Kā sadzīvot ar mokošajām galvassāpēm

2018. gada 23. novembris 00:00

Kas ir galvassāpes, kā tās iedala, kā tās atšķirt – tas lielākoties ir svarīgi ārstam, kas runā ar pacientu, bet mūsdienās informācija ir ierocis, ko mēs varam izmantot, lai cīnītos un sargātu sevi. «Ja mēs kaut ko zinām, varam par sevi labāk parūpēties,» uzsver neiroloģe, neirosonoloģe Līga Mekša. «Sāpes ir aizsargmehānisms, lai sevi pasargātu no kaut kāda bieda. Ja deg uguns pavardā un paķeru karstu pannu, jūtu sāpes un sevi pasargāju no apdeguma. Pie sāpēm nevar pierast, jo panna vienmēr būs karsta. Līdzīgi ir gan ķirurģijā, gan ar galvassāpēm.»

Viss ķermenī cieši saistīts
Nervu sistēma ir kā zirnekļa tīkls, kas pārvalda visu ķermeni. Nervi ļauj uztvert, vadīt, sajust un arī apzināties, ka mēs esam sajutuši. «Kad mēs satveram karstu pannu, impulss «skrien» pa roku līdz muguras smadzenēm, kur pārslēdzas kādā no vadīšanas ceļiem, «steidzas» uz galvu, kur ir dažādas sistēmas ar visādiem sarežģītiem nosaukumiem, kamēr tiek līdz smadzeņu garozai. Smadzeņu garoza ļauj mums apzināties, kas tad notiek. Kad esam to sapratuši, impulss tiek vadīts atpakaļ uz roku un mēs to palaižam vaļā. Protams, mehānisms ir daudz sarežģītāks,» saka L. Mekša.

Ja ir kādas sāpes ar neskaidru iemeslu, vajadzētu doties pie ārsta un neļaut tām kļūt hroniskām. «Medicīnā tiek dots konkrēts laiks – trīs mēneši. Ja sāpes ir ilgāk par trīs mēnešiem, sāk darboties sāpju centralizācijas mehānismi – tās veidojas pašas no sevis. Un tad vairs parastie medikamenti nelīdz. Tas ir tas punkts, kad jāizmanto zinātne un citas iespējas, lai sāpes mazinātu,» uzsver neiroloģe.

Galvassāpes veidojas galvas rajonā. Tā nav tikai pati galva, bet arī kakls un plecu daļa. Tas arī simboliski ataino to, kāpēc, ja ir sāpīgi pleci, var sāpēt arī galva; ja sāp galva – var sāpēt arī pleci, pakausis un sprands. «Ļoti svarīgs galvas smadzeņu stumbrā ir trijzaru nervs ar kodoliem. Šis nervs dod jušanu sejai – apakšžoklim, augšžoklim un pierei. Caur trijzaru nerva jušanas kodoliem informācija no pakauša tiek uz smadzenēm un arī no kakla augšējām daļām – uz smadzenēm. Tātad viss, kas iziet caur vienu centriņu, dod apmēram šīs sajūtas galvas rajonā. Ja sāp kakls – sāpes var izstaroties uz pieri, ja sāp zobi – sāpes izstarojas uz pakausi, it kā «dancina» to, kas ir blakus, jo viņiem ir apmēram viens centrs. Protams, viss ir nedaudz sarežģītāk, nekā es stāstu. Visas ķermeņa daļas ir cieši saistītas – ja esam ar savilktiem pleciem, sāp arī piere,» skaidro L. Mekša.

Migrēna – 20% iedzīvotāju
Sekundārās galvassāpes ir saistītas ar kādu citu slimību – galva sāp, ja ir gripa, paaugstināta temperatūra vai arī tad, ja galvu sasit. Tie ir objektīvi iemesli, kāpēc sāp galva. Tās ir galvassāpes kaut kāda iemesla dēļ.

Otra grupa ir primārās galvassāpes, kas sastopamas biežāk. Tās ir sāpes migrēnas, saspringuma vai paaugstināta asinsspiediena dēļ.

«Ar saspringuma tipa galvassāpēm slimo puse pasaules iedzīvotāju. Tās lielākoties ir simetriskas abās galvas pusēs, vidējas vai vieglas intensitātes, reti kad ir pulsējošas, ir mērenas, kaitinošas, vienmērīgas, biežāk vakarpusē. Maģiskais skaitlis ir 15. Ja ir vairāk nekā 15 galvassāpju dienas mēnesī, tad tās ir hroniskas saspringuma tipa galvassāpes. Migrēna ir 6 – 72 stundas ilgas lēkmjveida galvassāpes. Tās ir vidēji stipras vai ļoti stipras, faktiski neciešamas, reizēm cilvēki nonāk ātrajā palīdzībā vai stacionārā, lai stiprās galvassāpes izmeklētu. Tās ir saistītas ar sliktu dūšu, vemšanu, nepatiku uz skaņu un gaismu. Tās ir pulsējošas, briesmīgas galvassāpes, ar kurām slimo 20% iedzīvotāju. Galvassāpes ir aptuveni trešais nespēju radošais iemesls pasaulē jaunu cilvēku vidū. Trešdaļa iedzīvotāju cieš no galvassāpēm. Migrēna visbiežāk ir sievietēm. Galvassāpes cilvēku pārsteidz negaidīti. Migrēna var uznākt pat visskaistākajā, vissaulainākajā kāzu dienā. Tā var būt iedzimta slimība, bet nav pārliecinošu pierādījumu par gēnu, ar ko tas saistīts. Ja mamma regulāri visas problēmas risina, pasakot, ka sāp galva, un aizejot prom, arī bērns mācās to pašu. Varbūt viņam galva nesāp, bet tas ir veids, kā viņš pasaka, ka to negrib dzirdēt, ir noguris vai nevēlas darīt,» stāsta neiroloģe.

Jāvēro pašam
Stiprums, biežums, sāpju lokalizācija un veids – tie ir svarīgie faktori, kas pašam jāvēro, lai varētu izstāstīt ārstam. «Sāpju intensitāti vienmēr salīdzina tas, kurš sūdzas par sāpēm. Ārsts nevar novērtēt, cik stipri cieš cilvēks. Mēs ticam pacientam. Latvijā ļoti liela daļa medikamentu ir pieejami bez receptēm, daļa izraisa ļoti stipru atkarību. Ja vairāk nekā desmit reizes (nevis tabletes) ir lietoti medikamenti, tad ir iespēja attīstīties medikamentu atkarīgām galvassāpēm – ķermenis atkal prasa tabletīti. Un sākas «ritenis» – 50 tabletes mēnesī! Kurš ķermenis to var izturēt? Tāpēc vērojami aknu, nieru un citu orgānu bojājumi. Tabletes ir jāskaita, un jālieto dažādu grupu medikamenti. Un par to jārunā ar ārstu,» uzsver Līga Mekša.

Svarīgs arī uzturs. Galvassāpes var veicināt šokolāde, cietie sieri, rieksti, kafija, sarkanvīns, alus, citrusaugļi, garšas pastiprinātāji, piemēram, nātrija glutamāts. Ārste iesaka ēst regulāri. Nav jābūt milzīgām brokastīm, bet vismaz mazliet ir jāpaēd, lai neiestājas bada galvassāpes. Pusdienas, launags un vakariņas arī jāēd. Regulāri jādzer – sešas ūdens glāzes dienā. Ūdeni vieglāk dzert, ja tas stāv caurspīdīgā traukā uz galda, tad ķermenis grib padzerties. Nozīmīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes. Tas nav darbs dārzā, bet plānota fiziskā slodze, kad nogurst un aizelšas, piemēram, aktīvas pastaigas, bet nedrīkst būt monotons darbs, kur saspringst kādas īpašas muskuļu grupas. Regulāras fiziskās aktivitātes palielina laimes hormona serotonīna rašanos smadzenēs, kas paaugstina sāpju slieksni.

Lai mazinātu galvassāpes, ieteicams lietot magniju (īpaši magnija citrātu), koenzīmu Q10, riboflavīnu jeb B2 vitamīnu (Latvijā nevar nopirkt atsevišķi, tāpēc jāpasūta izgatavot aptiekā). Ieteicams pildīt sāpju dienasgrāmatu, kā arī izvairīties no pārlieku daudziem elektriskajiem stimuliem, piemēram, televizora, mirgojošām lampiņām, telefoniem, planšetēm utt. Vajag analizēt, kur esmu tajā «ritenī» un kā jūtos, jo mūsu sajūtas dod sāpēm fonu.

«Mūsdienās ļoti daudzas slimības mēģina izskaidrot ar ēšanas paradumiem un zarnu veselību. Dažas lietas var noteikt arī analīzēs. Svarīga ir miega higiēna, jāievēro regulārs miega stundu skaits arī brīvdienās. Nedrīkst gulēt pārāk daudz, galvassāpes rada arī bezmiegs. Ar medikamentiem nevar sasniegt visas miega fāzes, tās nodrošina virspusēju miegu, un cilvēks nevar atpūsties. Medikamentus var lietot tikai īslaicīgi. Sievietēm ar gadiem galvassāpes mazinās, jo palēninās hormonālā aktivitāte,» saka neiroloģe.

UZZIŅAI

2018. gada 3. augustā tika nodibināta Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība. Tās mērķis ir uzlabot galvassāpju pacientu ikdienu, mazinot slimības radīto slogu. Biedrībā aicināti iestāties galvassāpju pacienti, viņu līdzcilvēki un ikviens, kam rūp sabiedrības veselība un veselības aprūpe Latvijā. Biedrības valdes priekšsēdētāja – Līga Albertiņa. Tālrunis 28397367, e-pasts: info@galvai.lv, www. facebook.com/galvai.lv.

Reālistiski, emocionāli, krāsaini un tēlaini, no izmisuma līdz cerībai – tā migrēnas slimnieka sajūtas, mācoties sadzīvot ar slimību, aprakstītas Maijas Sepas romānā «Migrēna. Izlaušanās». Galvenās varones dzīvi ievērojami sarežģī migrēna – slimība, ko nevar redzēt un izprast pat tuvākie. Grāmatu ieteicams izlasīt arī migrēnas skarto tuviniekiem, draugiem, priekšniekiem un kolēģiem, lai padziļināti izprastu slimības psiholoģiskos aspektus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā sadzīvot ar mokošajām galvassāpēm

Kategorijas