Izglītības reformā Bauskas novadā daudz neskaidrību

2009. gada 5. marts 07:50

1211

Izglītības reformā Bauskas novadā daudz neskaidrību

Ilgstošas reformas nogurdina jebkuru nozari, arī izglītību. Pedagogiem pašlaik problēmu ir krietni daudz, viņi pat apsver iespēju streikot. Neskaidrības turpinās, īpaši sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu. Kāda būs skolu sistēma topošajā Bauskas novadā? Jautājums, uz kuru konkrētu atbilžu nav joprojām.Neskaidrībām, kuras vērpjas ap izglītības sistēmu novadā, klāt nākusi Izglītības un zinātnes ministrijas jaunā iecere - modelis «Nauda seko skolēnam». Cik efektīvs ir šis jaunizgudrojums, kā tas sadzīvos ar jauno kārtību, «Bauskas Dzīvei» skaidro skolu vadītāji, savas domas izteic pašvaldību darbinieki. Pēc pašvaldību vēlēšanām jūnijā Bauskas novadā būs jāsāk ieviest jaunā kārtība. Izglītības sistēma, kas pati par sevi ir krietni smagnējs mehānisms, reformām pakļausies gausi. Tomēr tādas būs nepieciešamas, jo vispārizglītojošo skolu novadā ir daudz, savukārt skolēnu skaitam ir tendence sarukt. Turklāt naudas trūkumu izglītības nozare izjūt arvien akūtāk. Bez vakara vidusskolasVai 16 skolām Bauskas novadā būs vieta? Pirmie šai problēmai pievērsās Bauskas Domes deputāti. Pieņemts straujš, maz pārdomāts un sabiedrībai neizskaidrots lēmums - slēgt Bauskas vakara vidusskolu. Tiktu ietaupīti skolas uzturēšanai atvēlētie līdzekļi, audzēkņiem piedāvājot iespēju mācīties 2. vidusskolas telpās. Tikai pēc lēmuma pieņemšanas deputāti sāka domāt, un tika izveidota vakarskolas reorganizācijas darba grupa. Tās pirmajā sanāksmē atklājās sasteigtā lēmuma vājās puses, piemēram, nebija reālu aprēķinu par mācību telpām 2. vidusskolā. Izrādījās, neviens nav rēķinājis, cik izmaksās pedagogu atlaišana, kāds būs vakara plūsmas skolēnu mācību grafiks. Jau pirmajā sanāksmē 2. vidusskolas vecāku pārstāvji iebilda pret potenciālajiem jaunpienācējiem. Iecavniekiem ir idejaKamēr Bauskā nolemts vakarskolu slēgt un izveidot atsevišķu mācību plūsmu 2. vidusskolā, uzvirmojusi ideja par vakarskolas klašu izveidi Iecavas vidusskolā. Šeit ilgus gadus pastāvēja vakarskolas klases, bet pirms pāris gadiem tās likvidēja. «Vēlamies nodrošināt jauniešiem ērtāku izglītības pieejamību. Zinām, ka daudzi iecavnieki mācās Bauskas vakara vidusskolā, kura tiks slēgta. Esam sagatavojušies 1. septembrī atvērt vakarskolas klases, tādējādi nodrošinot gan izglītošanās iespējas sava novada cilvēkiem, gan arī domājot par darbu pedagogiem,» tā jauno ieceri skaidro Iecavas novada Domes deputāte vidusskolas direktore Agra Zaķe-Fridrihsone. Līdztekus rūpēm par savu iedzīvotāju ērtībām iecavnieki cer gūt arī finansiālu labumu - katrs skolēns, kurš paliek mācīties pašu novadā, rada ekonomisku pienesumu. Bauskas vakarskolas reorganizētājiem tas varētu būt pozitīvs signāls, jo vajadzēs gādāt mazāk telpu 2. vidusskolā. Savukārt nauda, kas seko skolēnam uz Iecavu, Bauskas novada budžetā nenonāks. Izlems citi Tādējādi Bauskas Domes sēdē janvārī steigā pieņemtā lēmuma īstenošana sākusi buksēt. Zīmīgi, ka vakarskolas reorganizācijas darba grupai par veikumu ziņojums jāsagatavo līdz 1. jūlijam. Pašreizējie deputāti spriedīs, strādās, bet galīgo lēmumu īstenot vajadzēs jaunajiem novada deputātiem. Tieši šo aspektu nesenajā sapulcē Mežgaļu pamatskolā uzsvēra Brunavas pagasta padomes deputāts Gintauts Tarvids: «Skolu nākotne novadā atkarīga no tā, kādi būs jaunievēlētie Domes deputāti. Skaidrs ir tas, ka jaunajā novadā nevarēs pastāvēt tik daudz skolu, cik to ir šobrīd.» To pašu «Bauskas Dzīvei» sacīja arī Vecsaules pagasta padomes deputāte Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula. Viņa ir pārliecināta, ka pirms vēlēšanām daudzi deputātu kandidāti solīs saglabāt, attīstīt esošās skolas. Tomēr vēlētājiem vajadzētu izsvērt, cik patiesi būs solītāju nodomi. «Viss būs atkarīgs no tā, vai šie septiņpadsmit deputāti spēs uzklausīt novada nomalēs dzīvojošo vēlmes un vai gribēs tās izprast. Ekonomiskie aprēķini noteikti nevarēs būt noteicošie. Piemēram, Vecsaules pagasta trijās skolās pēdējos gados ieguldīti prāvi līdzekļi ēku remontam, aprīkojumu iegādei. Arī šī nauda jāņem vērā, kad rēķinās un salīdzinās, kas ir izdevīgāk - nopirkt trīs lielus autobusus un visus bērnus vest uz skolām Bauskā vai tomēr uzturēt mazās lauku skoliņas,» tā L. Bula. Ilgais ceļš Līdzīgu atziņu savulaik sanāksmē Bauskas Domē izteica arī Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips: «Slēgt skolu, tas ir visvienkāršāk. Bet, ja pēc gadiem to atkal vajadzēs atjaunot, cik tas prasīs līdzekļu?» Iebildumus lauku skolu slēgšanai izteikuši arī bērnu vecāki. Sanāksmē Mežgaļos pret to iebilda Daiva Moroza no Brunavas pagasta Panemunes: «Jau tagad bērniem ar autobusu jābrauc vairāk kā stunda, lai nokļūtu uz skolu Mežgaļos. Cik ilgs un nogurdinošs būs mazo skolasbērnu ceļš līdz zinību ēkai novada centrā?» Ja valstī noteikts, ka bērniem obligāti jāapgūst pamatizglītība, tad jānodrošina tās pieejamība - skolām jābūt ērti sasniedzamām. Nozīmīgs ir arī citu pakalpojumu klāsts, ko sniedz vietējā skola. Sanāksmē Mežgaļos Bauskas Domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Freimanis mierināja vecākus, ka, samazinot līzekļus interešu izglītībai, bērniem saglabājas iespējas izkopt talantus Bauskas mūzikas, mākslas skolā. Pamatota bija vecāku replika, ka šajās iestādēs izglītojas bērni, kuriem ir īpašas spējas. Savukārt skolā deju vai vokālajā pulciņā darbojas tie, kuri nekad nekļūs par mākslas vai mūzikas skolās audzēkņiem. «Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, jārīkojas ļoti saimnieciski. Ir jādomā, kā skolu telpas vairāk izmantot dažādiem vietējiem pasākumiem. Tajās var piedāvāt darbu interešu izglītības organizācijām, pieaugušo tālākai izglītošanai. Ja vien iespējams, skolās jāveido bērnudārzu grupiņas. Ir rūpīgi jāizrēķina, vai celt jaunu bērnudārza ēku Bauskā vai tomēr pielāgot telpas tuvējās skolās,» spriež L. Bula. Iebilst ministrijas plānamDažādas idejas var virmot pašvaldību darbinieku, pedagogu galvās. Tomēr visam pāri ir Izglītības un zinātnes ministrija, kura, kā jau minēts, neziņas pildītajā novadu reformas laikā klajā nāk ar modeli «Nauda seko skolēnam». Par šo ieceri skolu direktori diskutējuši vairākkārt. Marta sākumā ministrijā nogādāts Bauskas rajona skolu direktoru, pašvaldības vadītāju apkopotais viedoklis. Tajā izteikts noliegums ministrijas izstrādātajam modelim. Bauskas rajona Padomes Izglītības pārvaldes vadītājas Aijas Spriņķes parakstītajā vēstulē teikts, ka iecerētā naudas sadales kārtība ir pārāk mehāniska. Tā neveicina valsts izglītības sistēmas pamatnostādņu (pamatizglītība ir obligāta), principu (izglītības pieejamība), prioritāšu (pamatizglītības ieguvi nodrošināt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai) nodrošināšanu. Ir iebildes pret to, ka jaunajā modelī nav paredzēts finansējums metodiskā darba koordinēšanai, pagarinātajām darba grupām, atbalsta personālam, arī citām jomām. Turklāt valsts nauda nav atvēlēta obligātajai piecgadīgo un sešgadīgo izglītošanai. Ministrijas piedāvātais finanšu aprēķinu koeficients neveicina mazo pamatskolu saglabāšanu vai to reorganizāciju par sākumskolām, kas nodrošinātu pamatizglītības ieguvi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Veicot aprēķinus, noskaidrots, ka jaunā metode pilnībā nodrošinās tikai tādu skolu pastāvēšanu, kur pamatskolās būs ne mazāk kā 200, bet vidusskolās ap 250 audzēkņu. «Piedāvātā aprēķina metodika rada situāciju, ka gandrīz visām rajona pamatskolām draud finansiālas problēmas,» teikts vēstulē ministrijai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izglītības reformā Bauskas novadā daudz neskaidrību

Kategorijas