BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Laimei daudz nevajag: veltīts smaids, sveiciens – diena izdevusies!

Indra Vētra
Laikraksta arhīvs

2018. gada 2. novembris 00:00

757
Laimei daudz nevajag: veltīts smaids, sveiciens – diena izdevusies!

Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts» jau astoto reizi sākusi gadskārtējo konkursu «Mans pastnieks», lai katrā Latvijas reģionā noteiktu un godinātu to pastnieku un pasta nodaļas operatoru, kuru klienti atzinuši par atsaucīgāko, komunikablāko un laipnāko.

Tikšanās ar cilvēkiem
Iecavas novadā darbojas septiņi cilvēki, kas klientiem piegādā pasta sūtījumus. Uz interviju atsaucās 38 gadus vecā iecavniece Zane Romanovska, kura šajā amatā strādā piecus gadus. Viņa gan dzimusi, gan augusi Iecavā. Mācījusies Iecavas vidusskolā, tur pabeigusi pamatskolu un tālāk izglītoties devusies uz Saulaines profesionālo vidusskolu, lai apgūtu mājturības un ēdiena gatavošanas pamatus. To absolvēja 1999. gadā. Sapratusi, ka šis īsti nav viņas lauciņš, zināšanas mēģinājusi iegūt augstskolā, mācoties par sākumskolas skolotāju. To nepabeidza dažādu apsvērumu dēļ. Iespējams, tas noticis tāpēc, ka nācās auklēt savus divus bērnus un pelnīt iztiku. Atvases pašlaik iet ceturtajā un piektajā klasē.

«Pirms pasta strādāju visādus darbus, kādus vien varēja atrast. Bija piedāvājumi, bet uz ārzemēm nebraucu ģimenes dēļ, lai gan kādreiz bija tāda doma. Pašlaik esmu apmierināta tur, kur atrodos tagad. Darbs arī ļoti patīk. Uz pastu atnācu tādēļ, ka šeit trūka darbinieku, sapratu, ka ir finansiāli izdevīgi, un arī mamma te strādā,» savu izvēli skaidro Zane. Viņai visvairāk patīkot darbs ar cilvēkiem. Esot jauki no rītiem redzēt, ka viņu gaida, pasveicina un novēl veiksmīgu dienu. Tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Laimei daudz nevajag – daži klienti esot tādi, kas priecājas vien par to, ka ar viņu tiek pārmīti pāris vārdu.

Jūties vajadzīga
Cilvēki runājot par dabu, laiku, ir arī tādi, kas atklāj visu savu dzīvesstāstu. «Gadās citreiz, ka cilvēku uzklausīšanas dēļ kavējas pārējie darbi, bet es nekur nesteidzos, stāvu un klausos. Kāpēc gan neparunāt ar cilvēku, ja viņam no tā kļūst vieglāk? Šonedēļ gāju uz veikalu un pretī nāca viens onkulītis, sakot «paldies par avīzīti». Tas ir tik pacilājoši un iedvesmojoši. Ir viena tantiņa, kurai, ja nemaldos, ir 98 gadi. Viņa man prasa, vai man ir laiks parunāt, un es atbildu, ka ir, jo kā tu atteiksi?! Un tas nekas, ka stāsts atkārtojas vairākas reizes,» turpina Zane.

Darbdienas rīta cēliens iecavniecei sākoties pastā, kad jāsašķiro avīzes un žurnāli kaudzītēs, jāpieliek klāt vēstules un jāsaraksta visi maršruti. Visvairāk abonētie, ko piegādāt uz mājām, esot dažādi «Ievas» žurnāli un tad vietējās avīzes – «Bauskas Dzīve» un «Iecavas Ziņas». Šķirošanas darbs vien varot aizņemt pāris stundu, un tad tikai sākas kustība jeb braukāšana ar velosipēdu pa ciemu. Problēmas rada suņi, no kuriem jācenšas izsargāties, jo tie tikai uzpasē savu teritoriju, un, tāpat kā ar cilvēkiem, jāmēģina kaut ko «sarunāt», kas dažreiz arī sanāk. «Protams, mūsu sabiedrotie nav lietus, sniegs un aukstums. Nepieciešams piemēroti apģērbties. Mani vilina braukāšana, izkustēšanās, tikšanās ar cilvēkiem, jo tas mani uzlādē turpmākajai dienai. Tu jūties kādam vajadzīgs,» pauž pasta darbiniece, piebilstot, ka šajā darbā vajadzīgās rakstura īpašības ir: laba komunikācija, sapratne un izpalīdzība. Jo vairāk ar otru cilvēku runā, jo pozitīvāks rezultāts.

Pēc darba sākoties ierastā ikdiena mājās – palīdzēšana bērniem mācībās, vakariņu gatavošana, brīvdienās pastaigas ārā, vērojot krāšņo dabu, vasarās rosīšanās pa dārzu. Tikai sēdēt četrās sienās un neko nedarīt neesot Zanes ieradums. Hobiju īsti neesot, tomēr patīk grāmatu, žurnālu lasīšana un adīšana. Par saviem nākotnes plāniem un sapņiem viņa nesteidz runāt.

Gaida avīžu piegādātāju
Sarunā piedalījās arī «Latvijas Pasta» Zemgales reģiona vadītāja Inese Freidenfelde, sakot, ka ikviens pastnieks ir pelnījis apbalvojumu kā labākais darbinieks, jo darbs, ko viņi pildot, esot patiesi vērtīgs. Nozares specifika ir arī sociālā funkcija – pastnieks brauc pie katra klienta, dažkārt viņš varbūt ir vienīgais, kas cilvēku apciemo. Tas spilgti atklājās arī Zanes Romanovskas stāstītajā. Ļaudis gaida avīžu piegādātāju – daudzreiz ar atvērtu smaidu, zupas šķīvi, medus burku, dārzeņu saini un tamlīdzīgi. «Mūsu darbinieki ir kā ģimenes locekļi daudziem pasūtītājiem. Man katram gribas dot to lepnumu, jo viņi tiešām pilda pienākumus ar augstu atbildības izjūtu,» teic I. Freidenfelde.

Iecavas pasta nodaļas vadītāja Ņina Pavlova Zani raksturo kā izpalīdzīgu un noteiktu cilvēku. Ko viņai pateiks, to arī izdarīs. «Paldies pastniecei Zanei, kas gan pa sniegu, gan lietu brauc un piegādā sūtījumus, ko mēs gaidām,» saka Iecavas iedzīvotāja Agnese Ozola. Iecavniece Biruta augsti vērtē Zanes darbu, jo vienmēr viņa tiekot uzklausīta, kas veca gadagājuma cilvēkam ir ļoti svarīgi. Vanda no Iecavas vēsta: «Paldies, ka jūs esat un nākat pie mums un mūs atceraties!»
Kategorijas

Kategorijas