Prasme ar labu prātu dzīvot laikam līdzi

Kopā ar daudziem skatītājiem gāju ārā no kinoteātra «Splendid Palace» lielās zāles, kur tikko bija beigusies dokumentālās filmas «100 gadi esības vējos» pirmizrāde. Priekštelpā jau pulcējās citi simti apmeklētāju, jo klāt nākamais Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps» programmas seanss. Saklausīju kāda vīrieša teikto savai kompanjonei – uz šo filmu gan tāda citāda auditorija sanākusi, neredz parastās VIP «tusiņu» sejas... Jā gan, te skatītājus veidoja Latvijas simtgadnieki, kas ir kinolentes varoņi, viņu tuvinieki, radi un filmas tapšanas atbalstītāji, jo «100 gadi esības vējos» ir pilsoniskā iniciatīva, sabiedrības atbalstīta, kas veltīta Latvijas valsts lielajai jubilejai – valsts simtgadei.
Scenārija autore Ludmila Ikere ir senākā strādājošā dokumentālā kino režisore, min viena no filmas producentēm Velta Puriņa. Padomju laikā darbā nepieciešamā drosme uzdrīkstēties, lai filmas nebūtu tikai par pavēlēm un rīkojumiem, bet arī par cilvēkiem, esot ļoti palīdzējusi arī šajā filmēšanā, kas ir par īpašiem cilvēkiem – Latvijas līdzaudžiem. L. Ikere mudina visās stāstu rindās saskatīt aicinošo gaismu, kas virza skatīties un redzēt, kas notiks tālāk, un virza uz priekšu.
Skaistkalnes Dievmātes statuja no bērnības
Kinolentē dokumentēti Latvijas valsts līdzaudžu stāsti – no ekrāna ar mums sarunājas simt un vairāk gadus veci kungi un dāmas. Katra valsts līdzaudža stāsts kopā veido Latvijas stāstu. Stiprina mūsu vēsturisko un sociālo atmiņu.
Bijusī skaistkalniete Jūlija Zemļicka, kas šogad aizgājusi mūžībā 106 gados, filmā ver Skaistkalnes skolas durvis, stāsta un rāda, kur bijusi viņas klase, smaidot noteic, ka būšot nu skolotājas vietā, un apsēžas klases priekšā pie galdiņa. Tad viņa dodas uz baznīcu, ko bērnībā regulāri apmeklējusi. Ieejot dievnamā, iesaucas: «Cik skaisti!» Dievmātes statujiņa joprojām esot baznīcā tā pati, kas viņai bērnībā tik ļoti patikusi... Kadros skatām arī J. Zemļickas 105. dzimšanas dienas svinības pērn Tukumā, kur muzicē Skaistkalnes pūtēju orķestris diriģenta Jāņa Kalniņa vadībā.
Gan Jūlija Zemļicka, gan vairākas citas sirmās kundzes min, ka augušas bez tēviem. Kāda varone stāsta, ka tēvs devies prom uz Krieviju līdz ar boļševikiem un tā arī vairs nav redzēts, savukārt skaistkalniete noteic – «mans tēvs bija nozudis». Bērnus cauri laiku griežiem izaudzinājušas mammas vienas. Latvijas sieviešu sīkstums, dzīvotpras
me, arī humora izjūta starot staro.
Simpātiski ir ilgdzīvotāji kungi. Kāda zēnībā stādītais ozols izaudzis pa simt gadiem jo brangs. Kad bērnībā paveiktos darbus intervētāja nosauc par varoņdarbu, sirmais kungs viedi atbild: «Varonība – tas ir šodienas skatījums; toreiz tā bija vajadzība.»
Kur ir tas noslēpums?
Mūžīgais un nepārtraukti vaicātais jautājums ilgdzīvotājiem: kas ir jūsu garā mūža noslēpums? Un vairākumā atbilžu ietvertais vēstījums ir – nepieminēt ļaunu, nebūt nenovīdīgam, iet pasaulē ar mīļu un labu prātu.
Kinolentē iemūžināts arī Latvijas simtgadnieku pirmais salidojums, kas notika Rundāles pilī.
Līdzās filmas veidotājiem titros lasāms mūsu novadnieces no Mežotnes pagasta Ingrīdas Punkas vārds – viņa trīs gadu garumā ar fotoaparātu fiksējusi dokumentālās lentes tapšanu, fotografējusi gan simtgadnieku pirmo salidojumu, gan filmēšanas grupas un filmas varoņu ikdienu un svētkus, gan filmas pirmizrādi.
Klasiskā gredzenveida kompozīcijā uzņemtā filma sākas ar Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, kas plīvo pār visu ekrānu, ar Austras Pumpures dziedājumu ģitāras pavadījumā, ar bērniem, kas stāda ozoliņus, un arī beidzas lente ar šiem pašiem simbolu pildītajiem kadriem, kas met laipu no pagātnes uz nākotni, kas skatītājiem sūta L. Ikeres minēto aicinošo gaismu.
Filmai cauri vijas dziesma «Dzeiveite», kam pavisam vienkārši, bet tik jēgpilni vārdi: «Dzīvīte, dzīve,/ Kur ir tā laime? / Lai galdā ir maize, / Ap galdu – saime.» Lielā dzīves gudrība slēpjas vienkāršās lietās un prasmē būt vajadzīgiem. To apliecina arī kinolentes montāžas režisore Gunta Ikere: «.. mani uzrunāja un arī pārsteidza filmas varoņu spēja un mācēšana dzīvot laikam līdzi. Tie ir cilvēki ar lielu pašcieņu, ar prasmi būt vajadzīgiem, nemeklējot un nedomājot par slavu.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»