BauskasDzive.lv ARHĪVS

Gājienā Vecumniekos nesīs paši savu uguni

Žanna Zālīte

2018. gada 9. novembris 00:00

5
Gājienā Vecumniekos nesīs paši savu uguni

Vecumnieku tautas nama mazajā zālē un āra terasē 7. novembra vakarā bērni un pieaugušie darināja lāpas.

Meistarklasi vadīja Līga Lauriņa, floristikas studijas vadītāja, Latvijas Amatniecības kameras florista amata meistare, un Vecumnieku novada jauniešu domes pārstāvji.

No virves un auduma
Procesā aktīvi iesaistījās Vita Vēvere, tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja. Viņa gatavoja virves lāpu un katru darbību komentēja, lai klātesošie ielāgotu secību.

«Kātam vislabāk izmantot lazdu, kas no kokiem ir vistaisnākais. Pēc tam ar skavām piestiprina lina vai džutas striķi, ko cieši notin divās kārtās un nofiksē. Nobeigumā to apmēram uz minūti iemērc parafīnā,» stāsta Vita Vēvere. Viņa piebilst, ka šādi darināts gaismeklis ļoti skaisti deg un  nebaidās ne strauju kustību, ne vēja un lietus, turklāt lāpa ir videi draudzīga.

Citādākas, mazliet sarežģītākas lāpas tapa pie otra galda, kur interesenti rosījās kopā ar L. Lauriņu. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka darbā tiek izmantots taisns koka stumbra gabals, džutas vai lina auduma strēmele, plāni skaliņi un virve.

«Darinot lāpu, auduma lenti, uz kuras sākumā cits pie cita likti skaliņi, cieši tin ap mieta vienu galu. Lente ir jānostiepj, lai to var ļoti blīvi uztīt. Kad tas izdarīts, apkārt tin virvi un nostiprina. Virve kalpo arī par degmateriālu un labāk nospriego lāpu. Gatavo gaismekli ievieto traukā, kur izkausēts parafīns vai sveču gali, un mērcē ilgāk par minūti,» par auduma lāpas veidošanu stāsta Līga Lauriņa.

Jaunas iemaņas
Iespēju apgūt iemaņas lāpu gatavošanā izmantoja ap 30 interesentu. Dažāda vecuma bērnus saistīja radošais process. Arī vecākiem bija aizraujoši pašu rokām radīt gaismekli, lai Lāčplēša dienas gājienā nav jādodas ar «veikalā pirktu Ķīnā ražotu bambusa lāpu».

Pirmais ar darbiņu tika galā pirmklasnieks Miķelis, kurš lepni rādīja rūpīgi gatavoto lāpu. To zēns paredzējis ņemt līdzi, dodoties 11. novembra gājienā.

Rinalds Zandavs lāpu veidoja kopā ar dēlu. Viņš sacīja: «Kolosāli. Guvu jaunas iemaņas, jo nekad šādas lietas nebiju darījis.»

Skolotāja Ivanda Ieveniece bija atnākusi kopā ar meitu Rasu un jutās patīkami pārsteigta, sastopot vairākus audzēkņus.

«Lāpas neveidojām, jo nebija vairs materiāla. Mums iedeva meistares gatavotās. Ļoti gribējām taisīt pašas, tāpēc mums teica atnākt rīt ap pusdienas laiku, kad būs atvesti materiāli,» priecīgas par doto iespēju bija Angelika un Krista no 5.b un 5.a klases.

Kad «iekšdarbi» bija paveikti, meistarklases dalībnieki devās uz āra terasi un stājās rindā uz lāpas iemērkšanu parafīnā, kas drošības apsvērumu dēļ bija uzticēta «profesionāļiem». Savu kārtu gaidīja arī Valdis Onkelis, kurš bija atnācis kopā ar abiem dēliem. Viņš atzina, ka guvis ierosmi šādu metodi pielietot, mājās darinot gaismekļus dažādiem svētkiem, kur iederas uguns rituāli.

Lai gaiši liesmo!
Pie parafīna katla, kas sildījās uz elektriskās plītiņas, rosījās Rebeka Vietniece, Vecumnieku novada jauniešu domes pārstāve, un Andris Kāposts, biedrības «Jaunatne smaidam» jaunatnes darbinieks. Viņi piesūcināja lāpas un instruēja klātesošos, kā tās jāvirpina, lai parafīns izplūstu vienmērīgi, līdz kļūs stingrs. Izskanēja arī padomi, kā lāpu vieglāk aizdegt, un jautājumi, cik ilgi tā liesmos, kā vieglāk nodzēst u. c. Daži zinātāji uzskata – ja vēlas, lai gaismeklis degtu ilgāk, uguns tam jāpieliek no augšpuses.

«Pērn jauniešu domes pārstāvjiem ierādījām, kā darināmas lāpas, šogad viņi savās prasmēs dalās ar citiem. Atsaucāmies tautas nama iniciatīvai, jo šāda meistarklase ir ļoti noderīga,» pauž Andris Kāposts.

Bērni un vecāki, uzmanīgi nesot pašu veidotās lāpas, prom devās apmierināti. Nolikšot tās drošā vietā un gaidīšot 11. novembra, Lāčplēša dienas, vakaru, lai postos gājienam.

«Prieks par lielo atsaucību un to, ka ikviens apzinās – pašu rokām radīts darbiņš ir vislabākais un tam ir vislielākais svars un vērtība. Lai tad nu katrs ar lepnumu nes savu lāpu, lai tā liesmo koši un gaiši!» vēlēja L. Lauriņa.