Dzīves pamatvērtības – darbs un ģimene

2018. gada 9. novembris 00:00

903

80 gadu jubileju svin Anna Ābola Bauskā.

Pagājušajā nedēļā nozīmīgu dzīves jubileju atzīmēja bijusī Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Anna Ābola. Jau iepriekš vēstīts, ka par godu tam un par ilggadēju pedagoģes darbu viņa valsts svētku dienā no Bauskas novada domes saņems īpašu apbalvojumu – godarakstu.

Skolotāja no mazotnes
Anna Ābola uzaugusi Jaunjelgavas novada Sunākstes pagasta muižā, kas atradās pie baznīcas. Viņas vecāki – Veronika un Alojs – tajā laikā strādājuši pie saimnieka par kalpiem. Tur viņi mitinājās līdz karam.
«Bērnībā es ļoti daudz strādāju. Man vajadzēja visus mazākos brālēnus, māsas un brāļus pieskatīt. Tas bija mans galvenais uzdevums, varbūt tāpēc man skolotājas gēns «sēž» iekšā jau no mazotnes. Vecāki man uzticējās, nebija tādu vārdu «gribi» vai «negribi»,» atminas baušķeniece.

Jubilārei ir divas māsas un divi brāļi. Jaunākais – Jānis – diemžēl jau aizgājis mūžībā. «Kā jau pēdējais bērns viņš bija izlutināts, mums pārējiem gan bija grūti jāstrādā. Skolās kādreiz atzīmes lika pēc šādiem kritērijiem – uzvedība, uzcītība un kārtība. Viņam uzvedībā piecu ballu sistēmā bija viens. No tā var secināt, ka kaut kas nebija tā, kā vajag. Tāpēc es nekad nesapratīšu, kā bērniem var ļaut darīt visu, ko grib.» Pārējie tuvākie radi dzīvojot Jēkabpils novadā, Sunākstē un Viesītē, bet tas neliedz ar viņiem katru dienu sazināties. Kopīgas tikšanās parasti esot pāris reižu gadā kādos nozīmīgos svētkos.

Ģimenē izauguši divi bērni – meita Daiga, kura strādā par grāmatvedi, un dēls Aigars, kuram pieder zemnieku saimniecība. Abas atvases dzīvo mammas tuvumā, satikties sanākot katru dienu. Viena mazmeita pabeigusi Rīgas Tehnisko universitāti, otra mācās septītajā klasē. Ar vīru Vitautu gaviļniece iepazinusies Bērzu skolā, kad jaunieši tur gājuši spēlēt volejbolu.

Iztēlojusies sevi nākotnē
A. Ābola absolvējusi Vārnavas pamatskolu un Viesītes vidusskolu. Pēcāk iestājusies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kuru pabeigt nav izdevies, jo izkritusi trešā kursa ieskaitē kompleksās mainīgās funkcijas teorijas priekšmetā. Līdz ar to stipendiju vairs nesaņēmusi, bijis jādomā par darba iespējām. Sūtījusi pieteikumus uz Bauskas un Jēkabpils nodaļu. Pozitīvu atbildi sniegusi Bauskas nodaļa ar konkrētu darba sākšanas datumu un pat autobusu sarakstiem. Tā jubilāre 1961. gadā nonākusi Mežotnes pagastā, lai pasniegtu matemātiku Bērzu skolā, kur tika nostrādāti aptuveni septiņi gadi. Pēc tam ceļi aizveda uz kādreizējo Bauskas 1. vidusskolu, kas bija Annas pēdējā darbavieta. Sākumā baidījusies, kā tiks galā ar bērniem, taču spējusi rast pieeju, lai gan klājies visādi.

«Es jau sen zināju, par ko vēlos kļūt. Man bija plaša iztēle – es iedomājos sevi nākotnē. Man visu laiku ir bijusi tieksme kādam palīdzēt. Bet brālēns tik par mani smējās. Tas vēl bija vecums, kad man krita piena zobi. Viņš man prasīja, kas es būšu, kad izaugšu. Es viņam pretī saku, ka būšu skolotāja. Šis man atbild – nebūsi vis, jo sievietes bez zobiem nevar mācīt bērnus. Kā es tajā brīdī raudāju!» ar smaidu atceras baušķeniece.

2005. gadā Anna aizgāja no skolas, ne jau skolēnu dēļ, jo ikkatrs esot bijis viņai nozīmīgs. Pēdējā audzināmā klase viņai uzdāvinājusi kausu kā labākajai, mīļākajai un visforšākajai skolotājai. Apmierināta neesot bijusi ar izglītības sistēmu, darba organizāciju un zemo atalgojumu. Toties kopumā ir gandarīta par paveikto. Agrākos laikos viņa audzēkņiem organizējusi arī matemātikas nometnes.

Joprojām pasniedz priekšmetu
Savos skolas gados pedagoģe mācījusies ļoti labi, naktīs neesot varējusi pat aizmigt, iekams kāds uzdevums nebijis izpildīts līdz galam. «Katru dienu mūsu klase ar šausmām gāja kabinetā, jo nezinājām, kādu jautājumu kādā priekšmetā uzdos. Tagad gan skolēni vairs par to tik ļoti neuztraucas,» uzskata cienījamā skolotāja.

Jubilāres hobiji ir aušana, adīšana un dažādu augļu un ogu žāvēšana. Mājās dzīvojamās istabas vidū gozējas stelles. Aušana pašlaik gan nobīdīta nostāk, vairāk laika aizņem dažādi lauku darbi. Anna katru dienu brauc uz dēla mājām. Tur viņai ir neliels dzērveņu «purvs», dārzs un dzīvnieciņi, par kuriem jārūpējas. Pēc tam trijos pēcpusdienā sākas privātstundas matemātikā, kas ilgst līdz vakaram. No darba baušķeniece nebaidās, varot darīt jebko – slaukt govis, zāģēt kokus, art zemi un vēl visu ko citu.

Viņas sapnis ir, lai mazbērni izaugtu par labiem cilvēkiem, lai skolotājiem būtu vieglāk strādāt un lai vecāki gudrāk audzinātu bērnus, jo bez disciplīnas iemācīties neko nevar. Jubilārei dzimšanas dienas īpaši nepatīkot atzīmēt, tikai pasēdēt ar saviem tuvajiem cilvēkiem nozīmīgajā dienā. Bet no tā izbēgt nevarot, šajā jubilejā paziņas Annu nākušas sveikt visas nedēļas garumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīves pamatvērtības – darbs un ģimene

Kategorijas