FOTO: Leģendu nakts Svitenē
Lietainā un vējainā sestdienas, 27. oktobra, vakarā 35 pilis un
muižas Latvijā atmirdzēja Leģendu nakts sveču gaismā. Rokrokā ar izziņas
kāri par noslēpumiem un gadsimtu vēstures mīklām ļaudis no tuvienes un
tālienes pulcējās arī Rundāles novada Svitenes muižā.
Piecu stundu
garo sarīkojumu atklāja Rundāles novada kultūras darba organizatore un
Svitenes mākslas skolas vadītāja – Leģendu nakts iedvesmotāja Lilita
Lauskiniece. Viņa uzteica darbīgos skolas audzēkņus, pedagogus un
pašdarbības kolektīvu entuziastus par atsaucību un svētku radītprieku.
Tradicionālais dāvinājums – torte no Latvijas labākās kūku
cepējas Ilzes Kupčas ar uzrakstu «Leģendu nakts – 2018» – tika palīgiem
un vakara programmas veidotājiem. 19. gadsimta klātbūtni uzbūra tā
laika dzeja un mūzika. Ar lasījumiem uzstājās amatierteātra «Stella»
dalībnieces Sanita Anspoka, Baiba Beitiņa un Gunta Šurna. Bet senioru
deju kopas «Magnolijas» iznesīgais solis un staltā stāja ļāva
iztēloties balles Svitenes pilī tālajā gadsimtā.
Pēc īsā ievadkoncerta ikviens varēja doties savās gaitās pils telpās uz radošajām darbnīcām. Fotogrāfijas mākslā foto stūrītī «Grāfienes tronis» līdzās ar padomiem bija foto un video apmācības skolotājs Dmitrijs Ščegoļevs. Viņš uzsvēra, ka darbošanās šajās jomās attīsta komunikācijas prasmes; labs fotoportrets iegūstams, ja veidojas kontakts; tam nepieciešamas arī psiholoģijas zināšanas. Galvenais tik un tā ir cilvēks un viņa pārdzīvojums, pārliecināts Svitenes mākslas skolas skolotājs.
Drosmīgākie varēja izmēģināt roku tērpu veidošanā kopā ar jauniešu
biedrību «Mums pieder pasaule». Dzīve pilīs un muižās savulaik nebija
iedomājama bez mājdzīvniekiem. Dižciltīgo ļaužu vidū īpaši mīlēti bija
zirgi un suņi. Skatuves spēli «Ursas jautrie piedzīvojumi» bija
izvedojuši Lubānas amatierteātra aktieri un bērni (režisore I. Kraukle),
ļaujot vaļu fantāzijai par iespējamiem un neiespējamiem Ursas
nedarbiem. Visi zālē esošie kopā ar uzveduma dalībniekiem varēja apgūt
pirmās suņu apmācīšanas iemaņas. Labsirdīgajiem labradoriem uz skatuves
patiesi bija «zvaigžņu stunda», un tie savus saimniekus nepievīla,
izpildot visu, ko vien viņi vēlējās.
Šogad centrālā tēma bija
Svitenes muižas īpašnieces Cecīlijas fon Anrepas-Elmptas gleznu
kolekcijas liktenis. Mākslas zinātnieces Kristiānas Ābeles stāstījums
klātesošos aizveda mākslas pasaulē. Pateicoties viņas darbam un
veiksmei, apmeklētāji uzzināja par ļoti vērtīgu atradumu – katalogu, kas
nu ir pilnīgākais informācijas avots par to, kādas gleznas rotājušas
Svitenes pils telpas. K. Ābele uzsvēra, ka līdz pat pagājušā gada
nogalei bijušas tikai netiešas norādes par kolekcijas esamību. Arī
Imanta Lancmaņa 2003. gadā izdotajā grāmatā par Svitenes un Bērsteles
muižām teikts, ka «nostāsti piemin»...
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»