Latvijas baroka pērli turpinās spodrināt

2018. gada 2. novembris 00:00

128

Latvijas baroka pērli turpinās spodrināt

No nākamā gada 2. janvāra Rundāles pils muzeju vadīs līdzšinējā pils muzeja mākslas pētniecības nodaļas vadītāja Laura Lūse. Kultūras ministrijas (KM) izveidotā pretendentu izvērtēšanas komisija 16 kandidātu konkurencē L. Lūsi atzinusi par piemērotāko.

«Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un pieredzi darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsvēra nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L. Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

«Ļoti būtiski, ka Rundāles pils muzeja vadību varēsim uzticēt muzeju nozares profesionālei, kura spēj sistemātiski pārvaldīt visas muzeja aktivitātes pils saglabāšanas, uzturēšanas, krājuma attīstības un prezentācijas jomās,» atzina nominācijas komisijas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta direktors Eduards Kļaviņš.

Īsta zemgaliete
L. Lūse «Bauskas Dzīvei» atzina, ka rezultātu paziņošana bijis patīkams pārsteigums, taču ne negaidīts notikums, kam nebūtu bijusi gatava: «Konkursā startēju ar tādu apziņu, domu un atbildības izjūtu, ka tas ir tas, ko es vēlos darīt, turpināt, lai nodrošinātu pludenu pils vadības maiņu.»

Jaunā direktore jau gadu ir vietējā, mitinās Bauskā, pirms tam 17 gadu dzīvojusi un strādājusi Rīgā. L. Lūsi droši var dēvēt par zemgalieti, jo viņa nāk no Tukuma novada Džūkstes. Izglītojoties Rīgas Celtniecības koledžā polihromā koka restauratora specialitātē, strādājot ar mākslas pieminekļiem Latvijā, sapratusi, ka pašas zināšanas par mākslas vēsturi ir gaužām skopas. Pamazām no praktiskās restaurācijas pārgājusi uz teorētisko pētniecību. Sākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) Mākslas vēstures un kultūras teorijas nodaļā ar padziļinātu interesi Latvijas vēsturiskajā arhitektūrā un interjera iekārtojumā. L. Lūse strādājusi vienā no vadošajām interjera izpētes kompānijām Latvijā – SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa». «Šajā posmā ieguvu ļoti lielu pieredzi tieši izpratnē par ēku būvvēstures izziņu, par to, kādas ir vēsturisko stilu nianses Latvijas arhitektūrā, kādi ir vēsturiskie interjeri, kādas ir to apdares. Tas rosināja manu pētniecības tēmu gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora darbā veltīt vēsturiskajām tapetēm un to dizainam Latvijā,» stāsta L. Lūse.

Pēc darba privātajā sektorā pārgājusi uz valsts maizi – strādājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Aizstāvot doktora disertāciju, LMA absolvējusi 2016. gadā, pērn pieteikusies Rundāles pils muzeja izsludinātajā konkursā uz mākslas pētniecības nodaļas vadītājas amatu un šo darbu ieguvusi. L. Lūse neslēpa, ka no muzeja vides tieši I. Lancmanis bija tas, kurš iedrošināja pieteikties arī uz Rundāles pils direktora amatu. «Pieņemu, ka šis iedrošinājums palīdzēja sasniegt vēlamo rezultātu,» spriež L. Lūse.

Sistēmu negraus
Viņa apstiprināja, ka tā ir milzu atbildība uzņemties pils vadību. «Man nav revolucionāras motivācijas sagraut to, kas ir izveidots. Te tiek īstenoti ļoti labi un mērķtiecīgi projekti. Katra darba grupa, kas ir pils struktūrā, strādā ļoti atbildīgi, tālab nav ne mazākās vēlmes iznīcināt sistēmu, lai izveidotu kaut ko jaunu, kas varbūt nemaz nefunkcionē. Varu pārņemt to, kas jau ir, saprast, kuri ir tie punkti, kuriem var uzticēties, papildināt ar jaunām iecerēm,» teic L. Lūse.

Kā vienu no prioritātēm, kas tuvākajā laikā būtu jāīsteno, viņa minēja Rundāles pils jumta maiņu. Ja Kultūras ministrijai izdosies ar valdību vienoties par ārkārtas budžeta līdzekļiem, ko varētu piešķirt jumta remontam, esot cerības jau nākamajā gadā sākt šos darbus. Tāpat esot vēlme attīstīt ārpuspils pakalpojumu piedāvājumu. Staļļu ēkā iecerēts ierīkot konferenču centru, kas varētu darboties kā konferenču tūrisma punkts, kur gan korporācijas, gan augsta ranga klienti varēs izmanot labi aprīkotu telpu, rīkot seminārus, sanāksmes. Papildu bonuss būšot pils un parka apmeklējums. «Tā ir vīzija, kas vēl rūpīgi jāizsver, jāizdomā kompleksi, kā mēs to varam piedāvāt, jo noteikti tuvumā būs nepieciešams arī naktsmītņu nodrošinājums, tādējādi papildinot citus biznesa ieguldījumus vietējā reģionā,» nākotnes ieceres ieskicē L. Lūse.

Plānots apgūt pils kompleksa 85 hektāru lielo teritoriju, austrumu pusē iecerēts izveidot augļu dārzu, kurā augs 19. gadsimtam raksturīgās šķirnes. Savukārt rietumu daļu domāts atvēlēt augļu šķirnēm, kas tika audzētas hercoga Pētera Bīrona laikā.

Pils muzeja dārzā izbūvēs arī siltumnīcas, kas tiks izmantotas augļu apkopšanai, to vēsturiskās kolekcijas uzturēšanai. Vienu no siltumnīcām, kas būs austrumu pusē, plānots iznomāt svinīgiem pasākumiem, piemēram, kāzu svinībām.

Īstermiņa izstādes
Lai piesaistītu vietējos un arī kaimiņvalstu apmeklētājus, tiek domāts par īstermiņa izstāžu atjaunošanu. «Pagaidām kultūrvēsturiskajā objektā ir tikai pastāvīgās ekspozīcijas, kas vietējam kontingentam jau ir redzētas un ar laiku nav tik interesantas. Tālab ziemas sezonā vēlamies veidot īstermiņa izstāžu ciklus, piemēram, tagad strādājam pie kādas interesantas tēmas, kuru varētu attīstīt. Tā būtu Francijas karaļa Luija XVIII trimda Kurzemē. Par šo laiku ir saglabājusies diezgan izvērsta dokumentācija – gan par to, kāda ir bijusi galma dzīve, gan par to, kas pilīs ir atradies, inventāra noraksti ir mūsu arhīva krājumā. Materiāls ir, tas jāapstrādā, un es ticu, ka, sadarbojoties
ar ārvalstu kolēģiem, mums izdosies izveidot ļoti interesantu izstādi,» plānus ieskicē pils direktore.

Viņa apstiprina, ka muzejā nepārtraukti tiek domāts, kā piesaistīt apmeklētājus. Piemēram, ģimenēm ar bērniem vasaras sezonā būs izvērstākas iespējas dārza rotaļu bosketā nodarbināt atvases. Tur tiks ierīkots vēsturiskais karuselis, kas būs nevis elektrisks, bet tāds, kurš pašam mehāniski jādarbina. Atjaunošanas darbi notiek arī labirintu bosketā, ko drīz varēs izmantot. Tālākā attīstības plānā esot meža parka apgūšana, L. Lūse min, ka tur esošajās brīvajās teritorijās varētu ierīkot spēļu laukumus vēsturiskajām rotaļām, piemēram, kriketam.

Sava tradīcija
Rundāles pils muzejs dibināts 1972. gada 2. janvārī, jubilejas dienā arī notikšot direktoru maiņa.

Lai gan biļešu cena paaugstināta, apmeklētāju skaits šogad Rundāles pils muzejā nav mazinājies, un tam ir augšupejoša tendence. Pārsteidzoši daudz esot spāņu tūristu, no Austrumu zemēm kupli pārstāvēti pils viesi esot Dienvidkorejas iedzīvotāji. L. Lūse atzīmēja, ka Rundāles pils muzeja ieņēmuma rādītāji ir vieni no labākajiem valstī. 50% ir valsts finansējums, otru pusi spējot nopelnīt paši. Lielākā izdevumu artava atvēlēta strādājošo darba samaksai un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Sezonā šeit nodarbināti aptuveni 150 darbinieki, nesezonā to skaits sarūk līdz 115. Te iedibināta tradīcija savu veikumu izvērtēt pēdējā darbdienā pirms valsts svētkiem. Šogad tas būs 16. novembrī, papildu atskatam uz paveikto tiks sveikti jubilāri, un uzņemti kopējā saimē jaunie muzeja darbinieki.

Jau ziņots, ka Imants Lancmanis, mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs, daudzu grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks, kurš Rundāles pils muzejā strādā kopš 1964. gada un to vadījis kopš 1975. gada, ir pieņēmis lēmumu doties pensijā.

UZZIŅAI

Laura Lūse:

Līdzšinējā darba pieredze – Rundāles pils muzeja mākslas pētniecības nodaļas vadītāja, Latvijas Restauratoru biedrības valdes locekle, pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), Igaunijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Celtniecības koledžā, strādāja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa».

L. Lūse absolvējusi LMA, Mākslas vēstures un kultūras teorijas nodaļā iegūstot doktora grādu mākslā; arī maģistra un bakalaura grādi mākslā iegūti LMA. Pirmā līmeņa augstāko izglītību L. Lūse ieguvusi polihromā koka restauratora specialitātē Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā.

Izglītība papildināta Starptautiskajā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrā Itālijā, Mākslas vēstures institūtā Vācijā un UNESCO starptautiskajā restaurācijas nometnē Norvēģijā.

L. Lūse ir pētniecisko publikāciju, publisko lekciju kursu un izstāžu autore, sastādījusi 10. Baltijas valstu restauratoru triennāles konferences rakstu krājumu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas baroka pērli turpinās spodrināt

Kategorijas