BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vēstnieku iespējošana

Uldis Varnevičs

2018. gada 27. novembris 00:00

320
Vēstnieku iespējošana

Šomēnes Latvijā darbību sākuši Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vēstnieki. Viņu mērķis ir informēt par šo uzņēmējdarbības veidu un tā nozīmi reģionu kopienu attīstībā.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (SUA) pirmo vēstnieku grupu uz sadarbību aicināja pirms gada. Aktivitāte bija veiksmīga, un jau otrā vēstnieku grupa 15. novembrī bija uzaicināta uz  Sociālās uzņēmējdarbības dienu Rīgā.

Trūkst izpratnes
Sociālā uzņēmējdarbība ir joma, kas interesē arī mūsu novadu iedzīvotājus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja Laila Glaudāne informē, ka sociālās uzņēmējdarbības idejas ir divām inkubatora dalībniecēm – Agnesei Drēgnei un Elfai Kalniņai.

«Vēlos aktualizēt Latvijā zaļāku dzīvesveidu un daudziem tik ļoti aktuālo «Zero Waste» – nulles atkritumu – konceptu. Pašlaik top projekts, kas ļautu cilvēkiem visā Latvijā iegādāties produktus bez plastmasas un citiem otrreiz nepārstrādājamiem iepakojumiem. Tas ļautu radīt mazāk atkritumu, kā arī ietaupītu enerģiju un resursus. Netiktu ražotas lietas, kas izmantojamas tikai vienu reizi un pēc tam uz mūsu zemes atrodas simtiem gadu – ilgāk nekā mēs paši,» stāsta E. Kalniņa.

Jauniete uzsver, ka informācijas par sociālo uzņēmējdarbību ir ļoti daudz. Tomēr – jo plašāka tā ir, jo mazāk izprotama. «Trūkst konkrētas informācijas. Ļoti daudz dzirdēts par to, ka sociālo uzņēmējdarbību var veidot, palīdzot dažādām sociālā riska grupām, bet tikai nesen uzzināju, ka arī tie, kuri vēlas palīdzēt un risināt vides jautājumus, var kļūt par sociāliem uzņēmējiem,» stāsta E. Kalniņa.

Jāiedod «makšķere»
Lai palīdzētu vairāk uzzināt par sociālo uzņēmējdarbību, šajā nozarē iesaistīti vēstnieki. Rīgas pasākumu apmeklēja aptuveni 20 vēstnieki no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām. Lielākā daļa bija no Rīgas un Zemgales reģiona pilsētām un novadiem, daži ieradās no tālākām vietām – Liepājas, Ventspils un Daugavpils.

Liene Reine-Miteva, SUA direktore, pastāstīja par līdzšinējo asociācijas darbību. «Mūsu mērķis ir izmantot sociālo uzņēmējdarbību, lai zeltu novads un pašvaldība,» pauda direktore. Viņa minēja, ka sadarbība ar vēstniekiem ilgs aptuveni gadu. «Novēlu izkāpt ārā no latviešu viensētnieka būtības. Sociālā uzņēmējdarbība rāda, ka kopā paveicamas lielas lietas,» atzina asociācijas pārstāve.

Asociācijas direktore informēja, ka aktivitātes atbalsta starptautiskās organizācijas «British Council» pārstāvniecība Latvijā. Sanākušos uzrunāja pārstāvniecības direktore Zane Matesoviča: «Mēs uzskatām, ka sociālā uzņēmējdarbība ir iespēja iedot cilvēkam «makšķeri», nevis «zivi». Mūsu mērķis – padarīt Latviju par labāku vietu, kur dzīvot.»

Dažādas nozares
Saziņu ar vēstniekiem koriģēs asociācijas projektu aktivitāšu koordinatore Renāte Mencendor-fa. Viņa tikšanos Rīgā nosauca par vēstnieku iespējošanu. Cits ar citu iepazinās, pastāstot par nodarbēm un mērķiem, kāpēc iesaistījušies šajā procesā. Vēstnieku pārstāvniecība bija ļoti dažāda. Bija uzņēmēji, kas konstatējuši, ka jau darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā, un gribēja noskaidrot vairāk par šo jomu. Bija pašvaldību pārstāvji, kam ir saistība ar uzņēmējdarbību vai sociālajiem pakalpojumiem. Vēstnieku vidū bija virkne aktīvistu, kas darbojas dažādos projektos un vēlas sociālo uzņēmējdarbību popularizēt un attīstīt.

Bauskas novadu vēstnieku pulkā pārstāv «Bauskas Dzīves» žurnālists Uldis Varnevičs. Laikraksts publicēja vēstnieku iesaukumu, bet neviens diemžēl neatsaucās. Tomēr sociālā uzņēmējdarbība ir viena no jomām, kas pēdējā laikā piedzīvo lielāko uzplaukumu. Lai informētu par šo uzņēmējdarbības veidu, tā priekšrocībām un pieejamo atbalstu, pieņemts lēmums piedalīties kā vēstniekam laikraksta žurnālistam. Bauskas Biznesa inkubatora pārstāve Laila Glaudāne apliecināja, ka šajā jomā plāno sadarboties.

Padarīt dzīvi labāku
R. Mencendorfa skaidroja, ka vēstnieku mērķis ir palīdzēt labāk iepazīt un izprast sociālās uzņēmējdarbības iespējas un nianses. Vēstnieki organizēs pasākumus, konsultēs un atbalstīs topošos sociālos uzņēmumus, tiksies ar pašvaldību pārstāvjiem, informēs vietējos medijus, veidos jaunas partnerības un darīs visu, lai sociālā uzņēmējdarbība kā rīks pozitīvu pārmaiņu radīšanai izskanētu plašāk.

Asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka pat valsts likumdošanā ir paredzēti atbalsta mehānismi sociālajam uzņēmumam. Tas ir ne tikai «ALTUM» grants, kas noteiktu nosacījumu gadījumā mērāms pat simtos tūkstošu eiro, bet arī iespēja prasīt pašvaldībai atbalstu. Pašvaldība var nodot lietošanā telpas un pat iekārtas.

«Mēs ticam, ka sociālā uzņēmējdarbība ir reāls rīks, kā darīt dzīvi labāku,» pauda R. Mencendorfa.


Sociālās uzņēmējdarbības divi galvenie pamatprincipi:

1. Uzņēmums risina sabiedrībai svarīgu sociālu problēmu;

2. Uzņēmējdarbības gūto peļņu investē attīstībā, nevis izmaksā dividendēs.


Senioru veselības veicināšanas nams

Svetlana Ļvova ir augusi Latgalē, tagad dzīvo Jūrmalā. Viņa ir regulāra Sociālās uzņēmējdarbības sadarbības (SUA) partnere. Liene Reine-Miteva, SUA direktore, pastāstīja, ka S. Ļvovai jau ilgāku laiku bijusi biznesa ideja, bet trūcis apņēmības to īstenot. Sadarbībā ar SUA nonākusi beidzot līdz projektam, ko sieviete gatava pārvērst par reālu biznesu. «Man bija tā – viens solis tuvāk idejai un divi atpakaļ. Nekādi nespēju sevi piespiest kaut ko darīt. Tagad eju tikai uz priekšu, un viss pamazām notiek,» stāsta S. Ļvova. Būdama asociācijas biedre, viņa apmeklējusi daudzus seminārus un lekcijas, ieguvusi jaunus kontaktus un zināšanas.

Viņas mērķis ir izveidot senioru veselības veicināšanas namu Rojā. Sievietei ir sociālās darbinieces izglītība – šajā jomā strādājusi
20 gadu. «Pašai jau ir pāri 50 gadiem, iedomājos par iespēju, kur un kā es pavadītu savu brīvo laiku pensijā. Gribējās, lai tā ir vieta, kur var labi atpūsties, ar kaut ko nodarboties un pelnīt.» Tā radusies ideja par īpašu namu. Viņa apzinās, ka vajadzēs prāvus ieguldījumus. Ir plāns izmantot gan pašvaldības atbalstu, gan «ALTUM» grantu, gan arī piesaistīt citu veidu finansējumu. S. Ļvova atzina, ka arī turpmāk cer uz konsultantiem no SUA un iesaka arī citiem izmantot viņu pakalpojumus.