BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagātnes notikumus palīdz izprast muzeja aktivitātes

Aina Ušča

2018. gada 13. novembris 00:00

758
Pagātnes notikumus palīdz  izprast muzeja aktivitātes

Pilsētā 8. novembris kļuva par Bauskas muzeja dienu, jo notika zinātniska konference, jaunas izstādes atklāšana, kā arī Bauskas un apkārtnes vēsturei veltītās pirmās grāmatas «Bauska – pilsēta, kur satiekas...» prezentācija. Tās autori ir vēsturnieki Aigars Urtāns, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vadītājs, un Raitis Ābelnieks, kurš muzejā strādāja līdz 2013. gadam.

Ideju piedāvā «Bauskas Dzīve»
Doma par publikāciju krājuma «Bauska – pilsēta, kur satiekas...» izdošanu radusies pirms gadiem 15, bet īstenota tikai tagad.

Stāsta grāmatas līdzautors Aigars Urtāns: «Bez laikraksta «Bauskas Dzīve» iniciatīvas tāds izdevums, iespējams, nebūtu tapis. Avīzes galvenā redaktore Anita Rozentāle 1999. gadā uzrunāja mani un Raiti Ābelnieku, ierosinādama laikrakstā veidot publikāciju sēriju par Bauskas un apkārtnes vēsturi, notikumiem, cilvēkiem. Vairāk nekā desmit gadus «Bauskas Dzīvē» tika publicēta tematiska lappuse «Vēstures mozaīka», ko abi veidojām. Tagad šo tradīciju turpina mana jaunā kolēģe vēsturniece Agnija Lesničenoka.

Grāmatā ir apkopotas mūsu publikācijas «Bauskas Dzīvē», kas papildinātas ar jauniem faktiem, plašu ilustratīvo materiālu. Mans Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Pēteris Krupņikovs mēdza apgalvot: «Vēsturniekiem ir jāraksta gan vertikāli, gan horizontāli.» Tas precīzi raksturo mūsu grāmatu, kurā ietvertas dažādas dzīves jomas – gan pilsētas un valsts vēstures svarīgākie notikumi, gan sadzīve, kultūra, izklaide, smieklīgi atgadījumi. Krājums nav akadēmisks izdevums, bet grāmata, kurā viegli un saprotami ikviens lasītājs var rast priekšstatu par Bausku un apkārtni vairāku gadsimtu periodā.»

Populāra rubrika
Savukārt Raitis Ābelnieks it nemaz nebēdā par to, ka grāmatas izdošana ilgi kavējās. Viņš atceras, ka abi autori ne reizi vien gājuši uz toreizējo Bauskas pilsētas domi un centušies pārliecināt deputātus par izdevuma nepieciešamību, taču veltīgi. Domnieki uzskatījuši, ka  izdevums būšot pārāk dārgs. Esot labāki, lētāki piemēri, reiz sacījis kāds deputāts, parādot niecīgu brošūriņu par Ludzas pilsētas vēsturi. Autoru pacietība attaisnojās, jo Bauskas novada dome šogad nolēma finansēt grāmatas izdošanu.

Turpina Raitis: «Reizēm šķita, ka nevienam, izņemot Aigaru un mani, tāds izdevums nav vajadzīgs, taču fakti apliecināja pretējo. Rubrika «Vēstures mozaīka» izrādījās populāra lasāmviela «Bauskas Dzīvē», turklāt pēc publikācijām mūs sāka apmeklēt daudz ieinteresētu esošo vai bijušo baušķenieku, kuri lūdza noskaidrot vai precizēt dažādus vēstures faktus, datēt ģimeņu albumos saglabātās fotogrāfijas, uzzināt cilvēku vārdus.

Labi vien ir, ka grāmatas ceļš pie lasītājiem bija tik ilgs. Mēs varējām izdevumu papildināt ar jauniem faktiem, pat notikumiem, kas risinājās šogad. Ja lasītājiem būs liela interese un grāmata piedzīvos atkārtotu izdevumu, tad vēlreiz saturu papildināsim ar aktualitātēm. Grāmatu ikviens var nopirkt muzeja kasē. To dāvināsim skolām, bibliotēkām, absolventiem, Bauskas Goda pilsoņiem, sadarbības partneriem, ciemiņiem.»

Rindā pēc autogrāfiem
Pirmo jaunā izdevuma eksemplāru pateicībā par radošo sadarbību Aigars Urtāns pasniedza laikrakstam «Bauskas Dzīve». Grāmatu saņēma Bauskas novada domes, Bauskas Centrālās bibliotēkas, vairāku muzeju, Bauskas kultūras centra, Tūrisma informācijas centra pārstāvji. Rinda pēc autoru autogrāfiem muzejā bija varen iespaidīga.

Cieņu par kolēģu veikumu apliecināja  LU Vēstures un filozofijas fakultātes absolvents baušķenieks Aldis Almanis. Viņš savā profesijā gan nav strādājis, taču jau desmitiem gadu krāj Bauskā un apkārtnē atrastas senlietas un citas vēstures liecības. 

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Aldis atzīst: «Informāciju par Bauskas muzeja rīkoto konferenci, izstādi un grāmatas atvēršanas svētkiem uzzināju nejauši. Nemēdzu pārlūkot interneta vietnes, kur noteikti ziņa bija publicēta, taču nekur citur, izņemot «Bauskas Dzīvi», manuprāt, tā neparādījās. Domāju, ka tādus izglītojošus un sabiedrību saliedējošus pasākumus vajadzētu plašāk reklamēt. Esmu bezgala priecīgs par grāmatu. Lepojos, ka manas pilsētas vēsturi ir atainojuši pētnieki, kuru rakstītajam uzticos.»

Savukārt Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure uzsvēra, ka tūristiem un gidiem dotie solījumi par Bauskas un apkārtnes vēstures grāmatu beidzot ir piepildījušies.

Izdevuma autori īpaši pateicās baušķeniekam Edvīnam Hegenbartam, vietējiem kolekcionāriem, fotogrāfiem un citiem vēstures entuziastiem par līdzdalību grāmatas veidošanā.

Vizualizē neseno pagātni
Tematisko izstādi «Deviņdesmit no simts», kas 8. novembrī oficiāli tika atklāta Bauskas muzejā, apmeklētāji novērtēja atzinīgi. Ekspozīciju veido trīs tematiskās sadaļas, ko emocionāli ievada Atmodas notikumu atainojums 1991. gada fotoattēlos. Tajos iemūžināti barikāžu  aizstāvji no Bauskas un apkaimes, akcijas «Baltijas ceļš» dalībnieki. Ekspozīciju papildina laikraksta «Atmoda» oriģināleksemplāru kolekcija. Skolotājiem izstāde ir kā medusmaize, lai netradicionālā veidā audzēkņiem stāstītu par valsts jaunāko laiku vēsturi. Bauskas sākumskolas latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa jau šonedēļ savus audzēkņus iepazīstināšot ar jauno ekspozīciju.

Pārējās sadaļas ir veltītas 90. gadu sadzīvei. Izstāde būs atvērta līdz nākamā gada janvāra beigām.

Baušķenieks Jānis Mičulis ir izstāžu un tematisku sarīkojumu pastāvīgs apmeklētājs. Viņš spriež: «Man patīk ekspozīcijas iekārtojums un iespēja vienkopus ieraudzīt sen neredzētas lietas, atcerēties sadzīvi. Nopirku jaunās grāmatas divus eksemplārus. Vienu dāvināšu dēlam. Domāju, ka ikkatrs baušķenieks labprāt gribēs papildināt  mājas bibliotēku ar šo kvalitatīvo izdevumu.»

Piedalās cienījami pētnieki
Zinātnisko lasījumu konferenci «Vēstures peripetijas Bauskas reģionā: ceļš uz Latvijas simtgadi», kas notika Bauskas Rātsnamā, organizēja Bauskas muzeja vēsturnieku jaunās paaudzes pārstāve Agnija Lesničenoka.

Konferences vienojošais motīvs bija 20. gadsimta vēstures dažādu periodu  atspoguļošana Bauskas reģionā no 1917. līdz 1991. gadam. Stāsta Agnija: «Mums izdevās uzaicināt Latvijā pazīstamus, respektablus pētniekus, piemēram, vēstures doktori Inetu Lipšu, kura savās publikācijās drosmīgi skar mazāk zināmas, reizēm neērtas tēmas. Vairākus lektorus pazīstu personīgi. Bauskas reģiona vēsturi pēta ne vien vietējie speciālisti, bet arī vēstures doktors, Latvijas Vēsturnieku komisijas biedrs  Uldis Neiburgs, kurš konferencē diemžēl nevarēja ierasties. Priecājos par jaunās kolēģes – Baldones muzeja vadītājas Elīnas Rasnaces – ierašanos. Muzeju viņa nodibināja pērn. Elīna pēta Baldones kūrorta sabiedrisko un kultūras dzīvi no 18. gadsimta beigām līdz 1940. gadam. Baldone līdz 1924. gadam  bija Bauskas apriņķa sastāvdaļa. Iedziļinoties vēsturē, mēs skaidrāk apzināsimies savu pilsonisko pienākumu pret pagātni, tagadni un nākotni.»

Konferencē pētījumus prezentēja arī Raitis Ābelnieks, Aigars Urtāns, Agnija Lesničenoka, Valdis Kuzmins un vēstures entuziasts iecavnieks Maksims Krutikovs. Klausītāju vidū bija skolotāji, bibliotekāri, muzeju darbinieki, pašvaldību speciālisti un citi sabiedrības pārstāvji. Publika bija ļoti aktīva, uzdeva lektoriem daudz jautājumu.

Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce atgādina, ka muzeja darbiniekiem ir pieredze  konferenču rīkošanā. Viņa min pirms vairākiem gadiem organizētos Vilim Plūdonim, kā arī Bauskas rabīnam Ābramam Kukam veltītos zinātniskos lasījumus.

Brīvība – atslēgas vārds
Ļoti saistošs bija Inetas Lipšas referāts «Kur palikusi vecā, mīkstā raudulība?». Pamatojoties uz Latvijas teritorijā 1917. gadā izdotās preses publikācijām, pētniece radīja priekšstatu par sabiedrības emocionālo noskaņojumu. Lūzumu latviešu domāšanā un attiek-smē pret valstiskumu izraisīja 1917. gada februāra revolūcija Krievijā, kad tika gāzta cara patvaldība. Pirmo reizi latviešu presē tolaik parādījās tādi  jēdzieni kā brīvība, politiskā autonomija, gods kā svarīgs sociāls kapitāls, kas nākotnē varētu palīdzēt neatkarīgas Latvijas valsts izveidē. Rīgā notika vairākas manifestācijas ar devīzi «Brīva Latvija brīvā Krievijā». Mītiņā Esplanādē, kur 1917. gada martā pulcējās ap
40 tūkstošiem cilvēku, tika skandēta himna «Dievs, svētī Latviju!».

Gada otrajā pusē eiforija pierima, jo tika konstatēts latviešu strēlnieku boļševizācijas fakts – viņi negribēja panākt Latvijas neatkarību. Taču pretrunīgajā situācijā beidzot tika apjēgts valsts brīvības politiskais konteksts.

Raitis Ābelnieks lektorei vaicāja, kāds sabiedrības noskaņojums 1917. gadā valdīja Kurzemē un Zemgalē, jo šīs teritorijas atradās vācu administrācijas kontrolē. Ineta Lipša sacīja, ka ir ļoti maz liecību par šo periodu abos reģionos – vien dažas atturīgas publikācijas presē. Zemgalieši un kurzemnieki bija informēti par notikumiem Krievijā un nacionālās atmodas vilni Rīgā, taču aktīvi neiesaistījās procesā.

Daži rāmi mēneši
Raita Ābelnieka pētījums bija veltīts pagaidu pašvaldības izveidei Bauskā 1918. gada novembrī un tās darbības pirmajiem mēnešiem. Bauskas pilsētas pārvaldi kopš 1915. gada īstenoja vācu okupācijas pārvalde, visus ierēdņu amatus ieņēma vācieši. Tomēr 1918. gada 17. novembrī tika ievēlēta Bauskas pilsētas dome un valde, kurā latvieši bija vairākumā. Pirmā domes sēde notika latviešu valodā – tas bija gandrīz neticami. Turklāt pirmo reizi pilsētas vēsturē domes dokumentus sāka rakstīt latviski.

Jaunā pašvaldība risināja drošības, pārtikas sagādes, veselības aprūpes, izglītības, sociālos jautājumus, kā arī piešķīra naudu vidusskolas atvēršanai Bauskā. Politiskā situācija bija visai saspīlēta tāpēc, ka aktivizējās kreisi noskaņotie darboņi, kas 1918. gada 27. decembrī ievēlēja Bauskas strādnieku deputātu padomi. Vēsturnieks norāda, ka  nepilnu mēnesi Bauskā bija divvaldība, taču abi grupējumi sadzīvoja miermīlīgi, līdz 1919. gada janvārī varu pilnīgi pārņēma boļševiku piekritēji.

Pirmajā mēnesī pēc Latvijas valsts nodibināšanas baušķenieki dzīvoja diezgan mierīgi un labprāt iesaistījās sabiedriskajā dzīvē. Bauskā 1918. gada decembrī tika atvērta publiskā slidotava, notika kino un teātra izrādes, labdarības balles, kurās savāktos  līdzekļus dome izlietoja nespējnieku aprūpei.  izprast muzeja aktivitātes