BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentārs: Literatūra skolās

Komentārs: Literatūra skolās

Jaunais izglītības standarts paredz samazināt literatūras stundu skaitu. Kā to vērtējat?

Skarba dāvana simtgadei
Vija Cerusa, Bauskas un Rundāles novada latviešu valodas un literatūras jomas vadītāja:
– Jaunais projekts «Kompetenču pieeja izglītībā» tiek apspriests un apgūts jau otro gadu. Tas paredz, ka skolotājs ir mācību procesa vadītājs, bet skolēns – tas, kurš radoši strādā. Realitātē izskatās, ka mācību priekšmetu apguve tiek sapludināta tiktāl, ka nez vai audzēkņi, jo īpaši jaunāko klašu, spēs atšķirt, kurā mācību stundā viņi atrodas.
Dzimtā valoda ir ietilpināta valodu jomā, un apmācības veids neatšķirsies no tā, ko lieto svešvalodu stundās. Savukārt latviešu literatūra iekļauta kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomā, kur ir mūzika, māksla, literatūra un jaunais mācību priekšmets drāma, kam paredzētais stundu skaits tiek atņemts literatūrai. Patiesībā drāma ir metodisks paņēmiens, un tās elementus – sadarbības, runas un uzstāšanās prasmes – skolotāji jau izmanto.
Literatūra ir ne tikai lasīšana, kā domā Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Tā kopj cilvēka dvēseli, tā ir sirdsizglītība, attīsta radošo domāšanu; tā rosina skolēnus domāt par latviskumu. 35 stundas, ko jaunā programma pamatskolā paredz atņemt literatūrai, ir skarba dāvana Latvijas simtgadei.


Jārod cits risinājums
Larisa Dzintra Kupce, Vecumnieku bibliotēkas lasītāja:
– Mana mazmeita mācās Rīgas Kultūru vidusskolas pēdējā klasē, un viņu plānotās izmaiņas valsts pamatizglītības standartos un programmās neskars; tos pieredzēs jaunāko klašu audzēkņi.
Būtu ļoti žēl, ja, ieviešot jauno mācību priekšmetu drāma, tiktu samazināts literatūras stundu skaits. Drāma jeb izpildītājmāksla katram neies pie sirds un ne visi spēs darboties līdzi, lai vispusīgi attīstītu savu personību; literatūru var lasīt un par to ieinteresēties katrs. Neesmu pret jauno mācību priekšmetu, taču uzskatu, ka tā iekļaušana programmā uz literatūras rēķina nav pieļaujama. Radio žurnālistu uzrunātie skolotāji arī šo ieceri neatbalsta, viņi uzskata – ja grib, lai bērni lasītu grāmatas un gūtu ierosmi to darīt, literatūras stundu skaits nedrīkst sarukt. Jārod cits risinājums. Vai nevar šo vienu stundu likt klāt papildus jau esošajiem priekšmetiem? Vai tas ļoti palielinātu skolēnu slodzi?
Visu mūžu literatūru esmu tuvu pie sirds turējusi, bet tagad grāmatas ir mana ikdiena. Negribētos, ka šodienas bērni, kuri jau tā maz lasa un «dzīvo datoros un telefonos», jauno izglītības standartu dēļ vēl vairāk attālinātos no literatūras.


Palielināt, nevis samazināt
Beāte Bilkeviča, Iecavas vidusskolas 11. klases skolniece:
– Literatūra ir viens no maniem mīļākajiem mācību priekšmetiem. Es šo ieceri vērtēju ļoti negatīvi. Uzskatu, ka literatūras stundu skaits būtu jāpalielina, nevis jāsamazina, jo tās pašlaik ir divas reizes nedēļā. Ja būs vēl mazāk, tad kas mūs sagaida?
Mūsdienās jaunieši ļoti maz lasa. Iespējams, viņiem nav izpratnes par literatūru. Viņi neapjēdz to, cik tā patiesībā ir interesanta, ja iedziļinās. Tāpēc šī mācību priekšmeta stundu skaitu vajadzētu palielināt, lai rastos lielāka saprašana gan par latviešu, gan citu tautu daiļradi. Lai gan skolā vairāk izzinām iepriekšējā gadsimta autoru, piemēram, Blaumaņa un Raiņa literāros darbus, mani vairāk saista ārzemju rakstnieku iespieddarbi. Pluss stundās ir tas, ka apgūstam dažādu žanru literatūru. Vistīkamākie ir detektīvromāni. Mīļākā ir Stīga Lāšona grāmata «Meitene ar pūķa tetovējumu». Mēnesī izlasu aptuveni no divām līdz trim grāmatām. Skolotāja savu priekšmetu pasniedz ar degsmi, un tas mani iedvesmo turpināt lasīt.