Novēl dvēselēs iededzināt mirdzumu par Latviju un tās nākotni

2018. gada 13. novembris 00:00

Vecumnieku novadā Lāčplēša diena tika atzīmēta visos pagastos. Ar īpaši daudzveidīgu programmu valsts svētku nedēļa sākās Vecumniekos, kur 11. novembrī norisinājās sarīkojums «Staro Vecumnieki Latvijai».

Vispirms tautas namā tika pasniegti atzinības raksti un izskanēja koncerts, tad ļaudis aplūkoja izgaismotās ēkas un devās lāpu gājienā pa ciema ielām. Vēsturiski nozīmīgs bija brīdis centra parkā, kur tika atklāta piemiņas stēla Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

Pārsteigums un saviļņojums
Ievadot svētkus, Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, atgādināja, ka 11. novembrī visā Latvijā tiek godināta to vīru piemiņa, kuri cīnījās par savu valsti. Viņš uzsvēra, ka tēvzemes mīlestība izpaužas ne tikai ar cīņu; to mūsu ikdienā «iezīmē» katrs paveiktais darbs gan ģimenē, gan novadā un valstī. «Šodien godinām tos novada ļaudis, kuri devuši lielu ieguldījumu, lai valsts būtu spēcīgāka. Tas vairo pārliecību, ka Latvija ir stipra, apliecina mīlestību pret valsti un dod cerību, ka šie simts gadi ir tikai pirmie simts, un tādu būs daudz.»

Pašvaldības apbalvojums «Atzinības raksts» piešķirts 27 novada iedzīvotājiem, kuru domas un darbi dara Latviju bagātāku. Svinīgo ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem emocionālāku vērta jauniešu simfoniskais orķestris «Draugi» (diriģente Solvita Loka, mākslinieciskais vadītājs Aigars Dziļums).

Atzinības rakstu saņēma Skaistkalnes vidusskolas saimniecības pārzinis Uldis Saulītis. Viņš «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka šāds novērtējums ir «grūdiens priekšdienām», kas motivēs aktīvi darboties arī turpmāk. Misas tautas nama sieviešu vokālā ansambļa «Vēja meitenes» vadītāja Olga Černišova-Stūriška jutās saviļņota par atzinību valsts simtgades priekšvakarā. Pārsteigumu neslēpa novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Evita Caune, kuru apbalvojumam izvirzījušas kolēģes bāriņtiesā un sociālajā dienestā. «Vadītāja ar ideju, iejūtību un sirdsgudrību; viņas darbs ir misija,» šādi pieteikumā bija raksturota E. Caunes attieksme pret pienākumiem. Stelpes pagasta bibliotēkas vadītāja Rita Matuševa bija patīkami pārsteigta, jo pašvaldības apbalvojumu saņēma pirmoreiz. Arī vairāki citi atzina, ka līdz šim par savu veikumu sabiedrības labā vēl ne reizi nav publiski godināti.

Vērienīgs lāpu gājiens
Jau vairākus gadus 11. novembrī Vecumniekos tiek rīkota muzikāla gaismu performance, taču šoreiz ciema centrs «staroja» īpaši, jo izgaismoti tika daudz vairāk objektu – tautas nams, pasta ēka, baznīca, Sarkanā skola, kur atrodas muzejs. Ar gaismas instalāciju «Piena ceļš» «starošanā» iesaistījās Mūzikas un mākslas skola, bet Vecumnieku vidusskola piedāvāja aplūkot «flashmob» jeb zibmirkļa akcijas laikā tapušo filmiņu «Stipro vārdu upe Latvijai».

Iedzīvotāji atzinīgi novērtēja svētku noformējumu pie tautas nama un uzteica idejām bagātās darbinieces – Janu Justi un Vitu Vēveri, kā arī viņu palīgus, kas gādājuši par svinīgo noskaņu. Vakara tumsā uzmanību piesaistīja gan baltais uzraksts «Latvija 100», gan mūsu valsts apveids ar izgaismoto kontūru, kā arī tautiskā deķī ietērptais afišstabs un tam līdzās izvietotās latvju zīmes. Uz sienas tika demonstrēti dokumentāli kadri par 11. novembra nozīmi un krāšņais šīs vasaras Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts Skonto stadionā.

Pie izgaismotās Sarkanās skolas ļaudis pulcējās krietnu brīdi pirms lāpu gājiena sākuma, lai kopīgi vienotos dziesmās un aizdegtu gunis. Dzintra Artemjeva, senioru jauktā kora «Atbalss» dalībniece, vērojot kuplā skaitā sanākušos patriotus un baudot vienojošo noskaņu, sajuta spēcīgas emocijas: «Tik skaisti, tik svinīgi! Līdz šim neko tādu neesmu piedzīvojusi.»

Gājienā pa Kalna, Skolas un Rīgas ielu līdz centra parkam devās teju piecsimt dalībnieku – ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecākās paaudzes pārstāvji, priekšgalā karogu lepni nesa Vecumnieku novada jaunsargi, kopā ar viņiem arī instruktors Gunārs Puziņš. Visu ceļu tika skandētas dziesmas, repertuāra izvēle un akordeona pavadījums bija Mūzikas un mākslas skolas direktores Ivetas Lavrinovičas ziņā. Vējš spēlējās ar lāpugunīm un tālu tumsā aiznesa gan gaismu, gan melodijas.

Centrā gājiena dalībniekiem pievienojās vēl vairāki desmiti iedzīvotāju, lai kopīgi mērotu ceļu uz parku, kur novembra sākumā iekārtota piemiņas vieta brīvības cīnītājiem – Vecumnieku novada lāčplēšiem.

Godina varoņu piemiņu
Piemineklis atnācējus sagaidīja, vītņu ieskauts un ziediem greznots. Noformējumu bija veidojusi tautas nama floristikas studijas vadītāja Līga Lauriņa.

«11. novembris Latvijas vēsturē bijis notikumiem bagāts. Pirms 100 gadiem beidzies Pirmais pasaules karš, pirms 99 – galvaspilsēta atbrīvota no Bermonta karaspēka, bet pirms 30 – Rīgas pils tornī drosmīgi uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs,» uzsvēra Rita Kovala, Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja. Atklājot piemiņas stēlu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, viņa nolasīja dzejoli par novembra nozīmi Latvijā. Tā autors ir 97 gadus vecā novadnieka, leģionāra Edgara Kārkliņa dēls Ivars Kārkliņš. Strēlnieka mazmazmeita, novada domes deputāte Vēsma Petruševica norunāja pašas uzrakstīto poēmu par strēlnieku.

Svinīgajā brīdī klāt bija Ainars Ķienis, rezerves pulkvežleitnants, bijušais 53. Bauskas zemessardzes bataljona un Zemessardzes studentu bataljona komandieris. Viņš pieminēja karavīrus, kuri nolikuši savu galvu par Latvijas brīvību un retoriski vaicāja – kas lika nest šādus upurus? «Gribasspēks un tēvzemes mīlestība bija tas, kas mudināja cīnīties un uzvarēt, nolikt savu galvu par Latviju un mūsu tautu. Karavīros bija tas, kas daudzos cilvēkos nekad nav bijis un kas jau sen ir pazaudēts. Viņu dvēselēs bija mirdzums par Latviju. Kārlis Ulmanis ir teicis: «Tautai, kuras dvēselēs nav iededzināts mirdzums par savu nākotni, ir lemts iznīkt un bojā iet.» Lai šī vieta mums palīdz saglabāt to, kas bija šiem vīriem, – mirdzumu par Latviju,» sacīja A. Ķienis.

Guntis Kalniņš, novada domes priekšsēdētājs, aicināja pieminēt 17 drosmīgos vīrus, kuru vārdi iekalti akmenī.

Stēlu iesvētīja Vecumnieku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Roberts Otomers. Pēc kopīgi nodziedātas valsts himnas iedzīvotāji nolika ziedus un svecītes. R. Kovala pateicās visiem par klātbūtni un aicināja «ieslēgt šo mirkli sirdīs, glabāt un nodot nākamajām paaudzēm – bērniem un bērnubērniem».

Ciema centrā vēl ilgi valdīja rosība. Ļaudis pie tautas nama cienājās ar tēju un medusmaizi, vēroja gaismu un ēnu spēli, fotografējās, baudīja svētkus un pārrunāja emocijām pārbagāto sarīkojumu. Tas radīja prieku, piederības izjūtu un lika spožāk iedegties patriotisma dzirkstij katrā sirdī.

AR ATZINĪBAS RAKSTU VECUMNIEKU NOVADĀ APBALVOTI

Andris Beinārs, SIA «Kūdrinieks» valdes loceklis, – par ilggadēju, profesionālu un godprātīgu darbu sabiedrības labā,

Evita Caune, Vecumnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja, – par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedrības labā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Ruta Cinovska, Valles pagasta pensionāru padomes priekšsēdētāja, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Olga Černišova-Stūriška, Misas tautas nama sieviešu vokālā ansambļa «Vēja meitenes» vadītāja, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Jana Diena, Misas ciema iedzīvotāja, – par aktīvu un radošu iesaistīšanos Misas ciema kultūras dzīvē,

Timurs Dukāts, SIA «SoLiDaTi» īpašnieks, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Ojārs Imerfrejs, SIA «Kūdrinieks» sētnieks, – par ilggadēju un godprātīgu darbu Misas ciema teritorijas sakopšanā,

Maruta un Māris Kaminski, Valles pagasta z/s «Dzērves» saimnieki, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu sabiedrības labā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Dzintra Kļaviņa, Bārbeles pagasta pārvaldes lietvede-sekretāre, – par godprātīgu un uzcītīgu darbu pašvaldībā,

Gunta Kupčiuna, Valles pagasta iedzīvotāja, – par ilggadēju un godprātīgu darbu izglītības jomā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Ivars Letkovskis, pastnieks, – par ilggadēju un godprātīgu darbu,

Juris Letkovskis, pastnieks, – par ilggadēju un godprātīgu darbu,

Aivars Madlinskis, SIA «Jaunolis» darbinieks, – par ilggadēju un godprātīgu darbu,

Rita Matuševa, Stelpes pagasta bibliotēkas vadītāja, – par ilggadēju, profesionālu un godprātīgu darbu pašvaldībā,

Marija Mišukovska, SIA «Ēdiens.lv» pavāre, – par profesionālu un uzcītīgu darbu Misas vidusskolā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Dzintra Polika, Stelpes pamatskolas dārzniece, – par ilggadēju un godprātīgu darbu Stelpes pamatskolas teritorijas sakopšanā,

Uldis Saulītis, Skaistkalnes vidusskolas saimniecības pārzinis, – par profesionālu un godprātīgu darbu Skaistkalnes vidusskolā,

Biruta Seikstule, Misas ciema 14. mājas vecākā,– par pašaizliedzīgu un godprātīgu darbu sabiedrības labā,

Zinaida Sprance, ģimenes ārste, – par ilggadēju un godprātīgu darbu Stelpes pagasta cilvēku labā,

Dace Stankeviča, Skaistkalnes iedzīvotāja, – par Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Kārlis Strautnieks, deju kolektīva «Stelpe» dalībnieks, – par neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un kolēģu iedvesmošanu,

Mārtiņš Šteinalts, orientēšanās sacensību organizators un aktīvs dalībnieks, – par aktīvu, radošu un pašaizliedzīgu darbu, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Jānis Troškins, Stelpes pagasta iedzīvotājs, – par ilggadēju, profesionālu un godprātīgu darbu pašvaldībā,

Regīna Ukriņiene, IK «Pie Mēmeles» kafejnīcas īpašniece, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību,

Inta Valaškevica, SIA «Vesko» Skaistkalnes veikala vadītāja, – par atsaucību un līdzdarbību pašvaldības pasākumu organizēšanā,

Saule Venckūniene, Biržu pamatskolas «Aušras» direktore, – par ilggadēju sadarbību ar Skaistkalnes vidusskolu,

Sandra Zvirbule, Valles pagasta iedzīvotāja, – par aktīvu un pašaizliedzīgu darbu Lieltentenu sakopšanā.

Avots: Vecumnieku novada dome.

Bauskā atklāj pieminekli Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Vairāki simti iedzīvotāju 11. novembra vakarā pulcējās Bauskā pie Brīvības pieminekļa, lai pieminētu 1919. gada
11. novembra Lāčplēša dienas notikumus, kā arī lai piedalītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīta pieminekļa atklāšanā.

Lāčplēša dienas pieminēšana Bauskā šoreiz bija īpaša – reizē ar pasākumiem notika arī trīs stēlu atklāšana, kurās ir iekalti Bauskas novada Lāčplēša ordeņa kavalieru vārdi. Tās atklāja Bauskas novada domes priekšsēdētāja Arnolds Jātnieks un priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs.

Sūrs liktenis
Pasākumu pie Brīvības pieminekļa vadīja Tautas teātra aktieris Edvīns Hegenbarts. Dziedāja jauktā kora «Mežotne» vīri. Uzrunas teica Arnolds Jātnieks, Bauskas novada domes deputāts un vēsturnieks Raitis Ābelnieks un Svētā Gara Bauskas luterāņu baznīcas prāvests Aivars Siliņš.

Vēsturnieks R. Ābelnieks atgādināja, ka, atbrīvojot Bausku no Bermonta armijas, daudzi krita. «Bauskas novadā bija 29 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – tas ir daudz. Tas liecina par tā laika mūsu novadnieku drosmi,» pauda R. Ābelnieks. Viņš uzsvēra, ka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vidū ir visu tā laika dienesta pakāpju pārstāvji, arī ģenerālis Krišjānis Berķis. Tas nozīmē, ka baušķenieki bija ļoti dažādās Brīvības cīņu notikumu pozīcijās.

«Okupācijas laikā viņus bieži iekļāva sarakstos, ko vajadzēja iznīcināt. Daudzi nošauti, miruši izsūtījumā. Tikai maza daļa guldīta Brāļu kapos Rīgā, kur bija paredzētas vietas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, vai savos ģimeņu kapos,» par pirmās Latvijas neatkarības cīnītāju sūro likteni stāstīja R. Ābelnieks. Viņš uzsvēra, ka Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri ir tautas lielākais lepnums – mūsu varoņi.

Dod zvērestu
Liela loma piemiņas pasākumā bija zemessargiem un jaunsargiem. Zvērestus deva 1. Rīgas brigādes 53. Bauskas kājnieku bataljona septiņi zemessargi un Bauskas novada astoņi jaunsargi. Seši bataljona zemessargi saņēma dienesta pakāpes paaugstinājumu.

53. Bauskas kājnieku bataljona komandieris majors Elmārs Popakuls aicināja pieminēt neatkarības cīņas. «Tie vīri, kas krita tālajā 1919. gadā, ir īstenie mūsu varoņi. Ne tikai karavīri uzvar karus, tā bija arī sabiedrība, kas atbalstīja šos vīrus,» pauda E. Popakuls.

Viņš uzrunāja arī zemessargus un jaunsargus. «Cieniet sevi – esiet lepni, ka jūs esat latvieši! Cieniet valsti, tās kultūru, īstenos varoņus! Šie vīri 1918. gadā noticēja saviem spēkiem. Mēs varējām, varam un varēsim nosargāt savas valsts neatkarību,» teica bataljona komandieris.

Pēc tam sarīkojuma dalībnieki devās lāpu gājienā pa Uzvaras un Kalna ielu līdz Bauskas Rāts-laukumam. Kalna ielā tika atritināts līdz šim lielākais Latvijas karogs. Zemessargi uzreiz netika ar to galā, viņiem palīgā steidzās skatītāji un gājiena dalībnieki, kas aiznesa karogu līdz Rīgas ielas krustojumam. Tas kļuva par īpašu pasākuma noslēguma mirkli.

Latvijas lielākais karogs
Bauska šī gada 11. novembrī kļuva par liecinieci vienam no pēdējā laika lielākajiem Latvijas simtgades pārsteigumiem – pa pilsētas ielām cilvēki izklāja līdz šim lielāko karogu Latvijas valsts vēsturē. 20 metrus platais un 40 metrus garais karogs darināts Latvijā no īpaši izturīga, tomēr viegla materiāla. No Bauskas šis milzis dosies uz Zaķusalu Rīgā, kur Latvijas simtgades svinībās tam atvēlēta īpaša loma.
Paredzēts, ka tas 18. novembrī plīvos Zaķusalas tornī. Teju divu basketbola laukumu izmēram pielīdzināmais karogs atradīsies starp torņa trim balstiem. Ja laikapstākļi to atļaus, karogu svinīgi pacels pulksten 8. Zem torņa centrālās daļas izveidota īpaša konstrukcija, kas karogu pacels 80 metru augstumā. Televīzijas torņa apmeklētājiem unikālo valsts simtgades svētku lielāko karogu būs iespēja aplūkot un uz tā fona nofotografēties tikai vienu dienu – 18. novembrī.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novēl dvēselēs iededzināt mirdzumu par Latviju un tās nākotni

Kategorijas