet turēties pretī, jo tā tikai var augt un attīstīties. Tetovēšanas knifi – ir jāzina, ar kādiem voltiem uz katras ķermeņa daļas strādāt. Ir vietas, kur ātri var izsisties zemādas izplūdumi, piemēram, kakla rajons, un visi tie laukumi, kur ir plānāka āda. Jāmāk pareizā dziļumā ievadīt adatu, lai nekas tāds neveidotos. Arī stencils jāpārzina, kā pareizi uzlikt, sevišķi simetriskie zīmējumi. «Es pat to esmu likusi trīs stundas. Liels izaicinājums ir tetovēt Austras koku. Tas sastāv tikai no taisnām līnijām. Bez lineāla palīdzības nekad neviens neuzvilks precīzi taisnu līniju. Uz asimetriska ķermeņa ir grūti uzlikt kaut ko simetrisku. Tāpat sarežģīti ir tetovēt pie potītes. Tur atrodas daudz nervu galu, ja kādam trāpi, tad kāja noraustās, tajā brīdī ir jāpaspēj laikus savākt adatu. Tur ir kaulaina virsma, plāna ādas kārta, lielāka iespējamība dabūt zemādas asinsizplūdumu,» skaidro Egija.
Sāpīgākās vietas ir paduses, kakls, krūškurvis, potītes rajons, elkonis. Tomēr rokas locītavas un pirkstus Egija neiesaka tetovēt, jo zīmējums ātri vien nodeldēsies.
Var uzticēties
Kāpēc cilvēki vispār vēlas tetovējumus? Egijai šķiet, ka tā pašlaik esot modes lieta. Jauniete neuzskata, ka zīmējumam uz ādas ir obligāti jāpiemīt kādai nozīmei. Stereotips, ka tetovēšanas izcelsme nāk no cietuma, esot maldīgs, jo tetovējumi cēlušies no senām ciltīm kā to pazīšanās zīme.
«Kvalitāte ir augstā līmenī. Viņai var uzticēties, savu darbu labi padara. Ja cilvēks satraukts, māk arī nomierināt,» viedokli pauž regulāra E. Štālas kliente Evija Galvanovska. «Mani piesaista tas, ka Egija ir gatava dažādiem izaicinājumiem, vienmēr pateiks un piedāvās, kā ir labāk. Visnotaļ interesanta un sirsnīga personība,» teic skaistkalniete Jana Dombrovska.
UZZIŅAI
Tetovēšana – vārds radies no Taiti salas iedzīvotāju valodas vārda «tatau», kas nozīmē «iecirst brūci».
Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas. Tas nozīmē pigmenta ievadīšanu vienu milimetru zem ādas ar speciālu, tam paredzētu ierīci – tetovēšanas mašīnīti. Mūsdienās tetovējumi uz ādas vieniem ir kļuvuši par mākslas veidu, dažiem tie apliecina piederību kādai konkrētai domubiedru grupai.
Tetovēšanas tradīcija radusies ilgi pirms arhitektūras, mūzikas un, vēl jo vairāk, modes. Arheologi atraduši priekšmetus no akmens laikmeta, kuri tiek uzskatīti par tetovēšanas piederumiem.
Kā atgādina Veselības inspekcija, tetovēšana tomēr ir skaistums ar risku veselībai, tāpēc aicina cilvēkus, kas izvēlas šādu rotāšanās veidu, bez mākslinieciskiem aspektiem domāt arī par atbildību pret savu veselību.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»