Uzburt senatnes klātbūtni

2018. gada 30. oktobris 00:00

Lietainā un vējainā sestdienas, 27. oktobra, vakarā 35 pilis un muižas Latvijā atmirdzēja Leģendu nakts sveču gaismā. Rokrokā ar izziņas kāri par noslēpumiem un gadsimtu vēstures mīklām ļaudis no tuvienes un tālienes pulcējās arī Rundāles novada Svitenes muižā.

Piecu stundu garo sarīkojumu atklāja Rundāles novada kultūras darba organizatore un Svitenes mākslas skolas vadītāja – Leģendu nakts iedvesmotāja Lilita Lauskiniece. Viņa uzteica darbīgos skolas audzēkņus, pedagogus un pašdarbības kolektīvu entuziastus par atsaucību un svētku radītprieku. Tradicionālais dāvinājums – torte no Latvijas labākās kūku cepējas Ilzes Kupčas ar uzrakstu «Leģendu nakts – 2018» – tika palīgiem un vakara pro-grammas veidotājiem. 19. gadsimta klātbūtni uzbūra tā laika dzeja un mūzika. Ar lasījumiem uzstājās amatierteātra «Stella» dalībnieces Sanita Anspoka, Baiba Beitiņa un Gunta Šurna. Bet senioru deju kopas «Magnolijas» iznesīgais solis un staltā stāja ļāva iztēloties balles Svitenes pilī tālajā gadsimtā.

Foto, pankūkas un suņi
Pēc īsā ievadkoncerta ikviens varēja doties savās gaitās pils telpās uz radošajām darbnīcām. Foto-grāfijas mākslā foto stūrītī «Grāfienes tronis» līdzās ar padomiem bija foto un video apmācības skolotājs Dmitrijs Ščegoļevs. Viņš uzsvēra, ka darbošanās šajās jomās attīsta komunikācijas prasmes; labs fotoportrets iegūstams, ja veidojas kontakts; tam nepieciešamas arī psiholoģijas zināšanas. Galvenais tik un tā ir cilvēks un viņa pārdzīvojums, pārliecināts Svitenes mākslas skolas skolotājs.

Drosmīgākie varēja izmēģināt roku tērpu veidošanā kopā ar jauniešu biedrību «Mums pieder pasaule». Skatītāju netrūka māk-slas skolas audzēkņu (skolotāji Īra Rozentāle, Kirils Panteļejevs, Inese Mežkaze) un Pakrojas gleznošanas studijas (vadītāja L. Velič-kiene) darbu izstādē. Bet lielum lielā piekrišana bija Daces Kimeišas un viņas palīga Ilgvara Štubas gatavotajām gardajām pankūkām. Cepēja pastāstīja, ka šim nolūkam vajadzējis 60 olu, desmit litrus piena, astoņus kilogramus miltu un četrus litrus eļļas, lai pacienātu ap 300 apmeklētāju. Dace smej, ka pankūkas esot «mūžīga vērtība», jo tiek celtas galdā kopš pirmā Leģendu nakts sarīkojuma.

Dzīve pilīs un muižās savulaik nebija iedomājama bez mājdzīvniekiem. Dižciltīgo ļaužu vidū īpaši mīlēti bija zirgi un suņi. Skatuves spēli «Ursas jautrie piedzīvojumi» bija izvedojuši Lubānas amatierteātra aktieri un bērni (režisore I. Kraukle), ļaujot vaļu fantāzijai par iespējamiem un neiespējamiem Ursas nedarbiem. Visi zālē esošie kopā ar uzveduma dalībniekiem varēja apgūt pirmās suņu apmācīšanas iemaņas. Labsirdīgajiem labradoriem uz skatuves patiesi bija «zvaigžņu stunda», un tie savus saimniekus nepievīla, izpildot visu, ko vien viņi vēlējās.

Grāfienes kolekcijas katalogs
Šogad centrālā tēma bija Svitenes muižas īpašnieces Cecīlijas fon Anrepas-Elmptas gleznu kolekcijas liktenis. Mākslas zinātnieces Kristiānas Ābeles stāstījums klātesošos aizveda mākslas pasaulē. Pateicoties viņas darbam un veiksmei, apmeklētāji uzzināja par ļoti vērtīgu atradumu – katalogu, kas nu ir pilnīgākais informācijas avots par to, kādas gleznas rotājušas Svitenes pils telpas. K. Ābele uzsvēra, ka līdz pat pagājušā gada nogalei bijušas tikai netiešas norādes par kolekcijas esamību. Arī Imanta Lancmaņa 2003. gadā izdotajā grāmatā par Svitenes un Bērsteles muižām teikts, ka «nostāsti piemin»...

Senākajiem pētniekiem bijušas pieejamas tikai fragmentāras atsauces uz Cecīlijas fon Anrepas-Elmptas četru gleznu dāvinājumiem Rīgas Mākslas biedrībai. Pētot 19. gadsimta otrās puses mākslas dzīvi, atradās arī informācija par 40 Svitenes gleznām izstādē Jelgavā 1869. gadā un norādes, ka Svitenes muižā 1873. gadā skatāmas 193 gleznas. 1892. gadā sviteniekus sasniedza vēsts, ka viņu «mīļotā, labsirdīgā un labdarīgā» kundze devusies mūžībā Vācijā. Nākamajā gadā vācu presē parādās ziņa, ka Ķelnē gaidāma grāfienes Anrepas-Elmptas mantojuma 118 gleznu izsole un atsauce uz šo pērn antikvārajā tirgū atrasto katalogu «Svitenes un Burgavas reihsgrāfienes atraitnes fon Anrepas-Elmptas mantojuma gleznu galerija». Ar gleznu attēliem papildinātais izdevums mākslas vēsturniekiem nu paver jaunas iespējas meklēt ziņas par kolekcijas likteni un pilnīgāk novērtēt grāfienes ieguldījumu mākslas kolekcionēšanā Baltijā 19. gadsimta otrajā pusē.

Pielūdzot mūzikas un uguns dvēseli
Leģendu nakts izskaņu ievadīja Mareka Radzēviča enerģiskais un izjustais čella muzikālais priekšnesums. Tas vēlreiz atgādināja par šī instrumenta maģisko un neparasto dvēseli, kā arī mākslinieka spēju uzburt visplašāko pārdzīvojumu gammu. Daudzi apmeklētāji bija ieradušies, lai baudītu tikai šo priekšnesumu.

Ugunsliesmu dvēseli atklāt spēj vien daži īpaši cilvēki. Tā gribētos teikt par ugunsšova demonstrētājiem Guntu Tomsoni un viņas kolēģi Kristapu, kas pēc koncerta Leģendu nakts izskaņā pie pils strūklakas sasildīja ar savu drosmi, uzdrīkstēšanos un uguns «pieradināšanas prasmi».

Taču tā visa nebūtu, ja par to nerūpētos svitenieki ar mākslinieka dvēseli un pasaules izjūtu, kāda piemīt Lilitas Lauskinieces domubiedriem. Iespējams, ir vēl kāds neatminēts noslēpums: varbūt grāfienes Cecīlijas fon Anrepas-Elmptas mākslas mīlestības gars joprojām mīt Svitenes pilī un palīdz mūsdienu jaunajiem censoņiem, Svitenes mākslas skolas audzēkņiem un pedagogiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzburt senatnes klātbūtni

Kategorijas