Žurnālistikas profesionālie standarti, ētika un konkurence

2018. gada 22. novembris 09:35

232

Žurnālistikas profesionālie standarti, ētika un konkurence

Arī Amerikas Savienotajās Valstīs mainās mediju vide, aug sociālajos tīklos izplatītās informācijas nozīme un samazinās žurnālistu skaits tradicionālajos neatkarīgajos medijos, taču to vietā nerodas pašvaldību izdevumi, – diskutējot par mediju attīstību demokrātiskās valstīs, atzina amerikāņu mediju eksperts, žurnālists ar 39 gadu darba pieredzi Eds Kemiks.

Viņš Latvijā un Jelgavā viesojās, īstenojot ASV valdības atbalstītu starptautiskās sadarbības programmu. Kopā ar viņu Jelgavā bija arī diplomāte, ASV vēstniecības Latvijā preses atašeja Šamona Ritčija un mediju asistente Zelma Strupka. Uz apaļā galda sarunu reģionālā laikraksta «Zemgales Ziņas» redakcijā bija ieradušies kolēģi no reģionālajām avīzēm «Neatkarīgās Tukuma Ziņas», «Bauskas Dzīve», Kuldīgas «Kurzemnieka» un Dobeles «Zemgales».

Žurnālistu arī ASV kļūst mazāk
«Kad 1989. gadā sāku strādāt «Billingas Avīzē» («Billings Gazette»), kas ir lielākais nedēļas izdevums Montānas štatā, tur bija 64 darbinieki, tagad ir ap trīsdesmit,» situāciju savā valstī mediju jomā raksturo E. Kemiks. Tomēr viņam nav saprotams, kā Latvijā reģionos var plaukt nodokļu maksātāju naudas finansēti pašvaldību izdevumi, kas ļauj vietējai varai atrasties ārpus demokrātiskas kritikas.

Viesis minēja, ka pēdējā laikā viņa zemē pašvaldības sadarbojas ar neatkarīgiem laikrakstiem un tajos tiek ievietotas pašvaldību darbinieku veidotas informatīvās lapas (tāda prakse agrāk bija arī Latvijā). Tātad pašvaldības sadarbojas ar neatkarīgajiem medijiem, nevis mēģina tos nomākt.

Dobelē krāsaina avīze neatmaksātos
No «Bauskas Dzīves» galvenās redaktores Anitas Rozentāles Edam Kemikam bija interesanti uzzināt, ka viņas vadītais laikraksts tiesājas ar Iecavas novada pašvaldību par reklāmas ieņēmumiem un negodīgu konkurenci mediju tirgū un ka šis tiesiskais strīds jau ir pieņemts Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. Amerikā gan strīdi parasti tiek izšķirti dažās dienās, bet ne ilgāk kā dažos mēnešos, sacīja E. Kemiks. «Bauskas Dzīve» ar Iecavas pašvaldību tiesājas jau vairākus gadus.

«Šāda pašvaldības avīze taču ir ļoti dārga!» secināja E. Kemiks, paņemot rokās uz krītpapīra un krāsu drukā iespiesto Jelgavas domes subsidēto «Jelgavas Vēstnesi». Runājot par tipogrāfijas izmaksām, Dobeles laikraksta «Zemgale» direktors Guntars Līcis paskaidroja: «Ja Dobelē nebūtu pašiem sava maza, bet diezgan lēta tipogrāfija, tad diez vai laikraksts varētu pastāvēt.» «Zemgale» iznāk melnbaltā drukā, krāsas nevar atļauties.

Pieskatīs ombuds
Reģionālo laikrakstu kolēģiem ir arī kāda priecīga ziņa, proti, beidzamos trīs gados valdība ir sākusi atbalstīt reģionālos medijus. Laikrakstiem ir iespēja pieteikties projektiem un saņemt atbalstu, kas kaut nelielā mērā attiecas uz samaksu darbiniekiem. ASV valsts medijus neatbalsta, taču to dara privātie labdarības fondi. «Samaksa par darbu man nekad nav bijusi ļoti laba, taču žurnālista profesija man patika,» teic Eds Kemiks.

Tika diskutēts arī par žurnālistu profesionalitāti un ētiku. «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude informēja par topošo mediju ombudu, kas gan nesodīs pārkāpējus, bet palīdzēs uzturēt profesionālos un ētikas standartus Latvijā. Kā piemērs, kur kādam medijam norādīts par ētikas standartu neievērošanu, ir gadījums ziņu portālā «Delfi», kad atklātībā nonāca seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētas, taču ne tiesātas Latgalē labi pazīstamas personas vārds.

Ombuda valsts mērogā ASV nav, taču lielajās avīzēs, kā «The Washington Post», «The New York Times», ir savi ombudi un regulāri tiek publicētas arī profesionālas mediju kritikas slejas. Savukārt katrs izdevējs savus laikrakstus apgādā ar sīki izstrādātām rokasgrāmatām žurnālistiem, kur fiksēti ētiskie un profesionālie standarti un prasības. Šīs rokasgrāmatas ir tik sīki izstrādātas, ka tajās pat norādīts žurnālistēm pieļaujamais svārku garums un vasarā – žurnālistiem noteiktais šortu garums.

Finišē ar grāmatu
Mediju eksperts E. Kemiks tikās arī ar žurnālistiskas studentiem Latvijas Universitātē un žurnālistu grupu no vairākām Austrumeiropas valstīm, tostarp Krievijas, Ukrainas, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju centrā.

E. Kemiks gandrīz četrdesmit gadu strādāja par reportieri, redaktoru, žurnālistu un arī interneta laikrakstu izdevēju Minesotas un Montānas štatos ASV. Savu karjeru viņš sāka kā korespondents laikrakstā «Montana Standard», bet pēc tam strādāja redakcijās Minesotas štatā. 1989. gadā atgriezās Montānā, lai strādātu «Billings Gazette», kas ir lielākais dienas laikraksts štatā. 2013. gada beigās viņš atstāja darbu šajā laikrakstā, lai dibinātu interneta laikrakstu «The Last Best News» («Pēdējās Labākās Ziņas» – angļu val.). Tā satura veidošanā piedalās vietnes lietotāji, tomēr lielāko daļu ziņu gatavoja E. Kemiks pats, viņš arī rakstīja iknedēļas sleju. Šogad, 1. jūlijā, E. Kemiks devās pensijā un ir izdevis grāmatu, kurā apkopoti viņa žurnālista gaitās tapušie vērtīgākie raksti.

Publikācija ir sagatavota ar Sabiedriskās integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu asociāciju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Žurnālistikas profesionālie standarti, ētika un konkurence

Kategorijas