BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Piecas «acis» no Latvijas – pārrobežas Biržos

Anita Rozentāle
Laikraksta arhīvs

2018. gada 6. novembris 00:00

515
Piecas «acis» no Latvijas – pārrobežas Biržos

Tepat Lietuvā, nepilnu 50 kilometru attālumā no Bauskas un Vecumniekiem, Biržu pils divās zālēs pagājušajā nedēļas nogalē atvērta piecu Latvijas fotogrāfu izstāde «100 mirkļi Latvijā», kas skatāma līdz 26. novembrim.

Fotogrāfi ir no dažādām Latvijas pilsētām, katrs eksponē 20 savus darbus, kopā 100 attēlus, kas tik dažādi un pilnskanīgi atklāj Latviju un tās cilvēkus. Ekspozīcija veltīta Latvijas simtgadei, bet, kā uzsver autori, – tā nav no valsts svētku eiro miljoniem sponsorēts pasākums, tā ir tikai pašu iniciatīva – pašu laiks, darbs, nauda. Tieši šo aspektu «Bauskas Dzīve» novērtē visaugstāk, un tas motivēja doties uz izstādes atvēršanu svētdien Biržos Lietuvā.

Vieno fotogrāfija un mīlestība
«Mūs piecus vieno fotogrāfija un mīlestība pret Latviju, tās dabas daudzveidību, tautiskumu un tradīcijām. Ar šo izstādi gribam kaimiņtautai parādīt, cik Latvija ir dažāda un skaista,» sacīja viena no autorēm Dace Ūdre.

Šo piecu ar fotografēšanu aizrāvušos cilvēku kopa satikusies, iepazinusies dažādos fotogrāfu «tusiņos», pakāpeniski radusies ideja par kopīgām izstādēm. Šī pati janvārī eksponēta VEF kultūras pilī Rīgā. Fotoattēlu autors Agnis Šmits sacīja, ka apmeklētājiem tiek piedāvāti dažādi Latvijas skatījumi, jo tos tvērušas piecas dažādas «acis».

Izstāde Biržos notiek, pateicoties fotogrāfei lietuvietei Vidai Kadiķienei, kas dzimusi Latvijas pierobežā Biržu rajonā, bet jau vairāk nekā 40 gadus dzīvo Rīgā. Kā Vida sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja, viņa mācījusies Nemuneļa Radvilišķu vidusskolā, uz ballēm devusies pār Mēmeli uz Kurmeni, kas nu Vecumnieku novadā. V. Kadiķieni priecē dabasskatu fotografēšana un bērnu patiesās emocijas, kas atklājas arī viņas darbos izstādē.

Vida, protams, runā gan latviski, gan lietuviski, abās valodās saprasties varēja vairāki izstādes atklāšanas apmeklētāji. Viņu pulkā «Bauskas Dzīve» sastapa arī Bauskā dzimušo, bet nu daudzus gadus Lietuvas Biržos dzīvojošo gleznotāju Egilu Skuju un viņa dzīvesbiedri lietuvieti Au­gus­ti­nu. Arī Biržu rajona pašvaldības vadītājs Valdemārs Vaļkūns runā abās valodās, ekspozīcijas atvēršanas sarīkojumā viņš uzteica latviešu patriotismu, kopības izjūtu un spēku, kas esot lielāks nekā lietuviešiem. Skujas kundze laikrakstam šīs atziņas pamatoja ar to, ka latviešu ir mazāk nekā lietuviešu un, lai noturētos, ir tiešām vajadzīgs lielāks patriotisms un spēks.

Interese un neviltoti sirsnīgā uzņemšana
Biržu pilī – reģiona muzejā – uz izstādes atvēršanu bija ieradušies arī daži baušķenieki. Daina un Jānis Mičuļi vēl pirms šī pasākuma saulainajā priekšpusdienā devušies uz Kirkilu skatu torni Biržu pievārtē. Viņi aicina arī citus no mūsu novadiem apvienot braucienu uz Latvijas fotogrāfu darbu izstādi ar apskates vērtu vietu apmeklējumu, pēc ekspozīcijas «100 mirkļi Latvijā» iepazīšanas varētu doties uz tējkannu namiņu pilsētā, kas esot īpašs gan ar tējkannu kolekciju, gan brīnišķīgu veikaliņu. Biržos ir, ko redzēt, turklāt tieši šomēnes – Latvijai īpaši patriotiskajā laikā – vēl iespēja svētkus nosvinēt Lietuvā ar Latvijas fotogrāfu darbu izstādi, kas atvērta līdz 26. novembrim.

Baušķeniece Ligita Asare fotogrāfijās meklējot gleznas. Tādas viņa atradusi izstādē «100 mirkļi Latvijā» – Marikas Eglītes, Vidas Kadiķienes un citos darbos. Savukārt Daces Ūdres Dziesmu svētku sēriju skatot, ne prātā nevarot ienākt, ka latviešus visai bieži dēvē par nīgriem, nesmaidīgiem kritizētājiem. Daces fotogrāfijās ir prieka, laimes un lepnuma izpausmes plašā emociju gammā.

Izstādes atvēršanā svētdien bija gan publika, gan ziedi un šampanietis, gan lietuviešu folkloras ansambļa muzicēšana. Prieku sagādāja mūsu tautasdziesma «Es nenācu šai vietā» lietuviešu izpildījumā latviešu valodā; vairākums dziedāja līdzi. Daži pat
uzgrieza danci. Tomēr izstādes «100 mirkļi Latvijā» autorus visvairāk aizkustināja Biržu reģiona muzeja un vietējās pilsētas sabiedrības interese un neviltoti mīļā uzņemšana savās mājās. Patiesi jutušies kā pie seniem draugiem un mīļiem kaimiņiem.



Foto draugi – izstādes «100 mirkļi Latvijā» autori

Dace Ūdre jau 26 gadus strādā valsts pārvaldē, ir Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste. Tautas mākslas fotostudijas «RVR» dalībniece.
Fotogrāfijā Daci visvairāk saista cilvēki un viņu emocijas. Lielākais piedzīvojums D. Ūdrei  bijuši šīs vasaras Dziesmu svētki, kuros pirmoreiz bijusi akreditēta fotogrāfe. Izstādē Biržos viņa eksponē attēlu sēriju no XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem.

Marika Eglīte strādā par 1. – 4. klašu skolotāju Vaidavā. Marikai fotografēšana ir sevis izpausmes veids, kā arī brīnišķīga relaksācijas iespēja. Pārsvarā fotografē dabu. Viņa stāsta, ka aizraujas ar dažādu noskaņu un gaismas mirkļu tveršanu dabā. Īpaši patīkot fotografēt leduspuķes, Marika atklāj: «Nebaidos teikt, ka man ir lielākā leduspuķu fotokolekcija Latvijā.» M. Eglīte šajā izstādē piedalās ar fascinējošām dabas ainām un klusajām dabām. Kādas debesis un mākoņi! Joprojām acu priekšā attēls ar pašpārliecināto gaili, kas sparīgcēli soļo pār ceļu – pirmais «puisis» ciemā.

Vida Kadiķiene, kas dzimusi Biržu rajonā, no 1979. gada dzīvo Rīgā. Pēc izglītības pedagoģe, bet darba gaitas bijušas dažādas, pašlaik strādā apdrošināšanas jomā. Kā jau daudziem, arī viņai interese par fotografēšanu jau no jaunības gadiem. Fotografēšana sagādā patiesu prieku pašai, un, ja viņas attēli iepriecina vēl kādu, tad prieks ir dubults.

Česlavs Mazulis dzīvo un strādā Līvānos, viņš ir ārsts psihiatrs. Viņš teic, ka patīkot redzēt notverto mirkli un to rādīt citiem. Izstādē eksponē Latvijas amatniekiem veltītu fotosēriju, kur visvairāk rādījis amatnieku rokas darbu procesos... Rokas – adītājas, podnieces, pinējas, vērpējas un šķeterētājas... katra ar savu ritmu un gaismu.

Agnis Šmits no Limbažiem ir zinātnieks – meža entomologs Latvijas valsts mežzinātnes institūtā «Silava». Viņš savu aizraušanos raksturo kā «pilna laika hobiju»; daudz laika aizņemot satura, kompozīcijas meklēšana bildēm, to apstrāde, domāšana. A. Šmita fotogrāfijās daudz filozofijas, precizitātes. Patīk meklēt fotogrāfijā neparastus un grūtus risinājumus, piemēram, bildēt bites lidojumā, nevis sēžot uz ziedlapiņas.
Izstādē daudzu uzmanību saistīja, piemēram, viņa veidota fotogrāfija «Nacionālās valūtas sargs» – zirneklis uz divdesmit latu banknotes. Gan asprātīgs, gan uz pārdomām rosinošs vēstījums.
Kategorijas

Kategorijas