BauskasDzive.lv ARHĪVS

Šogad slikta kāpostu raža

Ruta Keiša

2018. gada 23. oktobris 07:11

5208
Šogad slikta kāpostu raža

Bauskas novada Brunavas pagastā SIA "Kāpostnīca", izmantojot labo laiku, jau pagājušajā nedēļā intensīvi sāka vākt kāpostus. Šī vasara kopumā nav bijusi labvēlīga kāpostu audzēšanai, jo sausums būtiski ietekmējis ražu, vērtē SIA "Kāpostnīca" īpašniece Iveta Ļekūne.

«Manā 20 gadu pieredzē šāds gads ir pirmais. No iecerētā daudzuma varam ievākt apmēram trešo daļu. Lai arī audzējot esam izdarījuši visu, ko paredz agrotehniskie noteikumi, rezultāts neiepriecina. Tā ir arī citviet Eiropā. Kāposts  ir «ziemeļnieks», ar sausumu un karstumu nav pa ceļam. Parasti esam ievākuši 70 – 80 tonnu no hektāra un pasūtījumus varam nodrošināt visu ziemu. Arī citi kāpostu audzētāji Latvijā ir līdzīgā situācijā,» stāsta I. Ļekūne.

Tomēr Ivetai Ļekūnei raksturīgais optimisms un smaids nepazūd, runājot arī par slikto ražu. Redzams, ka, saimniekojot ne pirmo gadu, ir iegūts rūdījums un pieredze, kas  realitāti ļauj pieņemt bez kurnēšanas – nu šogad ir tā, citugad būs labāk...

Saimniecībā vēl nenovākti mazliet vairāk par trim hektāriem kāpostu. Bijuši iestādīti nedaudz vairāk par deviņiem hektāriem. Siltais rudens lutina ražas vācējus, vieglāk taču strādāt, ja, muguru atliecot, nav jādrebinās ziemeļvējā. Darbs rit raiti, pārdomāti. Pirmajā «līnijā» iet lapu aplauzēji; redzams, ka veikli sokas Dzintaram Šitam un arī visiem pārējiem; aiz viņiem ar nažiem iet griezēji. Pēc tam vāks un traktora piekabē iecels atkal tie paši vīri un sievas. Iveta Ļekūne, raksturojot ražu, teic, ka daudz arī mazu, nepieaugušu galviņu. Tās mēģinās pārstrādāt salātos.

Saimniece ar cilvēku darbu apmierināta, un šķiet – tas ir abpusēji. Natālija Seja ir tunkūniete, laukā strādā kopā ar dēlu Nauri un brāli Feliksu. Mūsu uzmanību piesaista viņas pārdroši plānais apģērbs, vien balta blūzīte. Kad sākam dot viņai brīdinošus padomus, Natālija smejas: «Manī rit tēva karstās turku asinis. Par darbu šeit esmu priecīga, laiks nav jātērē, tālu braukājot. Mums šeit dod gan brokastis, gan pusdienas. Uz darbu atbraucam ar autobusu, bet mājās saimniece mūs aizved. Arī samaksa apmierina.»

Iveta Ļekūne uzteic Lauku atbalsta dienesta ieviesto «vienas dienas» strādnieka reģistrācijas iespēju, jo līdzās patstāvīga līguma darbiniekiem bieži vajadzīgi palīgspēki.

Sezonas darbiem tas esot liels atbalsts – praktiski un ērti sakārtotas darba devēja un darba ņēmēja attiecības ar tiem, kam nav reģistrēta darba līguma nekur citur.