Kropļo konkurenci zobārstniecībā

Pēc pagājušajā nedēļā publiski izskanējušā Konkurences padomes (KP) paziņojuma, kurā tā aicina Bauskas novada pašvaldību izvērtēt tās dalību SIA «Zemgales mutes veselības centrs» kapitālā, ceturtdien, 22. novembrī, vietvara pulcējusi pie sevis visas iesaistītās puses, lai klātienē spriestu par sasāpējušo jautājumu.
Nenodrošina vienādu attieksmi
KP pārstāve Paula Vilsone atklāja, ka KP nav konstatējusi apstākļus, kuri liecinātu par tirgus nepilnību zobārstniecības pakalpojumu jomā Bauskas novadā, kas kalpotu par iemeslu pašvaldībai saglabāt līdzdalību SIA «Zemgales mutes veselības centrs». Pērn aprīlī, kad pašvaldība lēma par līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, novadā zobārstniecības pakalpojumus bērniem sniedza pieci uzņēmumi, savukārt pieaugušajiem – astoņi komersanti.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama «Bauskas Dzīvei» norāda, ka līdzšinējās diskusijās ar politiķiem par konkurences neitralitātes principa ieviešanu konkurences regulējumā bieži tika piesaukts Bauskas zobārstniecības piemērs, atrunājoties, ka pašvaldības iesaiste nepieciešama tirgus nepilnības dēļ.
«Izvērtējot reālo tirgus situāciju, konstatējām, ka konkurence ir pietiekama, taču pašvaldība turpina atbalstīt savu kapitālsabiedrību, ignorējot konkurences neitralitāti. Tādējādi tiek kropļota godīga konkurence. Kārtējais gadījums, kad aizbildināšanās ar pakalpojumu sniedzēju nepietiekamību ir tikai atrunas, lai nebūtu jāiestājas par stingrāku publisku personu iesaistes komercdarbībā uzraudzību,» uzsvēra S. Ābrama.
Tāpēc KP aicina Bauskas novada pašvaldību gan no juridiskā, gan ekonomiskā viedokļa izvērtēt tās līdzdalību SIA «Zemgales mutes veselības centrs», konsultējoties arī ar komersantus pārstāvošām nevalstiskajām organizācijām. Līdz atbilstīga izvērtējuma pieņemšanai KP aicina pašvaldību atturēties no turpmākas finanšu ieguldīšanas kapitālsabiedrībā.
Neatkarīgi no pašvaldības lēmuma par līdzdalības turpināšanu, KP ieskatā, pašvaldībai ir jāatturas no zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas pieaugušajiem, kā arī ar vienlīdzīgiem noteikumiem jāpiešķir līdzfinansējums privātajiem komersantiem, lai tie var segt izmaksas, kas rodas no valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanas bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tādējādi netiktu radītas priekšrocības pašvaldības zobārstniecības uzņēmumam un tiktu nodrošināta vienāda attieksme neatkarīgi no šo pakalpojumu sniedzēju piederības.
Revīziju vēl nesola
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Komunikācijas daļas vadītāja Vita Krieviņa atklāja, ka ministrija, saņemot vēstuli no KP, ir uz to reaģējusi un jau 9. novembrī Bauskas pašvaldībai nosūtījusi aicinājumu ņemt vērā KP pausto viedokli pret pašvaldības piešķirto finansējumu zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem.
Valsts kontrolē savukārt paskaidroja, ka vairākkārt ir sniegti ieteikumi pašvaldībām veikt izvērtējumu, vai no pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu uzdevumu veikšanas uzdošana kapitālsabiedrībām ir efektīvākais veids, kā īstenot konkrētos uzdevumus, jo publiskas personas primārais uzdevums nav komercdarbības veikšana un peļņas gūšana, bet gan pārvaldes nodrošināšana. Revīzija, kuras laikā Valsts kontrole varētu izvērtēt Bauskas novada pašvaldības iesaistīšanos komercdarbībā, gan tuvākajā laikā nav plānota.
Pašvaldībai komercnoslēpumi?
SIA «Ident» dibinātajai «Vecpilsētas zobārstniecībai» janvārī būs četri gadi. Tās īpašniekam Ivaram Blažēvicam sirds ir pilna. Jau pērn viņš vērsies Bauskas pašvaldībā, kā arī vairākkārt šajā gadā ar lūgumu izskaidrot situāciju, kālab SIA «Bauskas mutes veselības centrs» nedara savu primāro darbu – nesniedz zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet lielākā apmērā zobus labo pieaugušajiem. Taču atbildi – ne mutvārdu, ne rakstveida – līdz pat šim brīdim nav saņēmis, uz lielu daļu uzņēmēja jautājumu saņemts norādījums – tas ir komercnoslēpums.
«Pēc publiski pieejamās informācijas var secināt, ka bērnu ārstēšana veido 1/4, bet 3/4 ir sniegtie maksas pakalpojumi. Pretenzijas es neceltu, ja šī iestāde nodarbotos ar tai deleģēto, taču realitātē tā nav. Turklāt pašvaldība nemitīgi iegulda savus līdzekļus, kas nāk no mūsu nodokļu maksātāju kabatām. Pagājušajā gadā tie bija 12 tūkstoši eiro, šogad – 24 tūkstoši, varbūt nākamgad jau būs 50 vai 100 tūkstoši!? 2017. gadā pašvaldības kapitālsabiedrībai bijusi ap 430 eiro peļņa, apgrozījums ir lielāks nekā manam uzņēmumam, ja es tagad neceļu trauksmi, tad man jālaižas lejā pa upi, jo ir bankrots,» tiešs ir I. Blažēvics.
Taču viņš vēlas turpināt darbu, lai varētu nopelnīt ģimenei iztiku. Ieguldījis prāvus paša saimes līdzekļus, ienācis tirgū, kur jau bijuši ilgspēlētāji, un savu vietu pamazām izcīnījis. Klienti ir vietējā novada ļaudis, brauc no kaimiņu pašvaldībām, reklāmas dēļ pacientu pieplūdums ir no Lietuvas, periodiski ir arī ārzemēs strādājošie tautieši, kuri labprāt zobus labo dzimtenē. I. Blažēvics atzīst, ka plūsma varētu būt lielāka. Negodīgās konkurences dēļ tiekot zaudēti pacienti.
Nevis sekmē, bet grauj
«Konkurence neapšaubāmi nāk par labu iedzīvotājiem, jo tādējādi tiek panākta gan kvalitāte, gan atbilstīga cena. Taču tas ir, ja runājam par godīgu cīņu. Taču šeit pašvaldība, kuras pamatfunkcija ir atbalstīt uzņēmējdarbību, dara tieši otrādi – nemitīgi «liek spieķus manos riteņos». Es jau neprasu nekādu atbalstu, bet kā varu cīnīties ar tādu tirgus spēlētāju, kuram no malas nemitīgi ir finanšu «piešprice»? Te parādās vietvaras attieksme un atbalsts man kā jaunajam uzņēmējam,» teic I. Blažēvics.
Viņš vēlējies noskaidrot, kālab vietvaras firma pirkusi sterilizatoru par 6,5 tūkstošiem eiro, ja pats līdzvērtīgu iegādājies par 2900 eiro. 2016. gadā telpas remontētas par 9600 eiro, pērn – par 8500 eiro, šogad – 7000 eiro. Jautājot domes priekšsēdētāja vietniekam V. Čačam, kālab šāda summa tērēta remontdarbiem, saņēmis atbildi, ka tagad jau par desmit tūkstošiem dzīvokli nevarot izremontēt.
««Zemgales mutes veselības centrā» paziņai meita pagājušajā piektdienā gribēja izmantot valsts apmaksāto programmu bērniem un saņēma atbildi, ka viens mēnesis jāgaida. Braucot garām vairākas reizes dienā, var pārliecināties, ka rindā sēž trīs līdz pieci pieaugušie. Bērnus vispār nepieņem. Daudzos piemērus varētu minēt vēl un vēl,» uzskaita uzņēmējs. Viņš uzskata, ka pašvaldības līdzekļi tiek izlietoti izšķērdīgi. Savā uzņēmumā I. Blažēvics ir gan sētnieks, gan apkopējs, gan kurinātājs, gan autovadītājs, gan sagādnieks, gan vadītājs. Viņaprāt, efektivitāte noderētu arī pašvaldības kapitālsabiedrībā.
Lai nebūtu tikai viens cīnītājs, viņš vērsies pie pārējiem zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem Bauskā. Viņu pārsteigusi attieksme, ka neviens neuzdrošinās iestāties pret pašvaldību, baidoties no represijām. «Man patiešām ir tāds jautājums – kurā gadsimtā mēs dzīvojam? Vai tie ir kaut kādi cari, kurus esam deleģējuši, lai pārstāvētu mūsu intereses pašvaldībā? Ja tas ir tavs privātais bizness, vajag arī par to cīnīties. Mums visiem atklāti tiek ņemta nost maize!» sašutumu pauž I. Blažēvics.
Uzsver vietvaras kapitālsabiedrības īpašo lomu
Uz Konkurences padomes rosināto tikšanos par iespējamiem konkurences pārkāpumiem zobārstniecības jomā Bauskas novadā, kas notika 22. novembrī Bauskas novada domes ēkā, ieradās apmēram 30 interesentu.
Pamatproblēma saistīta ar kvotas maksājumu, ko valsts atvēl zobārstniecības iestādēm. Valsts piešķirtā summa nesedz visas izmaksas. Bauskas novads kompensē izmaksas novada kapitālsabiedrībai SIA «Zemgales mutes veselības centrs», kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, aptuveni 12 tūkstošu eiro apmērā. Privātajiem komersantiem šo līdzfinansējumu nepiedāvā.
SIA «Indent» pārstāvis Ivars Blažēvics uzsvēra, ka viņš vēlas novērst konkurences kropļojumu no pašvaldības puses. Viņaprāt, ir nepareizi, ka pašvaldības iestāde, kuras primārais mērķis ir nodrošināt bezmaksas zobārstniecības pakalpojumu bērniem un kura par to saņem atbalstu, nodrošina reizē arī maksas pakalpojumu pieaugušajiem. Šī sistēma ļauj piedāvāt pašvaldības kapitālsabiedrībai lētāku pakalpojumu arī pieaugušajiem.
«Zemgales mutes veselības centra» valdes locekle Mirdza Lazda pauda, ka atbalsts nav tik liels, cik varētu likties. Tas nodrošinot ārstam apmēram 80 eiro mēnesī ar visu sociālo iemaksu nodokli atkarībā no darba apmēra. Turklāt esot noteiktas stundas, kad pieņem bērnus, un šo laiku mainīt nevar – to nosaka, slēdzot līgumu.
Laba situācija
Tikmēr pašvaldības pārstāvji maksimāli centās aizsargāt iestādi, pamatojot, ka tā galvenokārt nodrošina bezmaksas zobārstniecības pakalpojumu bērniem, un uz to arī balstīja visus savus argumentus diskusijā.
Mirdza Brazovska, «Bauskas slimnīcas» vadītāja, uzsvēra, ka savulaik galvenais bija nodrošināt zobārstniecības pakalpojumu bērniem, tāpēc arī iestāde saglabāta. Viņa sacīja, ka tādējādi izdevies saglabāt pakalpojumu arī skolās. Latvijas Zobārstniecības asociācijas prezidents Andis Paeglītis pauda, ka Bauskas novadā ir viena no vislabākajām situācijām Latvijā saistībā ar bērnu zobu veselību. Minētais mēnesis rindā plānveida zobārstniecībai bērniem esot normāli – Rīgā rindā gaidot 800 bērni, bet Liepājā braucot ar speciāliem pārvietojamiem autobusiem, lai nodrošinātu pakalpojumu. «Privātajiem komersantiem, kas strādā ar bērniem, lielāko darba apmēru nodrošina zobu higiēna, nevis labošana,» pauda A. Paeglītis.
Bez atbildes
Pašvaldības paustais Konkurences padomes pārstāvjus neapmierināja. «Mēs šeit runājam par dažādām lietām,» pauda Santa Elekse, Konkurences padomes juridiskā padomniece. Viņa uzsvēra, ka šo atbalstu tad nepieciešams piešķirt visiem komersantiem, ne tikai pašvaldības kapitālsabiedrībai. Viņa sacīja, ka ir jāizvērtē, kāpēc iestāde, kuras prioritāte ir nodrošināt bezmaksas pakalpojumu bērniem, piedāvā maksas servisu arī pieaugušajiem.
M. Lazda uzsvēra, ka šogad no paredzētajām novada piemaksām iztērēti nedaudz vairāk kā deviņi tūkstoši eiro. Attiecīgi no palikušās summas var piemaksāt arī citiem novada privātajiem uzņēmējiem, kas šo pakalpojumu nodrošina. «Mēs nebaidāmies no konkurences. Tikai jāseko līdzi, lai pakalpojums būtu pieejams un efektīvāks,» noslēgumā pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Konkrētas atbildes vai lēmuma diskusijas beigās nebija.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka uzsvēra, ja kapitālsabiedrībā liedz nodrošināt maksas pakalpojumu pieaugušajiem, tad pietrūks līdzekļu attīstībai un pašvaldībai nāksies piemaksāt vairāk.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»