Īstais laiks sautējumu gatavošanai

2018. gada 23. novembris 00:00

Sildoši dārzeņu ēdieni, kas iespējami dažādās kombinācijās – ar pākšaugiem, graudaugu
produktiem, sēnēm un gaļu.

Rudens un ziema mūsu klimatiskajā joslā ir vispiemērotākais laiks, kad ēdienkartē dominēt sautējumiem. Tie ir sildoši, jo parasti ēd kā karstos ēdienus, visbiežāk sastāv no vairāku izejvielu grupu produktiem, līdz ar to ir bagātāki uzturvielu daudzveidībā. Un vēl, ja nav iebildumu ēst uzsildītu ēdienu, tas ir ērts atkārtotai uzsildīšanai steidzīgākas darbdienas pusdienu maltītei. Manā virtuvē ir daži iecienīti sautējumi, kurus gatavoju katrreiz ļoti līdzīgi. Ir arī tādi, kuros izmantoju to, kas tajā brīdī ir ledusskapī. Un ir vēl tādi, kurus vēlos izmēģināt, uzduroties kādai receptei.

Divi paņēmieni
Dārzeņus sautējumos var gatavot ar vairākiem atšķirīgiem sautēšanas paņēmieniem. Piemēram, pāris no tiem.

Pirmais paņēmiens. Notīrītus, sasmalcinātus dārzeņus liek sautējamā katlā līdz aptuveni 20 cm biezā slānī. Vēlams, lai katla sienas ir biezākas un vāks stingri noslēdzas. Dārzeņus pārlej ar nedaudz verdoša buljona vai ūdens, apmēram 15 – 20% no dārzeņu masas, pievieno sāli un taukvielas, kuras nu katram tīk, – sviestu, augu eļļu vai cūku taukus. Nelielā karstumā sautē, pa reizei apmaisot, līdz šķidrums ir iztvaikojis. Gatavošanas noslēgumā pēc vēlēšanās papildina ar citām garšvielām, zaļumiem.

Otrais paņēmiens. Vispirms sautējamā katlā apcep sasmalcinātas garšsaknes (sīpoli, burkāni, pētersīļi u. c.), es nereti apcepu arī pārējos dārzeņus atsevišķi uz pannas. Tad savieno katlā visus sautējumam paredzētos dārzeņus, pielej verdošu buljonu vai ūdeni tā, lai dārzeņi būtu tikai apsegti, pieliek sāli, katlu blīvi nosedz ar vāku, nelielā karstumā sautē, pa reizei apmaisot. Kad dārzeņi gandrīz gatavi, bet šķidrums nav iztvaikojis, sautējumu var tumēt ar aukstā ūdenī iejauktiem, izkarsētiem miltiem. Ja tīk, var pievienot saldu vai skābu krējumu, vai tomātu pastu. Tad pasautē vēl 10 – 15 min. Pēc tam pievieno sasmalcinātus garšaugu zaļumus.

Dārzeņu sautējumus, protams, var kombinēt ar pākšaugiem, graudaugu produktiem, sēnēm un gaļu neskaitāmās variācijās. Tos var pasniegt gan kā patstāvīgas maltītes, gan kā piedevu gaļas un zivju ēdieniem.

No kartupeļiem, ķirbjiem, selerijām
Šo ēdienu atklāju reizē, kad lūkojos vispirms pēc receptes, nevis recepte veidojās no tā brīža produktu atlikuma virtuvē. Vēlējos atrast ko tādu, kas, iespējams, pašlaik nav īpaši moderns, bet – labi aizmirsts vecais. Šķirstot senas grāmatas, sautējuma recepti uzgāju kādā pagājušā gadsimta 80. gadu pavārgrāmatā. Tā manu uzmanību piesaistīja ar to, ka, izlasot sastāvdaļas, nekādi nevarēju iztēloties rezultātu. Tā arī bija galvenā intriga pamēģināšanai. Sautējuma gatavošanas paņēmiens neparedz produktu apcepšanu, līdz ar to arī netiek speciāli pievienotas taukvielas cepšanai, mazāks tauku saturs. Toties receptē ir krējums, kas retāk rodams mūsdienīgās receptēs.

Sastāvdaļas: 600 g nomizotu kartupeļu, 400 g ķirbju, 100 g selerijas kātu, 4 ēdamkarotes asās tomātu mērces, 100 g skāba vai salda krējuma, sāls, 2 – 3 daiviņas ķiploka, pētersīļu zaļumi. No šī produktu daudzuma iznāk apmēram četras porcijas.

Pagatavošana. Nomizotus kartupeļus un ķirbi sagriež kubiņos, selerijas kātus – plānās šķēlītēs. Liek kartupeļus un selerijas katlā, pārlej ar nelielu daudzumu verdoša buljona vai ūdens (lai nosedz apmēram pusi no kartupeļu un seleriju tilpuma), sautē aptuveni desmit minūtes. Tad pievieno ķirbi, aso tomātu mērci, sāli un turpina sautēt, kamēr dārzeņi mīksti. Ja šķidrumam izmanto buljonu, tad jāuzmanās ar sāls pievienošanu, varbūt nemaz nevajag. Beigās pievieno saberztu ķiploku, krējumu un sasmalcinātus pētersīļu zaļumus. Kartupeļi var pamanīties daļēji izšķīst, tad pie beigām ik pa laikam masu pamaisa, lai nepiedeg.

Ēdiens patiesi izdodas ļoti gards! Sautējums, kas pagatavots ar buljonu, ir gana sātīgs un var noderēt kā patstāvīgs ēdiens pusdienām vai vakariņām. Ja pievieno ūdeni, tad tas būs laba piedeva gaļas ēdienam.

Grūbas mūsu ēdienkartē
Par to, cik noderīgas grūbas, nebūtu īpaši latviešiem jāstāsta. Tomēr, ja vecmāmiņu šūpulī ieliktās ziņas piemirsušās, nedaudz par grūbām – iedvesmošanai. Grūbām, kas ir nolobīti miežu graudi, piemīt virkne vērtīgu īpašību. Spēcīgs dabas antioksidants, satur trīs reizes vairāk selēna nekā rīsi. B grupas vitamīnu, proteīnu un dažādu minerālvielu avots. Sastāvā ir lizīns, kam piemīt pretvīrusu īpašības. Grūbas ir nepārspējamas pēc sastāvā esošā fosfora daudzuma, kas sekmē vielmaiņu, normalizē smadzeņu darbību un stiprina nervu sistēmu. Satur daudz šķiedrvielu, kas palīdz organismam atbrīvoties no toksīniem. Ar daudzveidīgu minerālvielu sastāvu – kalcijs, dzelzs, jods, varš, cinks un citi.

Lai gan grūbas latviešiem ir raksturīga ēdienu sastāvdaļa, tomēr grūbu putru gan nav ieteicams ēst bieži. Tas pēc savas struktūras ir diezgan smags ēdiens, tāpēc prasa ļoti rūpīgu sakošļāšanu, ko mūsdienu steidzīgais cilvēks ne vienmēr dara. Taču grūbas ir lielisks veids, kā papildināt ēdienkarti, kombinējot ar citiem produktiem.

Grūbas ir ne vien vērtīga pārtika, bet arī lēta, kas nav mazsvarīgi. Pretstatā rīsiem, kas veikalā maksā vidēji divas vai vairāk reižu dārgāk.

«Grūbelis»
«Grūbelis» jeb grūbu-dārzeņu sautējums manā virtuvē ienāca pavisam nejauši. Sākās ar to, ka bija palicis pāri gaļas buljons, bet iepriekš izvārītā zupa tikko bija apēsta un vēl cita nekārojās. Iztēle nejauši pateica priekšā, ka grūbas, kas piesūkušās ar koncentrētu buljonu, varētu būt ļoti gardas. Un ja vēl pievienotu dārzeņus ar to dažādajām garšu niansēm, jā, būs gardi! Un, tā kā man ļoti patīk ēdienus gatavot cepeškrāsnī, uz plīts nemaz nemēģināju. Vēl jāpastāsta par nosaukumu. Mana draudzene, ko biju uzaicinājusi uz pirmo «Grūbeli», pastāstīja, ka veikalā gatavo ēdienu nodaļā redzējusi nosaukumu «Gruboto» ēdienam, kas gatavots no grūbām, pēc līdzības ar rīsu ēdienu «Risoto». «Grūbelis» man šķita piemērots un latvisks, līdzīgi kā mūsu valodnieki krējuma atvasinājumu mēģina iesaukt par «krējumeli». Bet mans «Grūbelis» nav nekāds «melis».

Sastāvdaļas: grūbas, gaļas buljons (cūkgaļas vai liellopa), sīpoli, burkāni, pētersīļi (laksti), ķirbji, augu eļļa (dārzeņu apcepšanai), kūpināta (vai svaiga) cūkgaļas krūtiņa, garšvielas: sāls un citas – pēc garšas.

Sastāvdaļu precīzs daudzums nav tik svarīgs. Katrs var veidot savu «Grūbeli» gan pēc dārzeņu proporcijas, gan variēt ar citiem dārzeņiem. Piemēram, labi iederas arī kālis, selerijas sakne vai kāti.

Pagatavošana. «Grūbeli» gatavoju dziļā cepamtraukā, jo grūbām, kas ir noteicošā sastāvdaļa labam iznākumam, zināmu laiku būs nepieciešama vārīšanās šķidrumā. Grūbas vispirms izmērcē ūdenī vismaz stundu, tad nolej šķidrumu un liek cepamtraukā. Pārlej grūbas ar buljonu tā, lai tas ir vismaz divas reizes vairāk nekā grūbu kārta. Ja gatavošanas laikā šķidruma pietrūks, varēs vēl papildināt. Uzliek vāku un liek cepeš-krāsnī apmēram uz stundu 160 grādos. Pa to laiku sagatavo dārzeņus un gaļu. Sakarsētā pannā ielej eļļu un pievieno dārzeņus šādā secībā: burkāni, tad pētersīļi un sīpoli. Atsevišķā pannā strauji apcep gabaliņos sagrieztus ķirbjus. Kad ķirbji apcepušies, pievieno kūpinātu cūkgaļas krūtiņu un nedaudz apcep. Ja izmanto svaigu gaļu, to apcep atsevišķi. Visus apceptos dārzeņus un gaļu sajauc kopā. Pārbauda, kā uzvedas grūbas. Ja tās ir sasūkušas gandrīz visu buljonu (bet tām nav jābūt gluži gatavām), pa virsu grūbām liek apcepto dārzeņu un gaļas maisījumu. Ja grūbas vēl pacietas, tad mitrina ar papildu buljonu vai ūdeni. Turpina sautēšanu vēl apmēram 40 minūtes. Kad viss gatavs, pēc krāsns izslēgšanas ēdienu patur vēl kādas desmit minūtes cepeškrāsnī. Pirms servēšanas uz šķīvjiem sajauc sautējuma kārtas.

Ēdiena krāšņo ornamentu veido krāsainie dārzeņi, bet grūbas, izgozējušās buljonā, sāk atgādināt pērles. Ļoti apetītlīgi un patiesi garšīgi!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īstais laiks sautējumu gatavošanai

Kategorijas