Precīzā laukkopība praksē

2018. gada 27. novembris 00:00

502

Ne viens vien lauku dzīves vērotājs, iespējams, redzot, kā īpaši pavasarī pa sējumiem ik pa brīdim braukā traktori un kaut ko izsēj vai miglo, pie sevis nodomā – tā, lūk, atkal tik ber un indē dabu! Tā gluži nav. Jau labu laiku Latvijas zemniekiem ir pazīstama precīzā laukkopība. Tā ir augsnes auglības sabalansēšana, izmantojot ražas kartēšanu un mēslošanas plānus, kas sagatavoti saskaņā ar augsnes analīžu rezultātiem. Visbiežāk precīzā laukkopība tiek izmantota augu mēslošanā, taču tā ir arī augu aizsardzībā, sējā un augsnes sagatavošanā. Arī Bauskas un tuvējos novados vairāki zemnieki strādā ar precīzās laukkopības metodi.

Svarīgi gan dabai, gan finansiāli
Būtiskākie elementi, kas vajadzīgi labai ražai, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K), ko parasti uz minerālmēslu iepakojuma redzam uzrakstītu formulā NPK un kurā ar cipariem norādīts katra elementa daudzums. Kartēs parāda jo daudzu ķīmisko elementu sastāvu augsnē; viens no svarīgākajiem augsnes veselības rādītājiem, tāpat kā cilvēkam, ir arī pH līmenis.

Latvijas teritorijā ir tikai nedaudz nogabalu ar fosfora un kālija pārbagātību. Vairāk mūsu lauksaimniekiem raizes radot elementi, kas bloķē augu pilnvērtīgu barošanu, – tādi kā kalcijs (Ca) un magnijs (Mg), it īpaši Zemgales un Kurzemes reģionā. Augsnēs ar zemu augsnes pH līmeni bīstama ir alumīnija (Al) un dzelzs (Fe) jonu iedarbība uz augu barības elementiem, īpaši fosforu, kas ir deficīts.

Kāda ir precīzās laukkopības pielietošanas jēga? Augsnei un augiem iztrūkstošais tiek iedots diferencēti un mērķtiecīgi. Iegādājoties minerālmēslus, var tērēt precīzi tik, cik vajag, un ne vairāk. Tas svarīgi gan dabai, gan arī finansiāli, jo minerālmēsli veido ne mazāk kā trīsdesmit procentus no kopējām izmaksām. Precīzās laukkopības pielietošana ir ilgtermiņa ieguldījums.

Dārgi un gudri
Kā pastāstīja Rundāles novada Viesturu pagasta «Mūrnieku» saimnieks Raimonds Kazbuķis, viņš šādā veidā strādā jau sesto gadu un ir pārliecināts, ka īstais ieguvums ir ražas kvalitāte, kas izlīdzināta visā sējumu platībā vienādi. Mēslojums nonāk augos atbilstīgi vajadzībai, un visi ražas kvalitātes rādītāji ir augstāki, tādējādi atdeve lielāka. Zemnieks atzīst, ka tehnoloģija ir dārga un gudra un tai šodien laukos vajadzīgi arī gudri cilvēki.

R. Kazbuķis skaidro: «Sensors, kas novietots uz traktora, fotografē zaļo hlorofilu augā, informāciju padod datoram, un tas savukārt dod komandu izkliedētājam. Dators ir aprīkots ar speciālu programmu, kurā var noregulēt minimālo un maksimālo izsējas daudzumu. Rudenī augiem dod fosforu un kāliju, pavasarī – slāpekli. Tad tā nepieciešamību nosaka izlases veidā, veicot ap trīsdesmit mērījumiem ar nelielu rokas testeru. Saimniekam jāizlemj, cik reižu augšanas periodā to darīt. Slāpekļa izsējas ceturtajā reizē mēs veicam kvalitatīvo mēslošanu, t. i., vēl pastiprināti uzsēj tai lauka daļai, kur jau ir labs zelmenis, lai iegūtu aug-stākus ražas kvalitātes rādītājus.»

Lēmumus pieņem zemnieks
Andris Buķelis, zemnieku saimniecības «Saulītes» īpašnieks, uzsver, lai cik gudra būtu tehnika, lēmumus pieņem zemnieks, cik reižu sēt, piemēram, slāpekli. Bālas lapas augam vēl nenozīmē, ka vainīgs slāpekļa trūkums, varbūt sausumā mēslojums tam «netiek klāt», jo solītais lietus aizgājis garām. Turklāt nevar paredzēt, kādi visas sezonas garumā būs laikapstākļi.

Savukārt Bauskas novada Vecsaules pagastā «Mežmārtiņu» saimnieks Viktors Spangers precīzo laukkopību izmanto tikai otro gadu un testa režīmā fosfora un kālija iestrādei atvēlējis ap simts hektāriem sējumu. Viņš atzīst: «Precīzās devās un pareizā auga attīstības stadijā izsējot tieši nepieciešamo daudzumu, augs arī uzņem un patērē visu; nevajadzīgs vai pārdozēts mēslojums uz lauka nepaliek. Tomēr nedrīkstam aizmirst augu maiņas lielo nozīmi, kas regulē augsnes ķīmisko sastāvu. Tagad zaudēto mēģinām atgūt ar tauriņziežu dzimtas kultūrām. Piemēram, vides jutīgajās teritorijās, kādas Latvijā ir upju baseini, mums Lielupe, pieļaujamo slā-
pekļa daudzumu regulē speciāla nitrātu direktīva, kur noteiktais slāpekļa tīrvielas daudzums ir
170 kg/ha. Zemnieki tomēr saimnieko ar apdomu un zinoši.»

Kā metodes izmanto Bauskas apkaimes lauksaimnieki?

Gatis Bērziņš, precīzās laukkopības konsultants:
– Ir saimniecības, kas izvēlējušās universālas metodes, toties daļa lauksaimnieku pievērš uzmanību niansēm. Drošākais ceļš ir tāda laukkopība, kas paredz divas nozīmīgas vienu otrai pakārtotas nianses. Pirmais, sakārtotas prioritātes, lai augiem būtu iespējami labvēlīgākie apstākļi jeb augkopībai lielāka atdeve, piemēram, pamatmēslošana –
makroelementu nodrošinājums – ir prioritāte. Tas ir kā pamatēdiens cilvēkam. Arī vitamīni neapšaubāmi ir vajadzīgi, bet vai tad cilvēks ar vitamīniem vien būs veselīgs un izdzīvos?! Laikam jau ne. Tāpat ir ar augiem. Vajag nodrošināt pilnu «bļodiņu» «pamatēdiena» tad, kad augiem ir «ēdienreizes».

Otrs, ņemt vērā dabas neviendabību, piemēram, lai katrā lauka nogabalā tiktu kompensēts tikai trūkstošais mēslojums. Īstenot šos mērķus ir palīdzējusi tehnoloģiskā attīstība. Lielākā daļa ražojošo lauksaimnieku izmanto modernus mēslojuma izkliedētājus, kuri paši kontrolē, kurā vietā mēslojums ir jau tikko uzsēts un kur ne. Tagad tie var arī automātiski mainīt mēslojuma devas ar lauka kartēm vai augu sensoriem.

Pamatmēslojuma lauka kartes ir visplašāk pielietotais posms augsnes kaļķošanā, fosfora un kālija mēslošanā. Bijušā Bauskas rajona apvidū tādas metodes izmanto ap 15 saimniecības, piemēram, «PS Līdums», «Sējas», «Mežmārtiņi», «Dzenīši». Pamatmēslošanā kā izejas informācija tiek izmantotas augsnes analīzes. Mūsdienās aprīkoti džipi var noņemt augsnes paraugus, iedurot augsnē adatu 20 cm dziļumā pat neapstājoties. Tikko kā laboratorija izanalizējusi paraugus, firmas sataisa mēslošanas kartes individuāli katram laukam.

Savukārt sensorus, kuri paredzēti izmaksās vislielākā mēslojuma koriģēšanai, dažas saimniecības izmanto vēl papildus pamatmēslošanai. Tās ir «Urštēni», «Liepziedi», «Mūrnieki», «Zemgaļi». Šīs iekārtas ir interesantas ar to, ka tās skenē augu fotosintēzes intensitāti un automātiski veic aprēķinus trūkstošajai slāpekļa devai. Tā kā šis barības elements augam vajadzīgs lielā daudzumā un ir augsnē nenoturīgs, tas jāmēslo prātīgi. Saimnieki aprīko savus traktorus ar N sensoriem, lai slāpekļa mēslojums tiktu izstrādāts «tik daudz, cik vajag, un tik maz, cik var». Šoruden vairākas saimniecības trenc savus traktorus pa laukiem, lai noskenētu augus pirms ziemošanas un jau pavasarī pirmo slāpekļa devu kviešiem un rapšiem dozētu atbilstīgi augu vajadzībai pēc stimulēšanas.

Rezultātā saimnieki ir nodrošinājušies ar stabilākām ražām, jo sabalansēta augsne, augu maiņa un saimnieka mīlestība gan zinātniski, gan pārnestā nozīmē stimulē augsnes dzīvību. Modernie saimnieki strādā saskaņā ar dabu, palīdzot tai sniegt pašus labākos rezultātus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Precīzā laukkopība praksē

Kategorijas