Meliorācijas sistēmu uzturēšanā nepieciešama sadarbība

2018. gada 9. novembris 00:00

498

Meliorācijas sistēmu uzturēšanā nepieciešama sadarbība

Daba nebeidz pārsteigt. Par to liecina pēdējo divu gadu norises mūsu klimatā. Pagājušais plūdu gads nepārprotami parādīja vājās vietas gan ceļu apsaimniekošanā, gan meliorācijas sistēmās, gan arī atklāja, kādas sekas rada aizartie, aizaudzētie grāvji un «nolīdzinātās» meliorācijas akas... Šis gads savukārt ar kritiska sausuma periodiem ir devis lielisku iespēju salabot vismaz problemātiskākās vietas. Daudzi zemes īpašnieki un zemnieki iespēju robežās to arī steidz darīt.

Atbalstam ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā līdz 22. novembrim Lauku atbalsta dienestā (LAD) vēl var iesniegt projektus par privātajām būvēm, bet valsts objektiem termiņš nedaudz garāks. Tostarp iespēja pieteikties aktivitātei par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam pieguļošo ceļu pārbūve vai atjaunošana (bez seguma). Vairāki mūsu novadu zemnieki šādu projekta atbalstu meliorācijas izbūvei jau izmantojuši.

Jākopj, jāskalo un jāuztur kārtībā akas
«Bauskas Dzīve» viesojās Rundāles novada zemnieku saimniecībā «Ceriņi», ko vada Rūdolfs Mackevičs. Ar saimnieka laipnu atļauju iepazināmies, kā norit meliorācijas projekta darbi viņa īpašumā. R. Mackevičs atzīst, ka meliorācija ir gana dārgs prieks. «Viena hektāra izmaksas ir apmēram četri tūkstoši eiro. Man šoruden nomeliorēti trīsdesmit hektāri. Šeit padomju laikā neko nepaguva izdarīt, tāpēc iesniedzām projektu Lauku atbalsta dienestā un saņēmām būtisku atbalstu,» stāsta R. Mackevičs, «nav jēgas sēt labību un mērcēt to ūdenī. Meliorācija atmaksājas. Vecās sistēmas pārsvarā kalpo labi, tikai tās jākopj, jāskalo, un jāuztur kārtībā akas; to var veikt pašu spēkiem, un tas ir nesalīdzināmi lētāk nekā sākt visu no jauna. Aiz-audzētie grāvji, kas pietiekami nenovada virszemes ūdeņus, protams, ir papildslodze sistēmām, pat aiztaisa tās ciet pavisam.»

Zemnieks atzīst, ka cilvēkiem bieži vien nav izpratnes par meliorāciju kā sistēmu, kas ir saistīta ar kaimiņiem vai nomnieka saimniecisko darbību. «Piemēram, gadās, ka privātīpašnieks, rokot savā pagalmā dīķi, pārrauj drenāžu. Un kādas ir sekas? Šādas un līdzīgas darbības būtu uzmanīgi jāapseko pēc meliorācijas plāna, jākonsultējas utt. Nepieciešams sadarboties, lai netīši nenodarītu kaitējumu plašākai apkārtnei. Drenāžas tīkls visus saista daudz ciešāk, nekā tas šķiet. Jāatzīst, ka daudziem mantiniekiem nav paveicies, jo saņēma zemi, kas nav bijusi meliorēta,» pārdomās dalās Rūdolfs Mackevičs. Saimniecībā «Ceriņi» augsne ir izteikti mālaina, darbu gaitā no «tranšejām» izcelti pamatīgi laukakmeņi. Tos apiet nevar.

Kvalitāte nosaka dzīvotspēju
Darbus veikt saskaņā ar iepirkuma procedūru uzticēts firmai SIA «Pro Machine Ry». Būvdarbu vadītājs Viktors Girdo strādā meliorācijā kopš 1985. gada. Šis uzņēmums šajā pusē nav pirmo reizi, pazīst lielākos zemniekus arī kaimiņu novados.

V. Girdo raksturo objektā veicamos darbus, to apmēru: «Darbs kā jau darbs, bet grūtības radīja akmeņi. Ar divdesmit divu tonnu jaudīgo ekskavatoru vajadzēja tos izcelt. Parasti lietojam speciālo zāģi, šoreiz ar to bija par maz. Dienā varējām ielikt tikai 700 līdz 800 metrus drenu. Mums galvenais ir kvalitāte, kas konkurences apstākļos nosaka mūsu dzīvotspēju. Darba apjoms apmierināja, ielikām ap divdesmit kilometrus drenāžas. Kur vajadzēja, arī kolektorus un caurtekas, lai lauksaimniecības tehnika var pārvietoties no viena lauka uz citu.» Speciālists uzsvēra, ka šajā jomā tomēr jāstrādā profesionāļiem. Nepietiek, ka zemniekam ir eks-kavators un skalošanas tehnika. To var lietot caurteku tīrīšanai, bet, ja veic sistēmas skalošanu, kur pagadās, kolektors ir bojāts vai apakšā ir plūstošā smilts, tas visu padara vēl sliktāku. Smagā augsnē risks ir mazāks.

Rūdolfs Mackevičs ar firmas darbu pagaidām apmierināts, bet zemnieka vērojums ir plašāks. «Valsts rūpei jābūt par cilvēkiem. Visvairāk žēl par tiem, kas aizbraukuši. Ja cilvēki laukos turēsies, arī Latvija turēsies. Vai neizklausās jocīgi?– «par godu tam, par godu šim...». Godam un cieņai jābūt cilvēkā pašā,» pārliecināts pieredzējušais Viesturu pagasta zemnieks.

PIEREDZES STĀSTS
Viktors Ruža ir meliorators ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi; bijis galvenais inženieris Bauskas PMK-7 vairāk nekā 30 gadus. Viņš labprāt ar «Bauskas Dzīvi» pārrunāja savā pieredzē sakrātos vērojumus.

Kad 70. gados sācis strādāt specialitātē, toreizējā Bauskas rajonā bija meliorēti ap trīsdesmit procentu lauksaimniecības zemes. Darba gaitas beidzot, – ap septiņdesmit procenti platību.

V. Ružu pašlaik uztrauc, ka iepirkumu konkursi paģēr lētāko, kas ne vienmēr ir labākais. «Kamēr pastāvēja Lodes drenu rūpnīca, par cauruļu kvalitāti nebija jāraizējas. Tagad tiek lietotas dažādas kvalitātes plastmasas caurules, ko pāris metru dziļumā zemes svars vien var aizspiest ciet. To pieredzēju, vēl strādājot. Svarīgi, cik biezas tās ir, bet, ja nodevas lētākajam, rezultāts ir riskants. Daudz atkarīgs no firmu godaprāta. Manu aktīvo darba gaitu laikā sistēma bija sakārtotāka. Projektus izstrādāja un arī tāmes sagatavoja Latvijas Valsts projektēšanas un meliorācijas institūts. Mūsu zonā pasūtītāja bija Lielupes nosusināšanas sistēmas tehniskās ekspluatācijas pārvalde. Ar institūtu sadarbojās arī, lai saņemtu ekspertu slēdzienu projektiem. Komplektā ar drenāžu vajadzīga arī grāvju sistēma, ko arī projektēja institūts. Bija kompleksie projekti: zemes nosusināšana, apūdeņošana, ceļu ierīkošana. Diemžēl man šķiet, ka pašreizējā sadrumstalotība saimniecībā un iespējas katram rīkoties pa savam izmaksā dārgāk. Padomju laikā Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kā arī Jelgavā toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultāte sagatavoja augsti kvalificētus speciālistus. Pašlaik šādas izglītības iespējas Latvijā nav.»

Apstiprinātie pasākuma «Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai» projektu pieteikumi 2014. – 2020. gada plānošanas periodā

«Ja vērtē projektu skaitu un apgūto finansējumu, tad lielāks kopējais projektu skaits ir Bauskas novadā. Apjomu nosaka daudzi faktori, meliorācijā svarīga ir arī pašreizējā situācija un tas, kā katrs saimnieks sistēmas kopis līdz šim. Pašlaik norit projektu pieteikumu pieņemšana atbalsta pasākumā, kur var sakārtot meliorācijas sistēmas. Savukārt atšķirības projektu skaita ziņā starp novadiem var skaidrot arī ar to, ka, iespējams, daudzi tikuši galā saviem spēkiem,» komentē LAD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Meliorācijas sistēmu uzturēšanā nepieciešama sadarbība

Kategorijas