Patriotiski, ar sveču liesmiņām un prožektoru gaismu

AGNIJA LESNIČENOKA, Bauskas muzeja speciāliste

2018. gada 16. novembris 00:00

Patriotiski, ar sveču liesmiņām un prožektoru gaismu

Ielūkosimies vēstures lappusēs, kā valsts svētkus svinēja un savu uzticību un mīlestību valstij apliecināja starpkaru perioda Latvijā.

Lāčplēša diena
No 1920. gada līdz mūsdienām Lāčplēša dienas formāts ir vairākkārt mainījies. 1920. gada 11. novembris pirmo reizi atzīmēts kā Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas diena, bet tā vēl nebija oficiāli atzīta svētku diena. 1920. gada 11. novembra parādē Esplanādē Rīgā notika pirmā svinīgā Lāčplēša Kara ordeņu apbalvošanas ceremonija, kurā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pasniedza ordeņus pirmajiem 288 ordeņa kavalieriem, lielākoties karavīriem un instruktoriem.

1928. gada 11. novembrī, kad ordeni pārstāja pasniegt, Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu, ko arvien plašāk sāka svinēt visos armijas garnizonos, rīkojot parādes, mielastus, izrādes, koncertus un citus svinīgus pasākumus. 1930. gadu beigās svētkos īpaši sāka pieminēt karavīrus, kuri karā bija zaudējuši veselību. Ap 1935. gadu 11. novembra oficiālais nosaukums bija Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki.

Arī Bauskā 30. gados notika aktīva rosība. Latvijas Kara invalīdu savienības Bauskas nodaļas biedriem ierasts bija 11. novembra vakarā pulcēties pie Aizsargu nama (mūsdienās – kultūras centrs), no kura kopīgi ar vecajiem strēlniekiem un citām organizācijām lāpu gājienā ar orķestri devās pie Brīvības pieminekļa noturēt svinīgu aizlūgumu par Latviju kritušajiem.

1939. gada 11. novembrī notika pēdējā Lāčplēša dienas parāde, jo Pēc Latvijas okupācijas Lāčplēša dienas svinēšana bija aizliegta. To atsāka atzīmēt tikai pirms 30 gadiem, 1988. gadā, un tieši tad sākās svecīšu aizdedzināšanas tradīcija pie Rīgas pils mūra. 1990. gada 3. oktobrī tika pieņemts likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā pieminam Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus.

Latvijas piecu gadu svinības
18. novembris Rīgā un provincē 1923. gadā tika nosvinēts spoži un ar lielu sajūsmu. Gandrīz visu Latviju krāšņoja Latvijas karaspēka vai aizsargu parādes, gājieni, pilsētu uguņošana, sajūsmas pilnas runas, dziesmas, svētku pacilātībā noritošas teātra izrādes un priekšnesumi.

Bauskas iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas piecu gadu pastāvēšanas svētkus nosvinēja ar lielu sajūsmu un greznumu, kāds līdz šim Bauskā vēl nebija redzēts. Karogiem greznotajā pilsētā bija sabraukuši arī iedzīvotāji no tālākas apkārtnes, ielas jau no paša rīta bijušas pilnas cilvēku, kuri apstaigāja vietas, kas bija uzpostas svētkiem. Svētki sākās ar rīta dievkalpojumu Sv. Gara luterāņu baznīcā. Vēlāk tirgus laukumā (mūsdienu Rātslaukumā) sapulcējās pilsētas administrācijas pārstāvji, sabiedriskās organizācijas, skolas, Bauskas apriņķa aizsargi un nepārredzams cilvēku pūlis. Plīvoja karogi, spēlēja orķestri, izskanēja pacilājošas runas. Pēc tam cilvēki, sastājušies gājienam, devās cauri pilsētai uz kapavietām pils dārzā, kur bija guldīti kritušie varoņi. Pirms Brīvības pieminekļa atklāšanas 1929. gada rudenī tā vietā bija karavīru kapavietas. Laiks bijis jauks, visur valdījusi sajūsma un prieks. Vakarā visus pārsteigusi neredzēti krāšņa aina – visos logos dega uguns, izstādītas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, armijas virspavēlnieka un kritušo varoņu pulkvežu Frīdriha Brieža un Oskara Kalpaka ģīmetnes, uz ielām vairākās vietās dega svētku lampiņas. Nepatīkamu disonanci svētku spožumā ienesusi tikai kāda nelatvieša lieltirgotavas logi, kur tikušas izstādītas tikai spoži apgaismotas šņabja pudeles, kā arī nams Sudmalu ielā 46 (mūsdienās Rīgas iela), kur nebija redzams valsts karogs, tādējādi piesaistot pilsētnieku un pilsētas administrācijas uzmanību.

Svētki noslēdzās ar Valsts Bauskas vidusskolas svētku izrādi Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības zālē (mūsdienu kultūras centra ēkā), kur uzveda Jāņa Akuratera traģēdiju «Kaupo» un organizēja bazāru. Viesi, kuru vidū bija redzami vietējās pilsētas administrācijas pārstāvji, sabiedriskie darbinieki un vietējā inteliģence, noskatījās ar sajūsmu rūpīgi sagatavotajā izrādē. Prāvā zāle bija pilna līdz pēdējai vietai, biļetes bija izpārdotas jau pirms izrādes sākuma. 50% no tīrā atlikuma skolas padome bija nolēmusi ieskaitīt 18. novembra stipendijas fondā, kurš tika nodibināts skolas trūcīgo audzēkņu atbalstīšanai. Par pārējo summu tika nolemts papildināt ar mācību līdzekļiem kabinetus, laboratorijas utt.

Desmit gadu jubilejā – grandiozs gājiens
1928. gada valsts svinību programma Bauskā tika pēc iespējas vairāk pieskaņota galvaspilsētai, un svinības ilga divas dienas. Svētku ieskaņa sākās 17. novembra agrā rītā – pilsētā bija jūtama rosīga gatavošanās svētkiem. Sevišķi dzīvi tā noritēja veikalos, jo bija jāpārkārto skatlogi, jāpielāgo tie svētku noformējumam. Plkst. 12 dienā svētku sākumu paziņoja ar lielgabalu šāvienam līdzīgu sprādzienu. Tika uzaicinātas arī visu konfesiju draudžu baznīcas plkst. 12 jubilejas svinības ievadīt, zvanot desmit minūtes. Iestādes, kur darba apstākļi to atļāva, darbu beidza jau ap plkst. 11, bet lielākā daļa veikalu bija slēgti ap plkst. 5 pēcpusdienā. Vakarā sekoja sēru dievkalpojums kritušo brīvības cīnītāju piemiņai Sv. Gara luterāņu baznīcā plkst. 19.15. Pēc dievkalpojuma vietējie skautu pulciņi liela ļaužu pulka pavadībā no baznīcas devās lāpu gājienā uz Brāļu kapiem pils dārzā, kur nolika vainagus un uzklausīja apriņķa priekšnieka Kriša Grebera uzrunu.

18. novembra svētku rītā, pirms dievkalpojuma sākuma plkst. 11, ragu orķestris no Sv. Gara luterāņu baznīcas torņa zvanu telpām nospēlēja dažas dziesmas. Baznīca bijusi pārpildīta līdz pēdējai iespējai. Dievkalpojums turpinājās īsi pēc plkst. 12 tirgus laukumā. Pēc mācītāja runas un lūgšanas tribīnē kāpa apriņķa priekšnieks Krišs Grebers, kurš nolasīja Valsts prezidenta vēstījumu tautai. Valsts vidusskolas direktors Paulis Pakalniņš plašākā runā apskatīja valsts desmit gadu pastāvēšanas ieguvumus un sasniegumus. Vēl izskanēja laimes vēlējumi Latvijai no pilsētas galvas Augusta Ilziņa un citiem pilsētas pārstāvjiem. Pēc tam sekoja aizsargu apbalvošana par labiem sasniegumiem šaušanā un noziedzības apkarošanā ar Nopelnu krustu un parāde, kuru pieņēma apriņķa priekšnieks K. Grebers un goda viesi, gar kuriem ciešās rindās garām defilēja aizsargi, skolu jaunatne un sabiedriskās organizācijas ar karogiem un vainagiem.

Pēc parādes visi vienojās svinīgā gājienā uz Bauskas kapiem ar vainagiem. Tas izvērtās kā nepieredzēti grandiozs gājiens – kamēr viens gals jau pilskalnā, tikmēr vēl otrs pilsētā pie baznīcas. Vakaram iestājoties, pilsētas ielās iezaigojās ugunis, gar trotuāriem plīvoja lampiņu un sveču liesmas. Arī logi bija gaiši apgaismoti gan ar svecēm, gan ar elektriskām spuldzēm. Veikalu logos dekorējumu vidū bija redzamas Valsts prezidenta un citu valsts darbinieku ģīmetnes. Skaisti un oriģināli bijuši dekorēti vairāku veikalu un biedrību skatlogi, arī Inas Kļaviņas ģimnāzijas un Valsts vidusskolas nami. Pa ielām līdz vēlai naktij drūzmējās milzīgi ļaužu bari, apbrīnodami liesmās plīvojošās trotuāru malas un mirdzošās spuldžu virtenes, un skatlogu dekorējumus, kas ļoti daudzās vietās bija ar lielu gaumi veidotas. Sevišķi daudz cilvēku drūzmējās tirgus laukumā, kur izrādīja bezmaksas kino «Ilgas pēc dzimtenes». Neizpalika arī Valsts vidusskolas audzēkņu uzvedums, šoreiz izrāde «Vecais pilskungs». Pēc priekšnesumiem sekoja dejas, kuras noritēja pārpildītā zālē līdz vēlam rītam. Vienīgais starpgadījums, kas bija novērojams svētku dienās, bija vietējo komunistu nedarbi – naktī no 17. uz 18. novembri komunisti pilsētā vairākās vietās bija izkaisījuši proklamācijas.

15 gadu svinēšana ar Brīvības piemineklim vākto ziedojumu akciju
Valsts 15 gadu pastāvēšanas svētkus Bauskā ievadīja jau 17. novembra vakarā ar lāpu gājienu pie kritušo varoņu pieminekļa pilskalnā. Tajā piedalījās vietējās organizācijas, skolu jaunatne un liels pulks pilsētas iedzīvotāju. Pie pieminekļa godasardzē stāvēja vecie strēlnieki baltos tērpos. Pēc dziesmas «Pateicībā ziedus uzliekam» īsu skanīgu svētrunu teica mācītājs G. Turss, bet vainagu Bauskas organizāciju un iestāžu vārdā nolika Bauskas apriņķa priekšnieks Pommers.

18. novembrī pilsēta jau no agra rīta bija greznota karogiem. Ielās noritēja brīva kustība. Plkst. 11.30 pilsētas domes sēžu zālē notika svinīga domes sēde. Sēdi atklāja ar Iekšlietu ministrijas rakstu – ar līdzekļiem atbalstīt Brīvības pieminekļa būvi Rīgā. Pēc tam tika dots vēsturisks pārskats par valsts izveidošanos, nodziedāta valsts himna. Sēdes laikā tirgus laukumā gaidāmajai parādei jau bija nostājušies aizsargi, ugunsdzēsēji, skolu jaunatne un sabiedriskās organizācijas. Mācītājs G. Turss pirms parādes sākuma noturēja īsu dievkalpojumu, pieminot kritušos varoņus un nodziedot dziesmu «Bez brāļu mīlestības dzīvas». Parādes pieņēmējs Pommers apsveica sapulcējušos un kopīgi vienoja visus tautas lūgšanā «Dievs, svētī Latviju!». Pēc tam notika apbalvošana un godalgu izsniegšana labākajiem aizsargiem šāvējiem un parādes maršs.

Valsts 15 gadu pastāvēšanas atceres svētku vakaru Lauksaimnieku ekonomiskās sabiedrības zālē sarīkoja Brīvības pieminekļa Bauskas apriņķa komiteja. Vakara programmā tika iekļauts Saeimas deputāta Mežaraupa referāts par valsts sasniegumiem 15 pastāvēšanas gados. Pēc tam klātesošos priecēja dziesmas jautra kora vadībā un trīs cēlienu skatu luga «Priekšzīmīga saimniecība» Kārļa Grīnberga režijā. Pēc priekšnesumiem sākās saviesīga dzīve un dejas 13. Bauskas aizsargu pulka un «The Mexico Band» orķestra pavadībā. Ar gandarījumu tika konstatēts, ka Brīvības pieminekļa komitejas sarīkotais vakars bijis labi apmeklēts un deva prāvu atlikumu no ieejas maksas, tādējādi Bauskas un tās apkārtnes iedzīvotājiem veiksmīgi līdzdarbojoties lielajā Brīvības pieminekļa celšanas darbā.

Latvijas 20 gadu atzīmēšanā akcents uz Vadoni
Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģijas iespaidā 1938. gadā visa Latvija ar vēl lielāku jaudu rosīgi gatavojās savas neatkarības proklamēšanas 20 gadu jubilejai. Svētku rīcības komiteja vērsās pie sabiedrības ar uzaicinājumu pirmo reizi ievadīt nacionālos svētkus ar katras ģimenes svinīgu kopbrīdi savā dzīvoklī vai lauku mājās, tiklīdz visu baznīcu zvani plkst. 8 vēstīs svētku ieskaņu.

18. novembra rītā no visu konfesiju baznīcām atskanēja zvanu skaņas. Pēc tiem no Sv. Gara luterāņu baznīcas torņa aizsargu orķestris atskaņoja vairākas svinīgas dziesmas. Valsts karogi greznoja pilsētas namus un lauku sētas. Plkst. 10 pilsētas valdes lauru kokiem greznotā zālē pulcējās vietējo iestāžu vadītāji, sabiedriskie darbinieki un visu konfesiju garīdznieki. Pilsētas galvas vietnieks Augusts Ilziņš bija pirmo reizi tērpies amata ķēdē, kad viņš atklāja sēdi. Īsā uzrunā galvas vietnieks meta skatu pagātnē, kad vēl latvieši savā zemē bija pabērnu stāvoklī. Neizpalika arī akcentētā 15. maija ietekme pilsētas saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Akta noslēgumā svinību dalībnieki sumināja Valsts prezidentu Kārli Ulmani, kara ministru ģenerāli J. Balodi, kā arī nosūtītas apsveikuma telegrammas.

Pēc svinīgās pilsētas valdes sēdes sekoja svētku dievkalpojums Sv. Gara luterāņu baznīcā, kas bijusi pārpildīta. Daudzas organizācijas bija ieradušās ar saviem karogiem, kas no abām pusēm aptvēra altāri. Draudzes gans mācītājs G. Turss svētku runā dedzīgiem vārdiem aicināja sargāt un glabāt tik dārgi pirkto tēvzemes brīvību un tautas neatkarību. Svinīgo dievkalpojumu ar vairākām dziesmām kuplināja ģimnāzijas audzēkņu koris. Svētku parāde notika pie pilsētas pamatskolas, kur pulcējās aizsargi, aizsardzes, skolu jaunatne, mazpulki, ugunsdzēsēji, vecie strēlnieki un atbrīvotāji, strādnieku arodbiedrība jo kuplā skaitā un ļaužu masas. Parādes dalībnieku daudzums vērtēts ap 3000 dalībniekiem. Pēc parādes gājiena Aizsargu namā notika valsts 20 gadu jubilejas akts. Skatuve bija rotāta ar zaļumu vītnēm, lauru kokiem, nacionālajām krāsām un, protams, Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa J. Baloža krūšu tēliem. Dalībnieki sekoja Valsts prezidenta svētku runas pārraidei no Nacionālā teātra Rīgā. Pēc prezidenta runas klātesošos uzrunāja pilsētas galvas vietnieks A. Ilziņš, suminot Valsts prezidentu un kara ministru. Pēc tam sākās izklaides daļa – 13. Bauskas aizsargu pulka dramatiskais ansamblis uzveda Aleksandra Grīna patriotisko tēlojumu «Tēvu zeme».

Krēslai iestājoties, Bauska atmirdzēja svētku ugunīs, kas pārspēja visus iepriekšējos gadus. Mākslinieciskās prožektoru gaismās bija rotāts Aizsargu nams, kas piesaistīja vislielāko uzmanību. Nama fasādi rotāja uzraksts «Par Vadoni». Pilsētas pamatskolas grandiozo celtni pušķoja uzraksts «Visu Latvijai». Arī pilsētas valdes nams, baznīca un skaļruņa tornis tirgus laukumā, kā arī citi nami bija ietverti pasakainu prožektoru gaismas lokos, kas atspīdēja pat Mēmeles ūdenī. Par savu īpašumu rotāšanu bija gādājuši arī privātie uzņēmumi, starp kuriem minamas Savienotās dzirnavas, Lodiņa alus darītava un citi. Arī veikalu īpašnieki nebija taupījuši pūles, lai saviem skatlogiem dotu svētkiem atbilstīgu izskatu. Uzvaras un Brīvības ielā dega 80 gaismas stabi, bet pilsdrupu skatu tornī prožektoru apmirdzēts pacēlās valsts karogs. Visos dzīvokļu logos mirdzēja daudz sveču. Var teikt, ka savs «Staro Rīga» mums bijis jau pirms 80 gadiem tepat Bauskā.

Aculiecinieks par svētkiem Bauskā

Kāds laikabiedrs un valsts neatkarības piektās jubilejas aculiecinieks rakstījis: «Mūsu valsts pastāvēšanas piecgadu jubilejas diena Bauskā izvērtās par īstiem tautas svētkiem. Še uz tautu runāja, aprādot Latvijas tapšanu un viņas nozīmi, apriņķa priekšnieks Krišs Grebers, pilsētas galva Juris Varenais un citi. Pēc parādes viss lielais ļaužu pulks, orķestriem spēlējot un karogiem plīvojot, svinīgā gājienā dodas uz brāļu kapiem, kur guldīti četri krituši nacionālās armijas karavīri. Še pie mūsu kritušo brāļu kapiem mācītājs Gustavs Turss izdara aizlūgumu, kurš atstāj svinīgu un sirsnīgu iespaidu. Pēc tam apriņķa priekšnieks visas sabiedrības vārdā noliek uz kapiem skaistu vainagu. Svinīgais iespaids sasniedz savu augstāko pakāpi, kad, atskanot mūsu tautas lūgšanai, visi karogi noliecas pār varoņu kapiem. Skatot sapulcējušos lielo ļaužu pulku, neapšaubāmais iespaids rodas tāds, ka te ļaudis nav pulcējušies izdarīt kaut kādu rituāli, bet te tauta sajūsmā nākuse pieminēt savus varoņus, savus labākos dēlus, tauta nākuse pateikties saviem varoņiem par dārgi pirkto dāvanu – brīvo Latviju, par to Latviju, kuru viņiem pašiem nebija lemts redzēt, bet kuru viņi savā lielajā pārliecībā un tēvijas mīlestībā paredzēja brīvu, jo ziedot savu dzīvību, savu visbagātāko mantu, var tikai tas, kurš ir pārliecināts par savu ideju un tic savam mērķim.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patriotiski, ar sveču liesmiņām un prožektoru gaismu

Kategorijas