Sapņo par magoņu lauku

2018. gada 23. oktobris 00:00

108

Ingas Mauriņas dienas no rudens līdz pat pavasarim no pulksten 8 līdz 21 paiet daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki», plānojot un vadot dažādas kultūras aktivitātes. Kopš 2006. gada esmu kultūras pasākumu organizatore Mežotnes pagastā. Ar pasākumiem man ir izdevies realizēt savus sapņus, idejas un cerības.

Līdz 15. oktobrim tika apkopotas visas kolektīvu atskaites par darbību 2017. gadā. Pirmdien tās iesniedzu Bauskas kultūras centrā. Aktuālākā tēma pašlaik ir Garozas muižas parka atklāšana un lāpu gājiens piektdien, 9. novembrī, plkst. 17. Iepriekš viss rūpīgi jāpārdomā, jāsaskaņo un pat jāparedz.

Otrdien sākām pārlūkot iedzīvotāju iesniegtās anketas – jau piekto gadu meklējam un izvirzām apbalvošanai pagasta iedzīvotājus. 17. novembrī viņus sumināsim valsts svētku svinīgajā pasākumā «No sirds Latvijai un savam pagastam 2018». Darbs rit lēni – viss uzrakstītais jāizlasa un rūpīgi jāiedziļinās teiktajā.

Trešdien turpināju uzrunāt un aptaujāt iedzīvotājus, lai atrastu čaklos mājražotājus, rokdarbniekus vai amatniekus, kas ar saviem darinājumiem piedalīsies izstādē pirms valsts svētku sarīkojuma. Nav viegli saprast, ko jaunu varētu ieviest, parādīt un piedāvāt. Šajos gados realizēts tik daudz ideju. Man kā vidzemniecei gribētos, lai cilvēki ir atvērtāki, biežāk nāk kopā, runā par savām ikdienas gaitām, problēmām un dalās priekos.

Ne diena nepaiet, kad nesazinos ar meitām, runājām arī ceturtdien. Jau četrus gadus manas meitas dzīvo un strādā Rīgā. Ļoti smagi to laiku pārdzīvoju, likās, ka dzīvei vairs nav jēgas. Nu jau aprasts.

Piektdien bija ļoti svarīgs notikums – ar mežotniekiem tikās jaunais pagasta pārvaldes vadītājs Zigurds Kalējs.

Sestdienas pievakarē daudzfunkcionālajā centrā «Strēlnieki» varēja baudīt divas izrādes. Baibas Jukņevičas lugu «Viena traka diena jeb labie nodomi» rādīja Vecsaules pagasta Jaunsaules amatierteātris «Laucis», bet izrādi «Sonāte vijolei un klavierēm» – Codes pagasta amatierteātris «Spēlētprieks», režisores – Inga Cepure un Solvita Rotberga.

Esmu pateicīga Dievam, ka eju uz darbu ar prieku un daru to, kas man patīk. Dēvēju sevi par mūžīgo sapņotāju... Zinu, ka reiz man būs sava māja, bioloģiskā saimniecība ar magoņu lauku centrā un pulciņu mazbērnu, kuriem mācīšu dziedāt, dejot un priecāties par dzīvi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sapņo par magoņu lauku

Kategorijas