Simtgades rītu sāk ar seno zemgaļu tauru skaņām

2018. gada 20. novembris 07:44

1757

Simtgades rītu sāk ar seno zemgaļu tauru skaņām

Latvijas simtgades zīmīgākā datuma – 18. novembra – sagaidīšana Bauskas un Rundāles novadā sākās jau pirms pirmajiem saules stariem – ar īpašu brīdi Mežotnes pilskalnā, kas gan senā pagātnē, gan arī tagad ir viena no pazīstamākajām latviešu senvietām.

Tiem baušķeniekiem, kas vēlējās izdzīvot svētku dienu pilnībā savā novadā, bija, ko darīt, – pēc Mežotnes pilskalna varēja doties uz dievkalpojumu Bauskā, pēcpusdienā apmeklēt svētku koncertu kultūras centrā, bet vakarā baudīt mūziku un salūtu Bauskas Rātslaukumā un uz Mēmeles tilta.

Kopā ar rundāliešiem
Mežotnes pilskalnā 18. novembra rītā pulcējās vairāk nekā 60 dalībnieku un Latvijas neatkarības dienas rīta ieskandinātāji – Rundāles novada sieviešu koris «Runda» un Bauskas novada folkloras kopa «Laukam pāri», kā arī Bauskas novada kultūras centra darbinieki.

Uz Mežotnes pilskalnu veda ar lāpām iezīmēta taka. Tumšajā un mākoņainajā rītā ar tauru skaņām pasākumu ieskandināja mežotnieks Anatolijs Kazačenko un rotkalis Māris Braže. Viņu abu pavadījumā Latvijas karogu nesa Elīna Kūla-Braže. Savukārt karoga mastā to pacēla Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš. Turpinājumā sekoja «Rundas» dziesmas un folkloras kopas rituāli – vienotības žesti uz zobena, kā arī rupjmaizes dalīšana un kopēja baudīšana.

Sanākušie atzina, ka rīts bijis piepildīts un interesants. 1937. gadā dzimusī Inta Krivate bija atbraukusi no Bauskas. Pati gan savulaik dzimusi Mežotnē, tāpēc tādu pasākumu garām laist nevarējusi, turklāt novada dome nodrošināja transportu dalībniekiem. «Šis rīts bija ļoti skaists,» pauda I. Krivate.

Simtgades svētku dalībniekiem Mežotnes pilskalnā bija iespēja sekot vēl vienam no svētku aicinājumiem – dižoties rakstainos dūraiņos. Izrādījās, ka daudziem dūraiņi ir ar īpašu vēsturi – vecmāmiņu un citu radinieču darināti, pūralādēs atrasti. Ingrīdai Šēnerei no Bauskas rokās pagājušā gadsimta 30. gados adīti cimdi no savas ģimenes pūralādes, kurus savulaik adījusi vecmamma, kas Zemgalē dzimusi un dzīvojusi. «Mēs katrs esam kā raksts Latvijas simtgades adījumā. Par godu Latvijas jubilejai nokomplektēju arī savu tautastērpu, mūsu – Zemgales,» stāsta I. Šēnere. Viņa uzsver, ka uz pasākumu pilskalnā nevarēja neierasties – galu galā tas ir valsts dzimšanas dienas rīts.

Pasākuma noslēgumā uz rituāliem un dziesmām atsaucās arī saulīte – uz īsu brīdi palūkojās ārā no tumšajiem un smagajiem mākoņiem, apspīdot Mežotnes pilskalnu un mūsu Latviju ar siltiem, gariem saules stariem.

Aicina darboties kopā
Pēc daudzajiem svinīgajiem pasākumiem Bauskas novada pagastos un arī Bauskas Svētā Gara baznīcā novadīja svinīgo dievkalpojumu «Svētbrīdis Latvijai», piedaloties vokālajam ansamblim «Adoramus». Vakarpusē baušķenieki pulcējās uz Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīto svinīgo koncertu «Šodien par visu augstāk Māte Latvija zvaigznes ceļ».

Pasākumu, kurā notika Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu, kā arī citu balvu pasniegšana, vadīja Ināra un Edvīns Hegenbarti. «Latvijas vēsturē ir bijuši zaudējumi un ciešanas, bet vairāk ir bijis uzvaru,» pauda I. Hegenbarte. «Tikai kopā varam paveikt lielus darbus, jo kaut kas nozīmīgs veidojas no daudziem maziem darbiem,» savā runā teica Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.
Koncertā piedalījās Mārītes Jonkus vadītais jauktais koris «Mežotne» un Ligitas Irbītes vadītais vidējās paaudzes deju kolektīvs «Mēmele».

Aizkustinoši mirkļi
Balvu pasniegšanu ievadīja Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš. «Kad vien Latvija ir bijusi brīva, šeit pulcējušies mūsu valsts iedzīvotāji, lai svinētu neatkarības jubileju,» par kultūras namu teica J. Dūmiņš. Tāpēc viņš priecājas, ka balva «Par mūža ieguldījumu» Bauskas novadā šoreiz pasniegta kultūras nama «dvēselei» – Norai Trasūnei. Jānis Dūmiņš atcerējās telefona sarunu ar Jāni Matisonu, bijušo kultūras nama direktoru. 1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pasludināšanas viņš nācis pie N. Trasūnes un aicinājis strādāt kopā, solot, ka namā būs viss, lai pilnvērtīgi varētu strādāt un kopt latviešu nacionālo kultūru.

«Man ir liels saviļņojums saņemt šo balvu. Viens ir saņemt godarakstus, kad tu strādā. Pavisam kas cits, kad jau trīs gadus esi prom un tev zvana no «Latvijas Radio» un vēlas braukt intervēt, jo, izrādās, man piešķirta balva «Par mūža ieguldījumu». Gandrīz nokritu no krēsla, kad to uzzināju,» stāstīja N. Trasūne.

Bauskas novada godarakstu saņēma ilggadējā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas filiāles vadītāja Eleonora Maisaka. «Paldies manam kolektīvam, ka jūs man ļāvāt izpausties, ļāvāt darīt!» pauda E. Maisaka.

Bauskas novada dome pasniedza arī atzinības rakstus tekvondo sporta veida pārstāvēm Inesei un Jolantai Tarvidām. «Paldies, ka meiteņu paveiktais tiek novērtēts,» pauda sportistu mamma Inga Tarvida, kas saņēma atzinības rakstus. Sportistes intensīvi trenējas Vācijā un uz pasākumu ierasties nevarēja.
Balvu saņēmējas bija ļoti aizkustinātas, un runas teikt nebija nemaz tik vienkārši. Kopējais noskaņojums bija tiešām svinīgs un svētku gaisotnes piesātināts.

Valsts amatpersonu atzinība
Turpinājumā pasniedza arī Ministru prezidenta Māra Kučinska Atzinības rakstus. Šos rakstus saņēma ārste Ina Mortukāne, kā arī skolotājas Ingrīda Gulbe un Ginta Trubača. Par Bauskas novada tēla popularizāciju M. Kučinska Atzinības rakstu saņēma arī māksliniece Laura Matilde Ikerte. «Galvenais, lai Latvijai būtu vairāk dziedošu un talantīgu bērnu,» savā runā teica I. Gulbe. «Tas ir liels gods – saņemt šādu apbalvojumu Latvijas simtgadē!» priecājās G. Trubača.

J. Dūmiņš pastāstīja, ka 18. novembra rītā Bauskas kultūras centrs saņēmis 24 Pateicības rakstus no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa Vispārējo latviešu 26. dziesmu un 16. deju svētku dalībniekiem no Bauskas novada. «Pateicības raksti ir visiem Dziesmu un deju svētku kolektīviem,» informēja J. Dūmiņš.
Godināja arī klāt esošos iepriekšējos Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu saņēmējus – Goda pilsoņus Voldemāru Čaču, Jāni Zviedrānu un Valiju Ramani, kā arī balvas «Par mūža ieguldījumu» saņēmējus Mudīti Strazdiņu, Līviju Hammeri, Rūtu Eimusu, Guntu Čonku, Jāni Dzelzkalēju, Veru Bajāri, Raimondu Cakaru, Uldi Eimusu, Herbertu Mucenieku, Antonu Mašalu un Aivaru Bērziņu. Gan apbalvotie, gan godinātie saņēma kalendāru ar fotogrāfa Edgara Namiķa bildēm, gan tikko izdoto grāmatu «Bauska – pilsēta, kur satiekas».

Spēcīga valsts
Svinīgajā koncertā pieminēja arī Bauskas pilsētas pamatskolas audzēknes Annas Sibillas Pumpures panākumu – viņas runa Valsts prezidenta rīkotajā konkursā atzīta par labāko 5. – 6. klašu grupā. Meitene 18. novembrī bija Rīgā, bet baušķeniekus uzrunāja pagājušā gada konkursa uzvarētāja Klēra Kuļikauska, arī no Bauskas pilsētas pamatskolas. Viņas stāsts bija par to, ko nozīmē katrs burts valsts nosaukumā – Latvija.

Runas teica arī Bauskas novada viesi no Gruzijas un Moldovas. «Mēs šajā nedēļā apskatījām daudz vietu Bauskas novadā un esam ļoti pārsteigti,» pauda Nino Sukviašvili no Hašuri pilsētas. Viņa pastāstīja, ka arī Gruzija nesen nosvinējusi valsts neatkarības simts gadu jubileju. «Man un manai delegācijai ir liels gods būt klāt jūsu valsts simtgades svētkos. Jums Latvijā ir brīnišķīgi cilvēki un spēcīga armija. Jūs esat visai pasaulei pierādījuši, ka Latvija ir spēcīga valsts,» teica Genādijs Munteans, Sorokas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs.

Parādē Rīgā
Šajā dienā Rīgā Latvijas Bruņoto spēku parādē piedalījās arī Zemessardzes 53. Bauskas kājnieku bataljons, kurš apvieno Bauskas un Iecavas novada zemessargu rotas. «Nesām atjaunoto Bauskas Zemessardzes karogu. Parādē piedalījās arī jaunie zemessargi, kas iestājušies pavisam nesen. Parādījām sevi ļoti labi, bijām gandarīti. Skatītāju apkārt bija ļoti daudz, un arī laiks lutināja. Paldies visiem, kas piedalījās un godam nesa 53. Bauskas bataljona vārdu simtgadē – gan iecavniekiem, gan baušķeniekiem,» stāsta bataljona komandieris Elmārs Popakuls.

Bauskā svinības turpinājās arī naktī. Pēc svinīgā koncerta Bauskas kultūras centrā nāca nākamā uzstāšanās Bauskas Rātslaukumā, kur koncertā «Mana zeme Latvija» ar kori «Mežotne» sadziedājās pavadošā grupa «Labi cilvēki». Koncertu vadīja Una un Jēkabs Nākumi. Koncerta izskaņā dziedāja Latvijas valsts himnu. Pēc tam sekoja svētku uguņošana, kuru varēja vērot no Mēmeles tilta, kurš bija pilnībā piepildīts. Pēc uguņošanas baušķeniekus aktīvi iekustināja jauniešu grupa «Bekars», un noslēgumā notika diskotēka.

Tie, kas vēlējās svētkus pavadīt mierīgāk, apmeklēja Brīvības bulvāri, kurš šajā dienā bija atvērts satiksmei. Cilvēki izbaudīja gan rekonstruēto brauktuvi, gan nolika svecītes un ziedus pie Brīvības pieminekļa un jaunās Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Simtgades rītu sāk ar seno zemgaļu tauru skaņām

Kategorijas