«Ar mīlestību – Latvijai»

2018. gada 6. novembris 00:00

Piektdienas, 2. novembra, vakarā Iecavas kultūras namā ar lielām ovācijām izskanēja Iecavas mūzikas un mākslas skolas (IMMS) koncerts «Ar mīlestību – Latvijai».

Koncertā piedalījās ne tikai skolas audzēkņi, bet arī absolventi un viesmākslinieki.

Pieci gadi mākslā
Pirms koncerta mākslinieku acīs bija manāms neliels satraukums. Nemiers aizkulisēs piemeklēja arī IMMS audzēkni vijolnieci Santu Vaičekoni, kas instrumentu spēlējot jau deviņus gadus. Viņa danco arī tautas dejas un kādreiz bijusi folkloras kopas «Tarkšķi» dalībniece: «Manai māsai mājās bija vijole, tāpēc nekas cits neatlika, kā to iemācīties spēlēt, un nenožēloju, jo gāju un pati visu darīju, būdama patstāvīgs cilvēks.»

Pēc pirmās koncerta daļas 30 minūšu garā starpbrīža pauzē skatītāji varēja doties uz kultūras nama mazo zāli lūkot audzēkņu vizuāli plastikās mākslas darbus. «Pie mums skolā māksla ir jāmācās piecus gadus. Izstādē tiek prezentēti ne tikai gleznošanas un zīmēšanas darbi, bet atspoguļota arī datorgrafika, keramika, veidošana un kompozīcija. Apskatāmi vairāki audzēkņu ne tikai šī gada, bet arī pērnā gada diplomdarbi. Iecavnieki bieži nenāk uz mākslas skolu skatīt bērnu padarīto, tāpēc šī ir lieliska iespēja tos parādīt kultūras namā reizē ar koncertu,» stāsta skolotāja Signe Potaša.

«Bauskas Dzīvei» izdevās arī «noķert» kādu no mākslu darbu autoriem. 5. klases skolniece Justīne Jaunzeme mākslu apgūst trešo gadu. «Izdomāju savā darbā atspoguļot tieši šādu ainavu, jo nesen biju nelielā ceļojumā. Mēs braucām vagonā un nonācām kalna virsotnē, kur pavērās ļoti skaists skats, tāpēc to iemūžināju. Šī ir filcēšanas tehnika. Sākumā uz burbuļplēves vienkārši uzliku virsū filca gabalus, tad tos aplēju ar ūdeni, mīcot ar rokām. Pēc tam vēlreiz uzliku burbuļplēvi virsū un mīcīju atkal. Pēcāk, kad skolotāja manu veikumu izmazgāja veļasmašīnā, tajā radās caurumi, kas bija jāaiztaisa ciet. Tas nav grūti, aizņēma aptuveni 15 minūtes. Šajā izstādē ir vēl divi mani darbi. Es daru daudz ko, bet vislabāk man patīk zīmēt,» stāsta Justīne. Viņa parasti gleznojot visdažādākās lietas – pudeles, veco laiku gludekļus, ķirbjus, visādus augļus, traukus. To patīkot darīt, jo pievelk smalkas lietas un radoši darbi. Iecavniece iesaistījusies arī tautiskajās dejās un brīvajā laikā lasa piedzīvojumu stāstus.

Jauktajam korim 40 gadu jubileja
Mēbeļu konstruktors, jauktā kora «Iecava» dalībnieks Valdis Pumpurs tajā dzied desmit gadus. «Cik esmu dzirdējis mēģinājumos un pašlaik, koncertu vērtēju kā fantastisku. Es nešķiroju, jo katrs priekšnesums ir citādāks un īpašāks, jo tie, kas to veido un tajā piedalās, visu dara ar sirdi un dvēseli. Ikkatrs koncertu padara vienreizēju un neatkārtojamu. Tas ir ieguldījums Latvijas simtgades pasākumu klāstā, lai gan pa gadu šie vārdi ir nedaudz nobružājušies,» stāsta V. Pumpurs. Dziedāt viņš sācis skolas gados, turpinājis to darīt vokālajā ansamblī, tad kādu laiciņu bijis pārtraukums. Gadi gāja, sākās ierastais ritms – darbs un mājas, tad Valdis sapratis, ka kaut kas jāmaina, tāpēc pieteicies Iecavas jauktajā korī. «Mēs esam piedalījušies dažādos pasākumos – sākot no Dziesmu svētkiem un beidzot ar sadraudzības koncertiem. Mēģinājumi mums ir vienu reizi nedēļā, un tad aizmirstu ikdienas rutīnu un problēmas, kas velkas līdzi visas nedēļas garumā. Esmu nācis no muzikālas ģimenes, jo vecāki kādreiz dziedāja, meita spēlē kokli, un brālis Ilmārs Pumpurs darbojas folkloras jomā. Es neesmu šlāgeru cienītājs, man patīk nopietnā mūzika.»

Kora «Iecava» dziedātājas koncertu vērtē kā ļoti labu, jo organizētāji ir pacentušies, dziedātāji un spēlētāji rūpīgi gatavojušies. Vislabākā «rozīnīte» dažādībai ir pieaicinātie viesi, ne tikai IMMS audzēkņi. Dziedātājas pačukstēja, ka 1. decembrī kultūras namā gaidāmas jauktā kora «Iecava» 40 gadu jubilejas svinības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Ar mīlestību – Latvijai»

Kategorijas