Remigrācijas veicināšanā iesaistās pašvaldības

2018. gada 31. oktobris 16:38

944

Remigrācijas veicināšanā iesaistās pašvaldības

Lai veicinātu no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos agrākajā dzīvesvietā uz palikšanu jeb remigrāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad uzsāka remigrācijas atbalsta pilotprojektu, iesaistot tajā pašvaldības.

VARAM ir uzdots īstenot prioritāro pasākumu 2018. – 2020. gadam «Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai «Reģionālās remigrācijas koordinators»». Pilotprojektam nauda atvēlēta pagaidām tikai šim gadam – 425 699 eiro no valsts budžeta līdzekļiem.

Šīs programmas ieviešana ir jau otrais mēģinājums valdības līmenī sekmēt remigrāciju un aicināt tautiešus atgriezties dzimtenē. Pirms tam iniciatīvu bija uzņēmusies Ekonomikas ministrija, izstrādājot remigrācijas pasākumu plānu 2013. – 2016. gadam. Tika izlietoti 1,48 miljoni eiro, taču iecerēto neizdevās paveikt, jo plāna sekmīgu izpildi kavējis pasākumiem nepieciešamā finansējuma trūkums.

Informatīvs atbalsts
Lai sāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanā un sekmētu valsts iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, sadarbībā ar plānošanas reģioniem šī gada pavasarī izveidots piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls, aptverot Rīgu, Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali. Vasarā un rudenī pilotprojekta īstenošanā iesaistījās arī desmit pašvaldības, t. sk. četras no Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) – Dobeles, Ozolnieku, Rundāles un Vecumnieku novads. Tas nozīmē, ka Zemgale šajā projektā ir visplašāk pārstāvēta – aizbraukušajiem atbalstu un konsultācijas par iespējām atgriezties Latvijā sniedz pavisam pieci darbinieki, lai gan visā valstī kopumā pašlaik tādu ir 15. Pilotprojekta atbalstīšanai katrai no šīm pašvaldībām šogad piešķirti 7500 eiro.

Desmit pašvaldības, kur darboties reģionālo koordinatoru palīgiem jeb projekta vadītājiem, izraudzītas, balstoties uz nodibinājuma «Baltic Institute of Social Sciences» veikto pētījumu «Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai». Lai gan eksperti kā potenciālās vietas, kur atgrieztos aizbraucēji, bija definējuši Skrundas, Saldus, Gulbenes, Smiltenes, Ozolnieku, Rundāles, Neretas, Tukuma novadu un Jelgavas un Daugavpils pilsētu, iecere nodrošināt atbalsta personālu Neretas un Jelgavas pašvaldībā atsaucību neguva, tāpēc šāda iespēja tika piedāvāta Dobeles un Vecumnieku novadam.

«Pilotprojekta mērķis ir palīdzēt ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem, jo īpaši ģimenēm, kas vēlas atgriezties Latvijā, un sniegt bez maksas individuālas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi konkrētā reģionā,» «Bauskas Dzīvei» skaidro VARAM pārstāve Anda Zaļepska. Viņa uzsver, ka koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.

Remigrācijas jautājumu koordinators ZPR Edgars Jānis Paulovičs precizē, ka konsultantu pienākums ir uzrunāt potenciālos remigrantus, noskaidrot viņu vajadzības un sagatavot atbilstīgu personalizētu piedāvājumu par pašvaldības pakalpojumu, piemēram, bērnudārza un skolas pieejamību, darba un dzīvesvietas iespējām. Koordinatoriem jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem remigrantiem, jāveido personiska pieeja. Projekta mērķis nav kādu pierunāt, pievilināt un saukt atpakaļ, bet gan sniegt informatīvu atbalstu tiem no valsts izbraukušajiem, kuri paši izlēmuši atgriezties Latvijā.

Prasme komunicēt
Vairāku pilotprojektā iesaistīto pašvaldību interneta mājaslapās pieejamā informācija vēsta, ka iepriekš novados un pilsētās nav apzinātas personas, kas emigrējušas uz ārzemēm. Turpat tālāk minēts, ka remigrācijas projekta vadītāja galvenais uzdevums ir «sazināties ar konkrētām personām, kas pašlaik dzīvo ārvalstīs, izzināt viņu vajadzības un problēmas, kas kavē pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, sniegt priekšlikumus jautājumu risināšanā». Kā notiek kontaktu meklēšana, kur tiek iegūta informācija par potenciālajiem remigrantiem? Dažādās iespējas komentē E. J. Paulovičs.

«Sākumā bija doma iepirkt kontaktus no kādas ārējas kompānijas, kas tos sameklētu un piedāvātu, taču jaunā pieeja personas datu aizsardzības jautājumos no šīs ieceres lika atteikties. Konsultanti reģionos un projekta vadītāji pašvaldībās meklē citus ceļus, kā iegūt ziņas par novadniekiem ārzemēs. Par remigrācijas veicināšanu ir pietiekami daudz informācijas plašsaziņas līdzekļos, arī ārpus valsts dzīvojošo tautiešu kopienu portālos, un cilvēki, kuri apsver ieceri atgriezties dzimtenē, atsaucas un paši sameklē konsultantus Latvijā. No manā datubāzē pašlaik reģistrētajiem vairāk nekā simt kontaktiem paši iniciatīvu izrādījuši ap 70 procentu. Protams, vietējiem cilvēkiem pašvaldībās ir zināmi aizbraucēju tuvinieki, draugi, paziņas, kaimiņi, ko uzrunāt, laba iespēja ir arī sociālie tīkli,» darbības metodes atklāj E. J. Paulovičs. Viņš uzsver, ka šajā darbā ļoti svarīga ir prasme komunicēt – runāt ar līdzcilvēkiem, kolēģiem, pašvaldības darbiniekiem. Viņš cenšas iedrošināt «savas dāmas» – projekta vadītājas Dobeles, Ozolnieku, Rundāles un Vecumnieku novadā – iet pie cilvēkiem un izmantot jebkuru situāciju, lai rastu iespēju uzrunāt ārzemēs dzīvojošos tautiešus.

«Esmu aizrakstījis ļoti daudziem novadniekiem, kuri dzīvo citās zemēs, un nemaz nebrīnos, ka atsaucība ir niecīga. Ja cilvēks neatbild, tas nozīmē, ka pašlaik viņam dzīve ir sakārtota un šī informācija nav aktuāla, taču, kad viņš gribēs atgriezties, lai, piemēram, latvis
kā vidē skolotu bērnus, atcerēsies par to,» teic E. J. Paulovičs. Viņš min personisku saistību «ar vienu no potenciālajiem remigrantiem»: «Mana meita dzīvo Beļģijā, un viņa viennozīmīgi ir pateikusi, ka kādā jaukā dienā atgriezīsies Latvijā. Tādu gadījumu ir daudz.»

Nespēj iedzīvoties
Analizējot iemeslus, kas ģimenēm liek apsvērt iespēju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, E. J. Paulovičs min dažādus motīvus, taču uzsver, ka bieži vien lēmuma pieņemšanā noteicošā ir vecāku vēlme skolot savus bērnus latviskā vidē. Daudzas jaunas ģimenes izvēlas atgriezties Latvijā brīdī, kad bērniem ir jāuzsāk skolas gaitas vai pat vēl agrāk – kad pienācis laiks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Vēl kāda iezīme – šādu iespēju meklē nepilnu ģimeņu vecāki.

«Tēvs vai māte izlemj būt kopā ar bērniem, kuri atstāti vecvecāku aprūpē. Viņi saprot, ka esošā situācija nevar būt ilgstoša, turklāt šādās ģimenēs augošiem bērniem, īpaši pusaudžu vecumā, ir psiholoģiskas, komunikācijas un sadarbības problēmas, veidojas agresivitāte vai gluži pretēji – noslēgtība. Labi, ja vecāki to saprot un izvēlas, kas ir viņu prioritāte,» teic E. J. Paulovičs. Uzklausot vēlmes, koordinators sazinās ar pašvaldību, lai rastu vispiemērotāko risinājumu katrai ģimenei un tās situācijai.

Komentējot remigrācijas gadījumus, E. J. Paulovičs atklāj, ka daudzi nolemj atgriezties dzimtenē, jo nespēj iedzīvoties svešā vidē. Dažiem tā ir valodas barjera, citiem – sadzīves apstākļi. Ne visi var iejusties darba vidē, kur vairums ārzemnieku. Pietiekami daudz cilvēku no Latvijas strādā Norvēģijā. Algas apmierina, taču ne katrs spēj tikt galā ar likumu ievērošanu un striktajiem noteikumiem sadzīvē un bērnu audzināšanā. E. J. Paulovičs zina vairākas ģimenes, kas nav varējušas iedzīvoties un iekļauties vietējā sabiedrībā, nav izturējušas vietējo ļaužu nievājošo attieksmi un izsekošanu. «Tiklīdz bērns ieraudājās, tika saukta policija un sociālā dienesta pārstāvji. Vecākiem sāka draudēt ar bērnu atņemšanu, un mamma ar mazajiem atbrauca atpakaļ uz Latviju. Viņa tur vairs nevēlas nekad atgriezties,» kādas zemgaliešu ģimenes pieredzi uztic konsultants.

Daļai jauniešu, kas emigrē, trūkst sociālo iemaņu iekļauties latvietības uzturēšanas vidē – korī, deju kolektīvā, biedrībā, līdz ar to viņiem nav, ar ko aizpildīt brīvo laiku. Agri vai vēlu pienāk brīdis, kad ārzemēs vairs nepatīk, jo ir tikai vienmuļš darbs un tukšas izklaides, kas ne visus apmierina. Koordinatoram nācies sastapt ne vienu vien jaunieti, kurš vēlas atgriezties vai ir jau Latvijā un vērsies pēc palīdzības sameklēt piemērotu darbu. «Nav noslēpums, ka vairums no šiem cilvēkiem ārzemēs veikuši maz kvalificētu darbu, daudziem labākajā gadījumā ir vidusskolas vai tehnikuma izglītība. Atgriežoties Latvijā, viņiem ir nepamatotas pretenzijas, ja neizdodas atrast nodarbošanos, kur maksā vismaz tūkstoš eiro mēnesī. Tad tiek pausta neapmierinātība gan pret mums, koordinatoriem, gan valdību un pašvaldību. Nonākam sprukās – esam bijuši atbildīgi par šo cilvēku, bet neesam varējuši atrast darbu, kur maksātu cerēto atlīdzību,» darba ēnas puses atklāj E. J. Paulovičs.

Vismaz puse no remigrantiem jautā par darba iespējām Latvijā, taču jāuzsver, ka konsultantu pienākums nav kādu iekārtot darbā, bet gan palīdzēt ar informāciju par brīvajām darba vietām un iespējām sameklēt nodarbošanos.

Pilotprojektā iesaistījušās vairākas institūcijas, arī Nodarbinātības valsts aģentūra, Latviešu valodas aģentūra un kustība «Latvija strā
dā» – «Tele2» sociālā iniciatīva.

Divi pieteikumi
Pilotprojekts ietver trīs aktivitātes. Pirmā – piecu reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšana plānošanas reģionos, lai interesentiem par atgriešanos vai pārcelšanos uz Latviju sniegtu konsultatīvu atbalstu. Otrā – atbalsts desmit Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu vietēja līmeņa remigrācijas projekta vadītāja darbību 2018. gadā. Trešā – grants (finansējums, ko piešķir konkrētam mērķim un kas nav jāatdod – aut. piez.) remigrantiem saimnieciskās darbības īstenošanai.

Trešo aktivitāti – projektu «Atgriešanās atbalsts», kas remigrantiem deva iespēju pieteikties uz grantu saņemšanu uzņēmējdarbības uzsākšanai, atjaunošanai vai turpināšanai Latvijā, bija plānots realizēt gada otrajā pusē. Ministru kabineta (MK) noteikumi «Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība» vēl vasarā bija saskaņošanas procesā. Tie stājās spēkā 15. augustā, līdz ar to neilgs bija pieteikšanās termiņš, kas noslēdzās 8. oktobrī.

E. J. Paulovičs informē, ka kopējais interesentiem pieejamais finansējuma apmērs 2018. gadā ir 180 000 eiro, t. sk. katrā plānošanas reģionā – 36 000 eiro. Noteikumi paredz, ka viens remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieks finansējumu var saņemt vienu reizi, un tā apmērs nepārsniedz 9000 eiro.

«Zemgalē uz grantu tika saņemti tikai divi pieteikumi, lai gan bija iespēja atbalstīt četras saimnieciskās darbības idejas,» pauž E. J. Paulovičs. «Lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu, svarīgs bija nosacījums, ka remigrants pēc vairāk nekā trīs gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, turklāt tas bija jāpierāda ar Iedzīvotāju reģistrā fiksētu paziņošanas faktu par uzturēšanās adresi ārvalstīs. Tātad – cilvēkam, izbraucot no Latvijas, bija jāizdeklarējas un jāpiesakās savā jaunajā dzīves vai darbavietā ārzemēs. Tādu, kas to nav izpildījuši, ir pat tūkstošiem. Turklāt atgriežoties, gada laikā bija jāpiedeklarējas vai vismaz jāvēlas deklarēties noteiktā pašvaldībā.»

E. J. Paulovičs teic, ka Zemgales pusē gribētāju iegūt finansējumu bija ap divdesmit, diemžēl interesenti uz to nevarēja pretendēt iepriekš minētā iemesla dēļ. Tālāk tika virzīti divi saņemtie pieteikumi, un vērtēšanas komisija apstiprināja abas uzņēmējdarbības idejas. Viens projekts tiks īstenots Iecavas, otrs – Ozolnieku novadā. Lai sāktu biznesu automobiļu apkopes un remonta pakalpojumu sniegšanā Iecavā, starta kapitālu – 9000 eiro – ieguva iecavnieks Jānis.

«Jānis ir mūsu pozitīvais piemērs. Interneta portālā paps.lv apskatāms videosižets, kurā iecavnieks dalās savā pieredzes stāstā. Pēc 14 Īrijā pavadītiem gadiem viņš šopavasar atgriezās Latvijā,» stāsta E. J. Paulovičs.

Nākotne – neskaidra
VARAM pārstāve A. Zaļepska «Bauskas Dzīvi» informē, ka pilotprojekta laikā (no marta līdz septembrim) Latvijā atgriezušās 124 ģimenes, kas izmantojušas reģionālo remigrācijas koordinatoru pakalpojumus. Vēl 110 saimes norādījušas, ka varētu to darīt. «Šie rezultāti atspoguļo pilotprojekta pienesumu. Koordinatori palīdz tautiešiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus,» viņa uzsver.

Sākot pilotprojektu, koordinatori interesējās, vai VARAM ir noteikusi konkrētu mērķi, kas pasākuma darbības laikā jāsasniedz. Toreiz ministrijā pateikts – būtu labi apzināt 500 personu, kas varētu būt potenciālie remigranti. «Sadalot to uz pieciem reģioniem, katram iznāk simts. Tātad plāns jau sen ir pārpildīts, jo Zemgalē saziņa notikusi ar 150 cilvēkiem jeb 70 ģimenēm. Latvijā atgriezušies ap 30 tautiešu, vēl tikpat daudz šo iespēju izvērtē. Sagatavots ap 80 individuālo piedāvājumu,» ar paveikto savā reģionā lepojas E. J. Paulovičs.

«Tikai tagad tā īsti esam apjēguši, kā varētu labāk strādāt, nest šo domu sabiedrībā un cilvēkiem reāli palīdzēt. Esam ieskrējušies, ir tik daudz iniciatīvu, sabiedrība un uzņēmēji ir «uzšūmējušies», bet... 31. decembrī projekts beidzas. Kas būs tālāk, tas atkarīgs no jaunās valdības. Gribētos, lai iesāktais turpinātos,» cerību lolo E. J. Paulovičs.

Runā projekta vadītāji

Santa Švāģere, Rundāles novada pašvaldības remigrācijas projekta vadītāja:
«Rundāles novada pašvaldībā strādāju par Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāju, bet kopš 4. jūnija papildus jau esošajiem pienākumiem atbildu arī par remigrācijas projektu.
Darbu sāku ar datubāzes izveidi. Sākotnēji tajā iekļāvu tos izbraukušos, kurus zināju pati, pēc tam tos, ko pazīst uzrunātie kolēģi un draugi.
Pārsvarā ar remigrantiem sazinos sociālajos tīklos, jo tālruņa numuru un e-pasta adrešu man nav. Kontaktinformācijas trūkums – tas šajā procesā ir sarežģītākais.
Uzsākot darbu, sagatavoju informāciju pašvaldības izdevumam «Rundāles Novada Ziņas». Drīz pēc tam ar mani sazinājās kāds vīrietis, nepilsonis, kurš jau ir atgriezies Latvijā un vēlējās atrisināt problēmu, kas saistīta ar pilsonības atgūšanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē noskaidroju, kā viņam jārīkojas, un sniedzu nepieciešamo informāciju.
Lielākoties uzrunātie teic, ka atgriezties Latvijā neplāno. Kāda jauna ģimene, kas dzīvo Šveicē, šādu iespēju apsver, taču vēl nevar vienoties, kad tas notiks. Viena ģimene ir atgriezusies daļēji – sieva un divi bērni jau ir atpakaļ, bet vīrs vēl pagaidām uzturas ārzemēs.
Šomēnes ar pašvaldību sazinājās kāda novadniece, kura desmit gadu dzīvojusi Vācijā. Noskaidroju, kāda palīdzība viņai nepieciešama. Cilvēkiem, kuri ar Latviju nav bijuši saistīti daudzus gadus, nezina, kādas ir dzīvokļu īres cenas, iespēja tikt pie mitekļa. Mans uzdevums ir palīdzēt to noskaidrot, sniegt atbildi un darīt visu nepieciešamo, lai remigrantam atvieglotu atgriešanos dzimtenē.
Līdz šim esmu uzrunājusi vairāk nekā 20 tautiešu; atbilžu gan bijis daudz mazāk. Atgriešanās pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs ir nopietns lēmums, tikpat izsvērts, kāds tas bijis, atstājot dzimto pusi, tāpēc tas nedrīkst būt sasteigts un nepārdomāts.
Pilotprojekts lēnām virzās uz priekšu, un es ceru, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvērtēs iespēju atgriezties mājās. Ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū arvien biežāk virmo runas par vēlmi braukt atpakaļ un nākotnes plāniem Latvijā.»

Evija Lapsiņa, Vecumnieku novada pašvaldības remigrācijas projekta vadītāja:
«Šajā amatā esmu kopš 1. septembra. Tas ir pārāk īss laiks, lai informācija sasniegtu noteiktu auditoriju. Līdz šim ar mani ir sazinājusies trīs cilvēku ģimene no Vācijas, kas interesējās par apbūves gabalu pieejamību Vecumniekos. Viņi vēlas atgriezties uz dzīvi Vecumniekos, tomēr ne tuvākā gada laikā.
Potenciālos remigrantus meklēju, informējot par šo pilotprojektu radus, draugus, paziņas un kolēģus. Protams, «talkā nāk» arī sociālie tīkli. Atsaucība ir neliela. Daudzi no aptaujātajiem emigrantiem vēlas atgriezties Vecumnieku novadā, bet ne tik drīz; ir arī tādi, kuri tomēr cer pārbraukt mājās tuvāko divu gadu laikā. Pieļauju, ka gada nogalē informācija par paveikto būs apjomīgāka un arī ieinteresēto remigrantu skaits palielināsies; varbūt kāds pat posīsies mājup.»

UZZIŅAI

No 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 410 tūkstošiem jeb 17,2%, turklāt gandrīz divas trešdaļas samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina.

Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju (gan vecās, gan jaunās emigrācijas), kuri uztur saikni ar Latviju. Lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā u. c.

Pēdējos gadus emigrācija turpinās – ik gadu no Latvijas izbrauc apmēram 20 000, bet atgriežas 8000 – 10 000 cilvēku.

Imigrācijas un emigrācijas apmēri varētu izlīdzināties jau pēc diviem gadiem, un nākamajā desmitgadē migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pieaugs par 60 000.

Tuvāko piecu gadu laikā Latvijā plānojuši atgriezties 16% emigrantu, savukārt vēl 30% varētu apsvērt šādu iespēju, ja būtu noteikti apstākļi. 30% aizbraukušo nekad neplāno pārcelties uz dzīvi Latvijā, bet 24% varētu atgriezties pensijas vecumā.

Avoti: Ekonomikas ministrija, Ārlietu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Remigrācijas veicināšanā iesaistās pašvaldības

Kategorijas