Iecavas LNNK – 30 gadu jubileja

2018. gada 27. novembris 00:00

103

Pirms 30 gadiem – 1988. gada novembrī – dibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustības Iecavas nodaļa. Aktivitātēs iesaistījās 70 iedzīvotāju, tobrīd veidojot redzamāko nacionālo spēku ciemā.

Ar savām atmiņām par to laiku dalījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Iecavas nodaļas vadītājs Raimonds Sietiņš. Viņš pastāstīja, ka nodaļa darboties sāka 4. novembrī, bet oficiālais dibināšanas datums bijis 22. novembris.

Rūpes par pieminekli
Kustības sākumā bijusi vēlme restaurēt Brīvības pieminekli Iecavā. Abi ar Uģi Vītoliņu bijuši kārtīgi komjaunieši, bet tas nav traucējis darboties un domāt citādi. Sarunājuši palīgā Juri Lisovski, jo piemineklis bija šķībs. Atbrauca ar celtni, novietoja, kā vajag. Oskars Niedre palīdzēja aiz-špaktelēt caurumus. Aizbraukuši pie tēlnieka Mārtiņa Zaura uz Mežotni. «Viņš piedalījās arī pieminekļa celšanā, izstāstīja, kā piemineklis jāatjauno. Bija priecīgs, ka mēs esam ko tādu uzņēmušies,» atceras R. Sietiņš. Piedalījās arī iecavnieks Ģirts Kivilands.

«Plikās runāšanas bija ļoti apnikušas. Cik ilgi pļāpāsim, pļāpāsim? Jāsāk kaut ko darīt. Iecavā bija forša augsne dziesmotajai revolūcijai. Miliči, kas savulaik apšaudes laikā bija Iekšlietu ministrijā, lielākā daļa bija no Iecavas. Neatkarības idejas pamatā bija vairāki apstākļi. Piemēram, manas sievas māte aizbrauca uz Latgali iepirkties veikalā. Viņai pārdevēja saka: «Ti govori po ruski, ja ņičevo ņepoņimaju!» (‘Runā krieviski, es neko nesaprotu!’) Savā dzimtenē nevarēji latviski iepirkties! Sāku lasīt, kā dzīvojuši Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Vidējā izglītība kvalitatīvi bija viena no augstākajām visā Eiropā,» atceras R. Sietiņš.

Interesants laiks
Visi pieminekļa atjaunotāji iestājās LNNK Iecavas nodaļā. Nodaļu nodibināja 4. novembrī, tādēļ arī 18. novembra pasākumu rīkoja nodaļas vārdā. Cilvēku sanāca ļoti daudz – ap tūkstoti. «Tas bija no savas gribas. Ne tā kā 1. maija demonstrācijā, kad neaiziešana draudēja ar finansiālām sankcijām. Toreiz pateicu, ka pieminekli atjaunoja LNNK biedri,» stāsta R. Sietiņš. Viņam aizrādīja, ka nodaļa nav oficiāli dibināta, un to izdarīja 22. novembrī.

«Toreiz nodaļā pieteicās gandrīz 70 cilvēki. Patiesībā tas bija reāli bīstami. Par pašiem jāteic, ka nebija tā, ka ļoti baidījāmies. Vienkārši bija interesanti,» atceras R. Sietiņš. Viņš īpašu pateicību par to laiku izsaka Uģim Vītoliņam, Ģirtam Kivilandam, Guntai un Aivaram Šulciem, Sarmītei un Jānim Žoglām, Ainai Blumbergai un Agrim Melderim.

Lai arī daudz ir runāts, ka līdz 1990. gadam nebija pārliecības par to, ka jāprasa Latvijas neatkarība, ir skaidrs, ka jau 1988. gadā daudzi Latvijas iedzīvotāji pauda šo vēlēšanos, kaut vai iestājoties LNNK nodaļās, jo kustības nosaukums liecināja – iedzīvotāji vēlas savas valsts neatkarību.

Avīze «Straume»
Nodaļa Iecavā darbojās dažādos veidos. Viena no darbībām bija piketēšana – aktivitātes notika Rīgā, Bauskā, Iecavā. «Bijām tas politiskais spēks, kas ne tikai runāja, bet arī darīja. Pats iestājos pirmajā Latvijas policijas bataljonā,» atceras R. Sietiņš.

Izdeva arī avīzi «Straume» – nosaukumu izvēloties par godu Edvarta Virzas «Straumēniem». «Iecavā bija viena no pirmajām vietām Latvijā, kur padomju darboņa vārdā nosaukto ielu pārdevēja atpakaļ vēsturiskajā nosaukumā. Kirova ielu atkal nosaucām par Edvarta Virzas ielu,» stāsta R. Sietiņš. Avīzes izdošana toreiz ne tuvu neatbilda tam, kas šodien, – drukāja ar rakstāmmašīnām, kas bija ilgi, vajadzēja strādāt uzmanīgi. Kopēja ar koppapīru, tai skaitā arī karikatūras. Pavairošana bija laikietilpīgs un grūts process.

1990. gada 17. jūnijā R. Sietiņš protestējot sadedzināja PSRS karogu. «Informācija par to bija publicēta arī «Bauskas Dzīvē». Toreiz gan neminēja, kas to izdarīja. Pēc tam ierosināja krimināllietu. Izmeklēja Tāls Rigasts, viņš izsauca uz miliciju. Teica, lai uzrakstu, ka sadedzināju sarkanu lupatu, un ar to arī viss beidzās. Ar miliciju toreiz mums bija labas attiecības,» atmiņās dalās R. Sietiņš.
Valsts neatkarības atjaunošanas aktīvists uzsver, ka lielu pateicību tagad pelnījis iecavnieks Kārlis Sinka, kurš Iecavā izveidojis muzeju – arhīvu. Tur ir savākti daudzi materiāli, arī par neatkarības kustību pēdējos padomju gados. «Viss ir ļoti labi sakārtots, malacis, ka viņš tik daudz izpētījis un savācis vienkopus,» pauž R. Sietiņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavas LNNK – 30 gadu jubileja

Kategorijas