«Viss, kas notiek, notiek uz labu!»

2018. gada 23. novembris 00:00

1774

55 gadu jubileju svin Ligita Masjule Ceraukstes pagasta Mūsā.

Viņai netīk sevi raksturot, bet vīrs uzsver, ka sieva ir labsirdības iemiesojums. Citi pauž viedokli, ka jubilāre māk sarunāties un atrast kopīgu valodu ar jebkuru bērnu, kuru sastop. Ligita mitinās ciemā, kur nesen kopā ar ģimeni atvērusi nelielu veikaliņu.

Sapnis par medicīnu
Dzimusi un pirmos trīs dzīves mēnešus dzīvojusi galvaspilsētā. Bērnību pavadījusi pie vecmammas Rundāles novada Viesturu pagastā, jo mammai Elizabetei bija jāatgriežas darbā Vecmīlgrāvja finiera rūpnīcā. Turpat strādājis arī Ligitas tētis Jānis. Pēcāk vecāki pārvākušies uz dzīvi Viesturos. «Bērnība man bija ļoti jauka. Tā vienmēr man asociējas ar vecmammas mājām, ar bērnu spēlēm «kariņos». Tikai žēl, ka tur vairs neviens nedzīvo,» stāsta Ligita.

Viņa ir vidējais bērns ģimenē. Desmit gadus vecākais brālis diemžēl jau aizgājis mūžībā, bet septiņus gadus jaunākais brālis Jānis ir Bauskas un Rundāles novada jaunsargu vienības sabiedriskais instruktors. Ligita izaudzinājusi trīs dēlus. Lauris, vecākais, dzīvo un strādā Anglijā, vidējā atvase Kaspars arī rosās pa ārzemēm, bet Dainis mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā.

Vienu gadu skolas gaitas pavadītas Pārupes pamatskolā. Vēlāk mācījusies skolā, kas atradās Rundāles pils telpās. «Kad izglītojos pilī, abas ar draudzeni ļoti bieži gājām aplūkot pils muzeju, jo viņas tētis tur strādāja. Līdz piektajai klasei gandrīz katru dienu tur bijām, un neapnika vērot senās lietas,» atminas jubilāre. 1982. gadā viņa absolvēja Pilsrundāles vidusskolu. Tā kā kopš bērnības esot zinājusi, par ko vēlas kļūt, iesniegusi dokumentus Rīgas 2. medicīnas skolā, lai studētu par feldšeri.

Audzinājusi hokejistu
«Biju aizgājusi pie kolhoza priekšsēdētāja un prasīju, vai varēs man maksāt stipendiju. Tajos laikos tā bija – ja vajadzēja rajonā kādu speciālistu, tad to sūtīja izmācīties un maksāja vēl naudas pabalstu. Saimniecībā vajadzēja veterinārārstu, bet par to nevēlējos mācīties,» stāsta Ligita. Nekas, tāpat gājusi kārtot eksāmenus. Konkurss bijis ļoti liels, tāpēc feldšeros netikusi. Alternatīva iespēja bijusi iet studēt par medmāsu vai laboranti, bet to negribējusi un meklējusi darbu.

Piecus gadus nostrādājusi Rīgā bērnudārzā par audzinātāju. Trīs gadus audzinājusi grupiņu, kurā gājis nākamais hokejists, vārtsargs, bijušais Latvijas hokeja izlases spēlētājs Edgars Masaļskis. Bērni viņai vienmēr esot ļoti patikuši, tāpēc kopēju valodu ar viņiem nebijis grūti atrast. Kad pašai pieteicies pirmdzimtais, vajadzējis atgriezties Viesturos.

Ar vīru Modri jubilāre iepazinusies sešpadsmit gadu vecumā, kad nokļuvusi slimnīcā. «Uz mirkli palātu biju pametusi, gāju uz procedūrām. Uz gultas nelielā aploksnē bija atstātas manas fotogrāfijas. Atnāku atpakaļ un skatos – viens puisis sēž manā gultā un skatās bildes. Biju nesaprašanā. Izrādījās, ka viņa mamma tajā pašā palātā ārstējas. Tā viss sākās. Pa vidu gan bija pāris gadu ilga pauze, kad viens par otru neko nezinājām, jo es strādāju Rīgā un mīļotais bija armijā. Tomēr sastapāmies atkal, un viņš lūdza manu roku,» smaidot atceras Ligita.

Atver uzņēmumu
Abi ar Modri 1989. gadā atnākuši dzīvot uz Bauskas novada Ceraukstes pagasta Mūsas ciemu, kur mitinās vēl šodien. Kādu laiku Ligitai neesot izdevies atrast darbu, bet no 2001. gada viņa strādājusi par pārdevēju dažādās vietās. No šī gada 31. augusta ar vecākā dēla un vīra palīdzību vada Mūsas ciema vietējo veikaliņu. «Bija tā, ka pērn decembrī iepriekšējais īpašnieks aizvēra veikalu ciet.
Ziemassvētkos Lauris, atbraucis ciemos, «pasvieda» ideju, ka varētu atvērt paši savu tirdzniecības uzņēmumu. To nu arī realizējām – tagad mums ir savs veikals. Sākumā šaubījos, bet, vairākas reizes apdomājoties, izlēmu, ka ir jāpamēģina un jāriskē. Ja nu vēlāk nāktos nožēlot? Daudz labāk ir strādāt priekš sevis, nevis kādam citam pakļauties. Darbs man nesagādā problēmas, jo patīk komunicēt ar apkārtējiem cilvēkiem,» pauž Mūsas iedzīvotāja.

Viens no Ligitas iemīļotākajiem hobijiem ir adīšana, it sevišķi zeķes un džemperus. Patīk lasīt grāmatas, vairāk gan romānus un «lubenes». Mīļākā lasāmviela ir rakstnieces Šarlotes Brontē romāns «Džeina Eira», kura pārlasīta vismaz septiņas reizes. No latviešu autoriem pie sirds ejot Rūdolfa Blaumaņa noveles. Zināšanu papildināšanai pavasarī izieti šūšanas kursi, bet pagaidām šim vaļaspriekam laika neatliek, jo gandrīz katra diena tiek pavadīta veikalā «Centra bode».

«Par savu dzīvi sūdzēties es nevaru. Vienīgi, kad pienāca laika posmi bez darba, bieži vien nodomāju – kāpēc gan nevarēju iet izglītoties par to pašu medmāsu vai laboranti?! Vismaz darbs būtu, bet droši vien viss dzīvē notiek tā, kā tam ir jānotiek. Neko jau vairāk neizmainīsi,» samiernieciski nosaka Ligita.

Jubilāre dzimšanas dienu trešdien nosvinējusi pavisam mierīgi, jo tās viņai atzīmēt sevišķi nepatīkot. Ļoti liels saviļņojums un prieks būtu tad, ja bērni pārsteigtu – atlidotu ciemos no ārzemēm.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Viss, kas notiek, notiek uz labu!»

Kategorijas