BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Filmu par simtgadniekiem «100 gadi esības vējos» izrādīs Vecumniekos

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2018. gada 29. oktobris 08:34

297
Filmu par simtgadniekiem «100 gadi esības vējos» izrādīs Vecumniekos

13. novembrī Vecumnieku tautas namā būs skatāma dokumentālā filma «100 gadi esības vējos». Tas ir stāsts par Latvijas simtgadniekiem. Viena no varonēm savulaik dzīvojusi Skaistkalnes pagastā.
 
Vecumnieku novada domē 24. oktobrī deputāti lēma par finansējuma piešķiršanu Jāņa Lapsas piemiņas biedrībai, kas veido filmu par Latvijas simtgadniekiem. Biedrība jau iepriekš divas reizes lūgusi finansējumu Vecumnieku novada domei, tad piešķirti 500 un 250 eiro. Arī šoreiz Vecumnieku novada domes deputāti piekrita atbalstīt filmas pabeigšanu un atvēlēja prasītos 200 eiro.

Filmā «100 gadi esības vējos» ir intervēti Latvijas simtgadnieki, kas savā mūžā piedzīvojuši divus pasaules karus, Latvijas piedzimšanu un atdzimšanu, krīzes un pretrunīgas ideoloģijas. Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals informēja, ka viena no filmas varonēm ir bijusī skaistkalniete Jūlija Zemļicka, kura šogad 8. oktobrī aizgājusi mūžībā.

Jūlija dzimusi pirms kariem, vienkāršu ļaužu ģimenē. Viņas mamma Petronella pēc tautības bija lietuviete. Jūlija piedzima Jēkabpils rajonā, Susejas pagasta «Ušķēs», kristīta Lietuvā,  Radvilišķes katoļu baznīcā. Bērnībā dzīvoja Skaistkalnē (tolaik – Šēnberga), pie pašas Latvijas un Lietuvas robežas, kuras atdalīja robežupe Mēmele. Jūlija dzimusi Ziemassvētkos, bet kad tika veikta kalendāra maiņa, laika nobīde izveidojās aptuveni par divām nedēļām, tāpēc arī dokumentos dzimšanas datums ir 1912. gada 5. janvāris, vēstīts portālā ntz.lv.

Bērnībā ģimene dzīvoja blakus skaistajai Skaistkalnes baznīcai. Jūlija piedzīvoja abu pasaules karu laikus, arī to, ka karā bez vēsts pazuda tēvs. Māte viena audzināja un uzturēja bērnus bez citu palīdzības. Jau agrā bērnībā Jūlija pelnījusi maizīti, ganot govis un auklējot bērnus. Mācījusies Skaistkalnes, tolaik jaunuzceltajā skolā, kur beigusi četras klases, jo vairāk mamma skolot nevarēja atļauties, bija jāiet strādāt, atbalstīt ģimeni.

Kad skolas gadi bija aiz muguras, Jūlija devās uz Rīgu, kur strādāja gadījuma darbus – par kalponi, par mājsaimnieci, auklēja bērnus, tad friziermeistare, pie kuras strādājusi, apkopjot mājas soli, paņēmusi par mācekli apgūt vīrieša friziera amatu. Jūlija rūpīgi krājusi naudiņu savai frizētavai, dzīvojot pieticīgi un taupīgi, tomēr pēc naudas maiņas Latvijā visa sūri krātā naudiņa zaudēja savu vērtību un sapni par savu frizētavu piepildīt neizdevās.

Jauna iztikas avota meklējumos Jūlija nonāca Rīgas bērnunamā, kur sāka strādāt par aukli. Sākotnēji darbs ar mazajiem – līdz 4 gadu vecumam – pamestajiem un kara laikā bez vecākiem palikušajiem bāreņiem šķitis ļoti smags un grūts. Laikam ritot, darba solis kļuva gludāks un pienākumi – pierasti. Tā Rīgas pilsētas bērnunamā nostrādāti 26 gadi, līdz pat pensijai 1967. gadā.

Saņemot pirmo pensiju, sapratusi, ka jāturpina strādāt, jo no pensijas visām vajadzībām nesanāk. Tā Jūlija uzsāka darbu Finanšu ministrijā par apkopēju. Līdz 90 gadu vecumam nodzīvoja Rīgā viena, laiku pa laikam ciemojoties pie radiem Bauskā un Tukumā, palīdzot apkopt mājas soli, kā arī auklējot radu bērnus. 90 gadu vecumā pārcēlās uz Tukumu pie radiem. Pēdējos 6 gadus dzīvi pavadījusi nelielā privātmājiņā Tukumā pie audžu mazmeitas Egitas ģimenes, kuru savulaik bērnībā izauklējusi un kļuvusi viņai kā vecmāmiņa, dāvājot savu  mīlestību.

Jaunībā Jūlijai ļoti patika dejošana, apceļot Latviju, priecāties par skaisto dabu. Ņemot vērā grūtos apstākļus, pieredzi bērnībā un kara gados, Jūlijai savu ģimeni izveidot neizdevās.

Pēdējie trīs gadi aizvadīti strauji un interesanti. Jūlija piedalījusies filmas «Piedzimt kopā ar Latviju» filmēšanā. 2017. gada jūlijā bijusi arī pirmajā simtgadnieku salidojumā Rundāles pilī, kur tikusies ar Valsts prezidentu. Piedzīvojusi arī filmēšanas grupas sagatavoto pārsteigumu – pie viņas  viesojās mīļākā seriāla «Ugunsgrēks» aktieri.

Jūlijas ilgā mūža noslēpums slēpās viņas dzīvespriekā par vienkāršām lietām –  skaisto Latvijas dabu, ziediem – pirmo vizbulīti, sniegpulkstenīti, tulpi… pirmajām zemenītēm, ķiršiem, baraviciņām, krāsainajām rudens lapām kokos … pirmo sniedziņu … Protams, arī veselībai un iedzimtībai ir liela loma, lai nodzīvotu ilgu mūžu. Apkārtējie cilvēki Jūliju ir raksturojuši kā sirsnīgu, gaišu, strādīgu un pieticīgu cilvēku. Kā pati Jūlija ir teikusi, Dievs visu dzīvi viņu ir svētījis un sargājis.

Kinolentes pirmizrāde plānota 11. novembrī Rīgā, festivālā «Lielais Kristaps». 13. novembrī lente būs skatāma Vecumnieku novadā, varēs tikties arī ar filmas uzņemšanas radošo komandu.


Kategorijas

Kategorijas