Iesaka atpūtināt un nepārslogot acis

2018. gada 13. novembris 00:00

Tiekamies ar optikas tīkla Bauskas «OptiO» optikas optometristi MADARU SEGLIŅU, lai viņu izjautātu par profesiju un dažādiem ar bērnu un pieaugušo redzi saistītiem jautājumiem.

Pastāsti, kas ir optometrists! Liela daļa cilvēku noteikti nezina šo vārdu.
– Optometrists ir kvalificēts speciālists, kas pēc speciālas universitātes programmas apguves, prakses aizstāvēšanas, valsts eksāmena nokārtošanas un Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas sertifikāta iegūšanas Latvijā īsteno primāro redzes aprūpi. Tātad – primārās redzes veselības speciālists, kas atbild par redzes funkcijām un korekcijas iespējām, izraksta briļļu vai kontaktlēcu re-
ceptes, māca ar tām rīkoties, veic redzes terapiju ar vingrinājumu kompleksu palīdzību. Optometrists neizraksta medikamentus un diagnozes neuzstāda – to dara acu ārsts – oftalmologs.
Pēdējos gados arvien vairāk sanācis iejusties arī ergonomista lomā. Palielinoties viedierīču izmantošanai, mainās arī acu noslogojums, un rodas tādi veselības traucējumi un saslimšanas, par kurām pirms pāris gadiem pat nebijām dzirdējuši.

Ar kādām klientu redzes veselības problēmām ikdienā nākas saskarties visbiežāk?
– Ikdienā nākas saskarties ar ļoti dažādām sūdzībām, piemēram, miglošanās tālumā, bet pēc 40 gadu vecuma cilvēki sūdzas par to, ka mazie burti, skatoties tuvumā, miglojas. Ļoti bieži sūdzības ir saistītas arīdzan ar «sauso aci» (graušanas sajūta acīs; kairināšana; acu asarošana, īpaši vējā vai vakaros; apsārtums, arī noguruma sajūta. Bieži šādas sūdzības saistās ar ilgstošu datora lietošanu.
Plašs darba lauks arī ir pacienti, kuri lieto kontaktlēcas. Palīdzam atrast individuāli piemērotākās kontaktlēcas ikvienam. Ja tiek ievēroti visi kontaktlēcu kopšanas noteikumi un higiēna, nēsā tās atbilstīgi ražotāja un opto-metrista norādījumiem, reizi gadā apmeklējot speciālistu, visam vajadzētu būt kārtībā.

Ko redzei nodara šī gadsimta straujā tehnoloģiju attīstība?
– Digitalizācija pašlaik ir sasniegusi visas mūsu dzīves jomas. Cilvēka organisms, tostarp redzes veselība, bieži vien nonāk cietēja lomā. Izmantojot viedierīces, acu muskuļi atrodas pastāvīga sasprindzinājuma stāvoklī. Acis netiek pietiekami mitrinātas. Kad visa uzmanība pievērsta ekrānam, acis tiek mirkšķinātas 3 – 4 reizes mazāk. Sausumu acīs rada ne tikai viedierīces, bet arī kondicionieri, apkure (sauss gaiss), vējš, putekļaina vide. To radīt var arī ikdienā lietojamie medikamenti.
Pašlaik nākas saskarties ar agrāk nedzirdētiem terminiem, kas nu kļuvuši aktuāli arī pie mums. Piemēram, «digitālās redzes sindroms» – pārāk liela digitālo ierīču izmantošana, kas ļoti koncentrētā veidā izstaro mākslīgo gaismu. Arī «urbānā acs», kas izplatīta cilvēkiem, kuri lielāko dienas daļu pavada šaurā, saspiestā vidē, kur neienāk dabiskais apgaismojums.

Kā savas acis pasargāt ikdienā, ja ļoti bieži jāstrādā ar datoru?
– Lietojot viedierīces, ir divi noteikumi – ir jāievēro pareizs darba attālums un pauzes. Turklāt biežās, īsās pauzes ir vērtīgākas nekā pēc tam ilgāks pārtraukums dažu stundu garumā. Pasaulē par vienu no efektīvākajiem atzīts «20/20/20» likums: ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm paskatīties 20 pēdu (6 metru) attālumā. Šādas mazas pauzītes ļauj acīm nenogurt, tieši pretēji – trenē tās.
Paužu laikā ieteiktu izkustināt visu ķermeņa muskulatūru – piecelties, izstaipīt kaklu, rokas, kājas, aiziet padzerties. Tādējādi pie atpūtas brīža tiks viss ķermenis – uzlabosies asinsrite. Jutīsities enerģiskāk.

Vai veselām acīm ir vajadzīgi kādi profilaktiski pasākumi?
– Noteikti! Svarīgi ir veikt profilaktiskas acu pārbaudes gan pie acu ārsta, gan pie optometrista vismaz reizi divos gados, bet bērniem, cilvēkiem pēc 40 – 45 gadu vecuma, kā arī senioriem – reizi gadā.
Ja cilvēks nav bijis pārbaudīt redzi (medicīniskā komisija, obligātās veselības pārbaude neskaitās) piecus gadus vai vairāk, to nevajadzētu uzskatīt par labu piemēru. Diemžēl ikdienā pārāk bieži nākas saskarties ar gadījumiem, kad situācija ir ielaista. Jo ātrāk konstatēs problēmas, jo ātrāk varēs rast risinājumu.

Kad ir īstais laiks apmeklēt optometristu?
– Ja redze strauji izmainījusies, pie speciālista jāvēršas nevilcinoties. Problēmas pašas no sevis nepazudīs, cilvēka organisms tām iemācījies pielāgoties. Mums dotas divas acis, kas ir labi, jo ievērojami paplašina mūsu redzes lauku, tajā pašā laikā, problēmām sākoties vienā acī, otra tās var «piesegt», tāpēc ilgi nepamanīsim, ka viena acs redz sliktāk. Pie speciālista jāvēršas, ja pamanām pastāvīgu vai pārejošu acu miglošanos tālumā vai tuvumā. Arī briļļu nēsātājiem jāturpina ik pa laikam novērtēt, vai redze ar esošajām brillēm nav pasliktinājusies.
Tāpat, sākoties gada tumšajam laikam, īpaša uzmanība jāpievērš savai redzei, ja esat autovadītājs. Ja ir redzes problēmas, ievērojami samazināsies reakcijas ātrums, un ir iespēja apdraudēt ne tikai sevi pašu, bet arī citus satiksmes dalībniekus.

Svarīgākais, kas vecākiem būtu jāzina par savu bērnu redzes veselību. Kad vest uz pārbaudi?
– Valstī noteikts, ka obligātās redzes pārbaudes bērniem jāveic, sasniedzot viena, trīs un sešu, septiņu gadu vecumu.
Tomēr ieteiktu redzi bērniem pārbaudīt regulāri, vismaz vienu reizi gadā, arī gadījumos, ja līdz šim nav bijušas nekādas sūdzības. Iemesls – bērns pats nezina, ka viņš redz slikti. Viņam nav, ar ko salīdzināt. Bērni aug un attīstās, tādēļ redzes problēmas ļoti ilgi var palikt nepamanītas. Īpašu uzmanību savu atvašu redzei jāpievērš, pirms viņi sāk skolas gaitas. Sākot mācības, ievērojami palielinās redzes slodze. Ja tā ir par lielu, bērna redze var pasliktināties.
Ir vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka bērnam ir redzes problēmas: 1) acu samiegšana, mēģinot saskatīt objektu tālumā; 2) «bakstīšana ar degunu» – objekta apskatīšana ļoti tuvu acīm; 3) «skatīšanās caur pieri», raugoties apkārt; 4) skatīšanās šķībi vai piemiedzot vienu actiņu; 5) par redzes traucējumiem var liecināt arī maza interese par priekšmetiem tuvumā, nevēlēšanās mācīties, grūtības koncentrēties, nevēlēšanās lasīt.
Problēmas nedrīkst ignorēt vai nemitīgi risinājumus pārcelt uz vēlāku laiku. Redzes sistēma attīstās un ir elastīga tikai līdz noteiktam vecumam. Jo ātrāk pro-blēma konstatēta, iespējami labāki un ātrāki ir uzlabojumi.

Kādi būtu ieteikumi ikdienā un ilgtermiņā, lai cilvēki rūpētos par acīm, lai saglabātu acu veselību?
– Zinātniski pierādīts tas, ka redze mazākā mērā pasliktinās tiem bērniem, kuri vismaz divas stundas dienā pavada ārā un aktīvi nodarbojas ar sportu. Savukārt īpaši strauji redze bojājas tiem, kuri daudz laika pavada pie digitālajām ierīcēm.
Pēc ilgstošas lasīšanas vai rokdarbiem nepieciešama pauze – paskatāmies, kas notiek ārā pa logu, vai aizejam uztaisīt tēju.
Jāievēro arī darba attālums, kas nav kaitīgs un nerada papildu nogurumu acīm. Optimāli tie ir 40 centimetri (grāmatas, telefons, planšete). Ekrāniem, kas ir ļoti lieli, darba attālumam jābūt proporcionāli lielākam.
Svarīgs ir arī apgaismojums. Vislabākais apgaismojums vienmēr ir dabiskā dienas gaisma. Ja izmanto mākslīgo apgaismojumu, tad tas nedrīkst būt pārāk mazs vai pārāk spilgts.
Svarīga redzes veselībai ilgtermiņā ir saulesbriļļu lietošana gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tas nav tikai stila elements, tas aizsargā mūsu acis no kaitīgā saules UV starojuma.
Ja kaut mazu daļiņu no visa minētā spējam ieviest savā ikdienā, tad acis būs mums pateicīgas. Jutīsities labāk ne tikai dienas izskaņā, bet arī ilgtermiņā.

DARBĀ AR DATORU IEVĒROJIET!
Skata leņķis: dabiski skatāmies nedaudz uz leju – monitora augšējai malai būtu jābūt acu augstumā.

Trīs «ļaunumi» pie skata uz augšu: provocē sausās acs veidošanos, apgrūtina redzes funkcijas, un ir nedabisks kakla
stāvoklis – veicina osteohondrozi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaka atpūtināt un nepārslogot acis

Kategorijas