Baltu dziesminieki tiekas Pasvalē

2018. gada 23. novembris 00:00

630

Pasvales novadpētniecības muzejā šonedēļ pulcējās dzejas cienītāji no Latvijas un Lietuvas, lai tiktos ar baltu dziesminiekiem Knutu Skujenieku (1936), Vladu Brazjūnu (1952) un dzejnieci, atdzejotāju Indru Brūveri (1983).

Muzeja rīkotajā pasākumā 19. novembrī bija iekļauta arī lietuviešu režisores un producentes Viktorijas Jonkutes un režisora Ernesta Samsona pilnmetrāžas dokumentālā filma «Tuvāk zemei viņpus upes» par abu dzejnieku radošo darbu baltu literatūras saišu stiprināšanā un draudzību, kas vieno abu tautu talantus. Kaut gan viņi nebūt nav tieši laikabiedri un Indra Brūvere pieder visjaunākajai paaudzei, kultūra un literatūra robežas nezina.

Novadnieki atceras
Sarīkojuma dalībniekus sveica Pasvales rajona pašvaldības mērs Gintauts Gegužinsks un muzeja darbinieki. Lietuvā bija ieradušies arī Vecumnieku novada Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse, pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Sils, «Mūru dzirnavu» saimnieks Edgars Kārkliņš un novadpētniece Anita Nagle. Kurmenieši atzina, ka viņiem šādas tikšanās ir ļoti nozīmīgas, jo tā ir iespēja apliecināt cieņu un mīlestību savam novadniekam Knutam Skujeniekam. Sadarbība ar dzejnieku rit jau ilgāku laiku, nesen viņu apciemojuši Salaspils mājā, par tradīciju kļuvušas Dzejas dienas «Mūru dzirnavās».

Pasvales muzeja darbiniece Broņislava Lapinskaite pastāstīja: «Šīs satikšanās rosinātājs bijis Vlads Brazjūns, un muzejs labprāt tam atsaucies. Turklāt Pasvales un Latvijas draudzībai jau ir sava vēsture, un šis kultūras dzīves notikums patiesi bagātina arī muzeja dzīvi.» Šoreiz pasākuma nozīmību izcēla arī Latvijas valsts simtgades svētku noskaņa.

Drošs turpinājums
Tulkotāja un atdzejotāja no lietuviešu valodas Indra Brūvere kādā intervijā atzinusi, ka, vienlaikus strādājot latviešu un lietuviešu kultūras telpās, ir iespēja it kā dzīvot divas dzīves. Tulkotājas darbu amplitūda tiešām ir plaša – no bērnu literatūras līdz Marjus Ivaškeviča lugām.

Viņas plašie kontakti Lietuvas literātu aprindās un lielais tulkoto darbu klāsts apliecina, ka Indra lieliski turpina sava tēva Pētera Brūvera izcili iesākto ceļu abu literatūru tuvināšanā. Viņas klātbūtne stiprināja pārliecību – kultūras sakaru pēctecība ir drošās rokās. Radošie kontakti ar abiem vārda meistariem Indrai Brūverei paver jaunus kultūras apvāršņus un attīsta tik nepieciešamo profesionālo meistarību.

Kā vienas «grāmatas vāki»
«Mani vārdi ir mani darbi, un citu man nebūs,» tā Knuts Skujenieks. Abu dzejnieku saspēlē, kad viņš nolasīja savu dzejoli, bet Vlads Brazjūns savukārt atdzejojumu lietuviski, dzirkstīja gan humors, gan smeldze, gan filozofisks dziļums. Knuts Skujenieks bērnību pavadījis pie Mēmeles ūdeņiem, vectēva dzirnavās, labi atceras vectēva gaitas uz Lietuvas pusi, lai padzertu kaimiņu brūvēto miestiņu. Tas ar humoristisku vieglumu nu ietērpts asprātīgās dzejas rindās un raisīja smieklus gan pašos dzejniekos, gan klausītājos.

Dokumentālā filma «Tuvāk zemei viņpus upes» ir veidota kā dialogi, sarunas par baltiešu likteņiem, ģimeņu drāmām, kopīgo un atšķirīgo valodā un kultūrā. Tā pilnībā paņem savā varā ar cilvēcību un vienkāršību, ko izstaro Knuta Skujenieka un Vlada Brazjūna personība. Ar dzejnieku stāstīto atklājas gan interesantas pierobežas novada sadzīves ainas, gan vēsture. Abi pieskaras mūžīgajam un mainīgajam upes, tautas un cilvēka liktenī. Vienam tā ir Svaļas upe, otram – Mēmele. Knuts Skujenieks filmas izskaņā teic: «Varu būt mierīgs, dzīvei ir nokalpots.» Ne tikai. Pēc filmas noskatīšanās šķita, ka abi dzejnieki ir kā vienas grāmatas vāki, bet pati grāmata – bagāts, episks vēstījums par baltu valodu, literatūru un kultūru, ko ik pa laikam gribēsies atšķirt un iepazīt no jauna.

Mūsu lasītājs vairāk informācijas par filmu atradīs šajā interneta adresē: https://www.anapusupes.lt/lv/.

Kaimiņu literāts Vlads Brazjūns
Vlads Brazjūns dzimis 1952. gadā Pasvalē, uzskata sevi par sēļu vai zemgaļu pēcteci; mācījies Viļņas Universitātē žurnālistiku un leišu valodu un literatūru. Strādājis periodisko izdevumu redakcijās, aktīvi rakstījis par kultūrvēstures, ekoloģijas u. c. problēmām. Piecpadsmit gadus Vlads strādājis «Literatūra ir Menas» redakcijā, krievu valodā iznākošajā žurnālā «Vilnius», kas ir latviešu «Daugavas» līdzinieks. Izdevis deviņas dzejoļu grāmatas, bet desmitais dzejoļu krājums «Būtasis nebaigtinis» («Bezgalīgā pagātne», «Imparfait») 2003. gadā iznācis lietuviešu un franču valodā.

V. Brazjūna dzejai raksturīgs plašs valodas slāņu, ieskaitot apvidvārdus, izmantojums, semantisks polifonisms, vēsturisku un ģeogrāfisku reāliju iekausējums asociatīvā izteiksmē. 2003. gadā V. Brazjūns apbalvots ar Jātvingu prēmiju, 1993. gadā to saņēmis arī Knuts Skujenieks.

Nozīmīgu vietu V. Brazjūna darbos ieņem baltu tautu vienotības stiprināšanas ideja. Tulkojis latviešu autoru darbus. Vlada atdzejoti latviešu dzejnieki ir Eduards Aivars, Amanda Aizpuriete, Ingmāra Balode, Uldis Bērziņš, Pēters Brūveris, Māris Čaklais, Guntars Godiņš, Marts Pujāts, Anna Rancāne, Jānis Rokpelnis un, protams, Knuts Skujenieks.

Vlads Brazjūns

«Ak, kas par leišiem!
Ak, kas par alu!»
(No lietuviešu valodas
atdzejojis K. Skujenieks)

***
«eiropieti, kas pašā Leišmalē augi,
par ko nu domas, kā dzīve brīvā, tev jautā draugi

vai mazdēli klaigā, vai pa
laukiem uz Rīgu, Rīdziņu
Lieldienu večiņa olu, krāšņi krāsotu, ripina

vai Mūsas krastos vēl misa kūsā, vai alutiņš dzīvs,
vai nebeigsiet bozties, zvirbuļi, – kas jums pret Knutu ir

atbrien vēl kādreiz uz mūsu pusi, kad jaunalu pagaršot kniešas
dod šu’ balto ūsu, eiropieti,
pie debess piesprausto cieši.»
(No lietuviešu valodas atdzejojis J. Elsbergs)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baltu dziesminieki tiekas Pasvalē

Kategorijas