BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

‘Latvijas zilā’ govs: ikdiena bez romantikas

Ruta Keiša
Laikraksta arhīvs

2018. gada 13. novembris 00:00

150
‘Latvijas zilā’ govs: ikdiena bez romantikas

Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, piektdien, 9. novembrī, notika šķirnes saglabāšanas apvienības «Zilā govs» rīkotās Zilo govju dienas «Mēs nākam no pagātnes» noslēguma sanāksme.

Tajā piedalījās Zemkopības ministrijas pārstāvji, apvienības valdes priekšsēdētāja Mirdza Švāne, dzīvnieku vērtēšanas eksperti un ‘Latvijas zilo’ govju audzētāji – apvienības biedri. Tika runāts par ‘Latvijas zilās’ govs pozitīvajām īpašībām un izmantošanas iespējām saimniecībās, sniegts piena īpašību un asinības analīzes izvērtējums.

Stimulēt saimnieku interesi
«Bauskas Dzīve» uz sarunu par gūtajām atziņām aicināja Bauskas novadā dzīvojošo Daigu Šimkevicu, šķirnes saglabāšanas apvienības «Zilā govs»» ilggadējo ciltsdarba speciālisti.

Izbraukuma pasākumi notikuši projektā  «Dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumi». Tie organizēti četros Latvijas novados, teorētiskajā daļā runāts par grozījumiem likumdošanā un šķirnes vērtīgajām īpašībām, bijusi arī ganāmpulku apskate dabā.

«Visvairāk šīs šķirnes govju īpašnieku ir Kurzemē, tāpēc lielāku uzmanību veltījām deviņām saimniecībām Ventspils, Liepājas, Tukuma, Kuldīgas novadā un Jūrkalnē. Tikāmies ar četriem ļoti atsaucīgiem saimniekiem Vidzemē, bijām Preiļu lauku konsultāciju un izglītības centrā un trīs saimniecībās Latgalē. Zemgalē ar šīs šķirnes govju turēšanu īpaši neaizraujas. Mūsu mērķis bija aplūkot nelielos ganāmpulkus, novērtēt to kvalitāti un stimulēt saimnnieku interesi par šķirni ‘Latvijas zilā’,» stāsta Daiga Šimkevica.

Piesaistošs tūrisma objekts
Speciāliste atzīst, ka šajā nozarē strādā entuziasti, tāpēc atzinība par smago ikdienas darbu mazajām saimniecībām ir īpaši svarīga. Izvērtējot ganāmpulku kvalitāti, eksperti noteica šķirnes kritērijiem atbilstīgāko gotiņu. Viens no galvenajiem marķieriem ir zilā krāsa. Tā garantē, ka dzīvniekam ir cieša radniecība ar tā priekštečiem.

‘Latvijas zilo’ dēvē arī par mēness vai līvu govi. Daiga Šimkevica, raksturojot šķirni, atzīmē, ka tā ir ļoti piesaistošs tūrisma objekts, jo ar eksotisko izskatu ieinteresē ekskursantus. ‘Latvijas zilā’ ir ļoti piemērota bioloģiskajām saimniecībām, kas lopus nemēdz pārbarot ar pārtikas piedevām. Ir teiciens, ka «piens govij ir uz mēles». Šī šķirne lieliski piemērojas liesākam ēdienam un bez piena lāses neatstāj. Tās ir labas zīdītājgovis ar mātišķām jūtām, droši var uzticēt arī svešu teliņu,– pieņems un izbaros kā savu. Nav speciāli pētīts, bet saimnieki ‘Latvijas zilās’ govs teļa gaļu raksturo kā ļoti garšīgu.

Daigas Šimkevicas vērojumi liecina, ka šo Latvijas ģenētisko resursu programmā reģistrēto govju skaits sarūk. Pašlaik to ir ap deviņiem simtiem. D. Šimkevica secina: «Būtu radikāli jāpalielina Eiropas atbalsts, kas ir vien 200 eiro gadā un paredzēts kā kompensācija par neiegūto peļņu. Pēc igauņu kolēģu teiktā, kaimiņvalstī tā esot divas reizes prāvāka. Mazajām saimniecībām ir lielāks risks «iziet no ierindas», jo viss balstās uz cilvēka darbaspējām, kuru pēkšņa zuduma gadījumā arī saimniecību visbiežāk nākas likvidēt. Bet tas jau ir visu mazo saimniecību liktenis. Vecie vairs nevar, jaunie negrib. ‘Latvijas zilās’ šķirnes gotiņa ir romantikas apvīta, bet zemnieku saimniecību ikdienā romantikas ir ļoti maz. Ceram, ka šajā projektā paveiktais zemniekiem dos jaunu spēku un darba prieku.»

Kategorijas

Kategorijas