BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ekspedīcija uz Mūsas izteku

Kristaps Auzāns

2018. gada 16. novembris 00:00

659
Ekspedīcija uz Mūsas izteku

Triju Bauskas upju atklāšanas ceļojumi.

Par manām attiecībām ar «Lietus-saules» ceļotāju klubiņu varētu rakstīt, pārfrāzējot «Limuzīna Jāņu nakts krāsā» Ēriku: «Ne viņus interesē mākslīgais intelekts, ne robotika.» Taču tas ir fantastisks draugu ģimeņu klubiņš, kam patīk ceļot un iepazīt netradicionālus maršrutus tepat Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs.

Pa tīreli – līdz izsusējušai gultnei
Pēc pērnā gada veiksmīgās Mēmeles ekspedīcijas Mūsas iztekas atklāšana bija obligāts klubiņa mērķis, tāpēc jau laikus tika plānots septembra brauciens, kas šoreiz izrādījās ļoti tuvs. Atšķirībā no Mēmeles Mūsas izteka ir tepat, starp Jonišķiem un Žagari Lietuvā,  aptuveni stundas braucienā no Bauskas.
Ceļotāju kluba vadītājs Jānis Alksnis jau laikus sagatavoja eks-peditorus un lūdza atzīmēt iztekas koordinātas 56°12′38″N 23°13′01″E, kas atrodas Mūsas tīreļa vidū. Mūsas tīrelis ir vienkāršota Ziemeļlietuvas versija par Lielo Ķemeru tīreli. Arī šajā tīrelī ir izbūvētas garas laipas un paveras krāšņi, nepieradināti dabas skati, izrādās, tā ir arī populāra putnu vērošanas vieta.

Lai tiktu līdz iztekai, ceļotājiem pa takām bija jāšķērso šis tīrelis, kas lēnā pastaigas solī, ik pa laikam apstājoties un sagaidot drosmīgos purva sēņotājus, aizņēma apmēram 45 minūtes, taču tā bija vien iesildīšanās pirms īstā ekspedīcijas sākuma.

«Google» kartēs ļoti skaidri iezīmēta upe, kas šķērso tīreli. Tā ir Mūsa, taču, nonākot līdz tiltiņam, kam būtu jāšķērso šī katram baušķeniekam zināmā upe, ekspedīcija ieraudzīja vien izžuvušu upes gultni maza notekgrāvja izmērā. Izrādās, globālā sasilšana un rekordkarstā vasara metru pa metram atņem mums visiem tik mīļo upi – vienu no Bauskas simboliem. Tomēr ceļotāji nebija gatavi padoties, un pēc mazas apspriedes mēs nolēmām kāpt nost no takas un pa izžuvušo upes gultni doties mežā.

Atklājēju karogs iesprausts
Izvēlētais ceļš nebija viegls, tā bija vismaz stunda caur brikšņiem, pāri nokritušiem kokiem un garu zāli. Ejot pa upes gultni, mēs metām milzu līkločus, kas nokausēja gan mazus, gan lielus. Taču pēc vairāk nekā stundu ilgas, mērķtiecīgas pastaigas bijām sasnieguši kartē norādītās koordinātas, kas gan bija par pāris grādiem neprecīzas, salīdzinot ar vietu, kur iespraudām atklājēju karogu. Karoga iespraušanas punktā mums izdevās just Mūsu. Ar zābaku spēcīgāk iespiežot zemē, varēja just tās mīkstumu un pat rokās paņemt mazu, dubļainu zemes piku, kas sevī glabāja Mūsas ūdeņus.

Nu vairs palika vien trīs obligātās ekspedīcijas sastāvdaļas – kopbilde, atpakaļceļš un kārtīgs pikniks, kas pēc 13 noietiem kilometriem un apmēram četrām stundām ceļā bija tiešām nopelnīts. Ņemot vērā, ka Bauska ir pavisam tuvu, šajā maršrutā iespējams papildus izbraukt un apskatīt Žagari ar tās skaistajiem ezeriem vai muižu, Augstkalnes muižas skolu vai Tērveti, kur šoreiz izvēlējāmies apskatīt taureņu māju, kurā izvietota iespaidīga vairāku simtu liela taureņu kolekcija un pāris ļoti kodelīgi bruņurupuči.

Noslēgums Ķirbaksalā
Šis bija pēdējais Viļņa Auzāna ceļojums «Lietus-saules» ceļotāju klubā. Ekspedīcijas beigās viņš neviļus izmeta joku, ka nākamā ekspedīcija jāorganizē uz Lielupes izteku. Pēc nedēļas viņš aizgāja mūžībā, taču viņa vēlme piepildījās. «Lietus-saules» ceļotāji tiešām devās uz Ķirbaksalu Bauskā, kur iekāpa aukstajā oktobra upē un palaida degošus ziedu un sveču vainagus Viļņa piemiņai, kā arī iesprauda ekspedīcijas karogu, lai tas beidzot noslēgtu visu trīs upju atklāšanas ceļojumus.