Jo lēnāk brauc, jo vairāk var redzēt

2018. gada 9. novembris 00:00

106

Šomēnes Jauncodes bibliotēkā skatāma baušķenieka Ivara Prīša fotoizstāde «Visskaistākā zeme – Latvija». Šī ekspozīcija ir brauciena rezultāts, kura laikā autors veica 1127 kilometrus ar velosipēdu pa Vidzemi un Latgali.

Ja kādam patīk fotografēt, braukt ar velosipēdu un ceļot, izrādās, šos trīs vaļaspriekus lieliski var apvienot vienā. To šovasar pierādījis arī Ivars Prīsis. Starp citu – izstādei veltītais brauciens nav vienīgais, kuru viņš šovasar īstenoja.

Fiziska slodze un fotografēšana
Pēc rosīgu sporta gaitu beigšanas I. Prīsis atradis velobraukšanu kā ļoti labu aizvietotāju citām aktivitātēm. Tā nodrošina pilnvērtīgu fizisko slodzi un ir gana interesanta nodarbe. Nesen pamanījies apvienot to ar otru aizraušanos – apkārt braucot, uzņemtas arī fotogrāfijas. Savukārt šogad savus spēkus izmēģinājis vairākos ceļojumos pa Latviju. Par vienu no šim ceļojumiem tapa arī izstāde Jauncodes bibliotēkā.

«Velobraucienā ir iespēja skatīties, kādā vidē dzīvojam, un novērtēt, kas apkārt notiek. Nav nekur uz ārzemēm tālu jāskrien, tepat jau tas skaistums ir. Un vēl – jo lēnāk brauc, jo vairāk var redzēt,» smaida riteņbraucējs. Viņš savu ceļojumu sāka jūnija vidū un mājup atgriezās Līgovakarā, 23. jūnijā.

Savējo lepnums
Brauciens sagādājis dažādas emocijas – iedvesmu, nogurumu, izbrīnu, apmierinātību un arī dažas šokējošas situācijas. Katrā vietā pamanīts kas īpašs, kā dēļ esot vērts gan atgriezties, gan citiem ieteikt apskatīt. «Koknese ir ļoti interesanta vieta ar daudzām atrakcijām. Var izbraukt arī ar vikingu laivu,» stāsta I. Prīsis. Otrās dienas braucienā iznācis doties garām Odzienas muižai – iespaidīga, vēsturiski interesanta un... pamesta. Arī tāda ir mūsu Latvija.

Vairākas būves saistījušas īpašu uzmanību. Līvānu jaunā bibliotēkas ēka ir ļoti moderna un aci saistoša. Preiļos savukārt pilsētas lepnums ir baznīca, kuru vietējie iedzīvotāji uzskata par skaistāko Latvijā.

Strūklakas ir visur. Līvānos liela strūklaka ir pilsētas centrā. Krāslavā skaista strūklaka – tās centrā ir airu laiva ar airiem. Iepriecinājusi Vecpiebalga.

Lietū un vējā
Ar karstumu esot bijis vieglāk sadzīvot nekā ar lietu un pretvēju. Garākais brauciens bijis ceturtajā dienā, kad tieši cerējis uz ceļavēju, bet iznācis lietus, pretvējš un spēcīgas brāzmas. Vecpiebalgā iebraucis tikai pirms desmitiem vakarā, todien veicot 209 kilometrus. Sestajā dienā daudz lijis un brauciens kavējies. Vispirms ceļotājs aizvedis savu velosipēdu pārbaudīt uz vietējo velosētu un tad devies maršrutā. I. Prīsis apmeklēja iespaidīgās Ērģeļu klintis un tad vakarpusē aizbrauca uz Līgatnes dabas takām. Tur neliela vilšanās – likās, ka pēcpusdienā mierīgi un klusi apskatīs dzīvniekus, bet ap šo laiku jau lielie zvēri gulējuši.

«Mainījās laiks, sāka līt. Viss tumšs, mašīnas, spīdinot ugunis, brauc garām. Tas bija ekstrēms brauciens. Nākamo dienu paliku Cēsīs – nejauši sagriezu kāju ar stiklu, vajadzēja braukt uz slimnīcu. Žāvēju drēbes,» stāsta Ivars Prīsis. Pēdējā dienā braucienā no Cēsīm uz Bausku pa ceļam sastapis «Jāņu skrējiena» dalībniekus.

Jāpaēd labi
Laika apstākļu izpēte neko beigās nedeva. Sākumā skatījies ļoti rūpīgi – iznāca, ka vispirms bijis jābūt pretvējam, pēc tam – pa vējam. Tomēr solītie laika apstākļi mainījās, un brauciena otrajā pusē bieži iznāca cīnīties ar pretvēju. Braucot pa Pleskavas šoseju, bija pat ce
ļavējš, bet tur no abām pusēm mežs – vējam nebija, kur ieskrieties, un gaidītā atbalsta nebija.

Sliktākais ceļš bijis maršrutā no Preiļiem uz Čertoka ezeru – astoņi kilometri bedru. Automašīnas braukušas tikpat ātri, cik riteņbraucējs. «Labi, ka velosipēds to spēja izturēt,» atzīst I. Prīsis.

Par naktsmītnēm kopumā iztērēti 20 eiro – divas reizes nakšņojis kempingos. Citas reizes palicis pa nakti pie paziņām, radiniekiem, bijušajiem klasesbiedriem.

Pieredzējušais velobraucējs deva dažus padomus. Jārēķinās, ka fotografēšanai bieži neatliek tik daudz laika, cik vēlētos. Vakarpusē jāpaspēj ātri paēst, izžāvēt drēbes un labi izgulēties. Liela uzmanība jāpievērš ēšanai – brokastis un vakariņas ir labi jāpaēd, lai pa dienu pietiktu spēka braucienam.

Izstādes būs vēl
Latvijas apceļotājs savā braucienā devās ar «Merida 40» divriteni un izmantoja «Nikon 3200» fotokameru. Tomēr tā neesot labākā fotokamera no tām, kas īpašumā. «Labāk ņemt tehniku, kuras nav žēl, jo lietus un bedres nevienu nežēlo,» atzīst I. Prīsis.

«Ja būtu vēl viens vai divi braucēji kompānijā, būtu vieglāk. Vairāk dalībnieku meklēt nav jēgas – tad viss brauciens sāktu kavēties, jo parādītos pārāk daudz dažādu interešu,» pauž fotoizstādes autors. Viņš atzīst, ka ir doma braukt arī nākamgad, varbūt pat uz Igauniju. Arī izstādes atklāšanas apmeklētāji diskutēja, ka ir vērts domāt par tālākiem braucieniem.

Jau nākammēnes Jauncodes bibliotēkā plānota vēl viena I. Prīša fotoizstāde – par braucienu uz Kurzemes pusi. I. Prīsis šovasar paguva vēlreiz izbraukāt Vidzemi, kā arī šoruden iemūžinājis rudeni gan Bauskas, gan Iecavas novadā.

Uzziņai

Ivara Prīša maršruts braucienā pa Vidzemi un Latgali:
1. diena – 166,8 kilometri (km) – Lielvārde, Skrīveri, Klidziņa, Koknese.
2. diena – 175,1 km – Koknese, Likteņdārzs, Pļaviņas, Ērgļi, Līvāni.
3. diena – 148,7 km – Līvāni, Preiļi, Čertoka ezers, Krāslava, Aglona.
4. diena – 209 km – Aglona, Aglonas Karaļkalns, Vecpiebalga.
5. diena – 156,7 km – Vecpiebalga, Smiltene, Valmiera, Cēsis.
6. diena – 90,8 km – Cēsis, Ērģeļu klintis, Līgatne, Cēsis.
7. diena – 179,5 km – Cēsis, Ungurmuiža, Straupe, Ragana, Bauska.
Kopā – 1127 kilometri.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jo lēnāk brauc, jo vairāk var redzēt

Kategorijas